Zemes un zivju resursi

1
Zemes un zivju resursi

2
Zemes resursi

• Zeme ir viens no dabas pamatresursiem.
  Sauszeme aiznem 149 miljonus km2. Tacu ne visa
  sauszeme ir pieejama saimnieciskajai
  izmantošanai. Dalu no tas aiznem augsti kalni,
  meži, tuksneši, mitraji un ledaji, kur intensiva
  cilveka saimnieciska darbiba ir ierobežota.

3

• Sauszeme jeb zeme ka dabas resurss ir visa
  zemes platiba, kas nav klata ar okeaniem un
  juram.
• Pasaules zemes fondu veido tris aptuveni
  vienadas dalas lauksaimnieciba izmantojamas
  zemes - 37,1 , meži 31,7 un parejas zemes
  31,2 .

4

• Lauksaimnieciba izmantojama zeme

5
Lauksaimnieciba izmantojamas zemes regionals
skatijums
6

• Nozimigaks raditajs par kopejo zemes fonda
  lielumu ir nodrošinajums ar zemes resursiem
  rada, cik hektaru sauszemes videji ir vienam
  iedzivotajam.
• Vislabak ar zemes resursiem ir nodrošinata
  liela, bet mazapdzivota Australija 30 ha/cilv.,
  bet vissliktak Azija 0,8 ha/cilv.
• Vienam cilvekam pasaule ir tikai 0,2 ha
  aramzemju.

7
Kanada aramzemes ir 1,53 ha/cilv., Krievija
0,88 ha/cilv., ASV 0,67 ha/cilv., turpreti
Japana tikai 0,03ha/cilv., Egipte 0,05
ha/cilv., Bangladeša un Vjetnama 0,07 ha/cilv.
8
(No Transcript)
9
(No Transcript)
10
Zemes resursu struktura nepartraukti mainas.
To ietekme gan globalas klimata izmainas, gan
cilveka darbiba. Piemeram, Eiropa ir pieaugusi
mežu platiba, bet samazinajusies aramzemju un
ganibu platiba. Aizvien lielakas teritorijas
aiznem pilsetas, plašaks klust Saharas tuksnesis,
notiek augsnes piesarnošana un degradacija.
11
Zivju resursi

• Okeanu un saldudenu biologiskos resursus
  zivis, moluskus, valus, udensaugus cilveki ir
  izmantojuši jau izsenis. Tas vienmer ir bijis
  nozimigs partikas, velak ari rupniecibas
  izejvielu avots, un šie resursi cilvekiem škita
  neierobežoti. Ari musdienas vairak neka 2,5
  miljardiem cilveku, ipaši Azija, zivis un citi
  juras produkti ir butiska ikdienas maltites
  sastavdala.

12

• No 1950. lidz 1997. gadam zivju nozveja
  pasaule palielinajas piecas reizes, tacu
  turpmakajos gados ta vairs nepieauga, gluži
  otradi 10 gados (1993 2003) ta ir
  samazinajusies par 13 , šadu nozvejas kritumu
  var skaidrot ar resursu izsikumu, jo zvejas
  flotes tehniskais aprikojums šaja laika ir
  butiski modernizejas.

13

• 2005. g. pasaule nozvejoja vairak neka 90
  milj. t zivju un vel 30 milj. t zivju nozvejoja
  nelegali. Liela problema ir ari ta saukta
  parzveja nozvejas kvotai neatbilstoša lieluma
  vai sugas zivis.

14

• Zivju resursi tiek izsmelti, parzvejoti, un
  zivju populacijas ir tiktal izsikušas, ka tiem
  draud izniciba.
• Valstis ar lielako kopejo nozveju.

15

• Pasaules okeana zvejo apmeram 400 zivju
  sugas. Vairak apdraudeta ir zila tunzivs,
  zobenzivs un paltuss pedejo 50 gadu laika to
  krajumi ir sarukuši par 90 .

16
(No Transcript)
17

• Marikultura ir juras organismu kutivešana
  komercialiem merkim vinu dabiskaja vide. Lielakas
  marikulturas audzetajas ir Azijas valstis Kina,
  Indija, Vjetnama, Indonezija, Bangladeša, Japana.
  
• Galvenie Pasaules
• Okeana nozvejas
• Rajoni.

18

• Katru gadu pasaule patere vairak neka 100
  milj. t zivju u.c. juras produktu, visvairak
  Kina 43 milj. t , Japana 9 milj. t , ASV 8
  milj. t .

19
(No Transcript)
20
http//images.yandex.ru/yandsearch?textD181D0
BAD183D0BCD0B1D180D0B8D18Fhttp//www
.google.lv/images?hlruqD180D0B0D0BAD0B8
um1ieUTF-8sourceogsaNtabwibiw1259bih
797http//www.youtube.com/watch?vTfE261soiWMfe
atureplayer_embeddedDaba - ir bezgaliga
sfera, kuras centrs ir visur. Paldies par
uzmanibu