Vides aizsardziba

1
Vides aizsardziba
2
Programma
Ievads. Vides aizsardzibas jedzieni. Galvenas
globalas problemas. Ilgtspejiga attistiba.
Iedzivotaju skaita pieaugums. Urbanizacija. Dabas
aizsardzibas institucijas, politika un
parvalde Lauksaimniecibas resursi. Mežu resursi
Latvija un pasaule, to izmantošana.
Likumdošana. Saldudeni, gruntsudens,
spiedienudeni, ezeri un upes Juras resursi.
Dzeramais udens Energetika izmantojamie resursi.
Latvijas geologiskie resursi Piesarnojums Atkritu
ma saimnieciba. Biologiska daudzveidiba. Dabas
aizsardziba
3
Vertešana
Divi kontroldarbi
vai
Eksamens
4
Vides zinatne
politika
abiotiskie faktori
cilveks
biotiskie faktori
socialas vajadzibas
5
Ietekmes
Galvenas vides aizsardzibas problemas
6
atseviški resursu saimniecibas un aizsardzibas
plani
meži
udens
gaiss
ieži
LIZ
dabas komplekss
integreta vides aizsardziba
7
komplekss pieeja
regule udens režimu augsnes aizsardziba ietekme
klimatu majvieta - biotopi
Meži
8
Vides zinatne
cilveku ekologija
resursu saimnieciba
dabas aizsardzibas biologija
piesarnojumu ekologija
9
Vesture
1913 Bernes starptautiska dabas aizsardzibas
kongresa, dabas aizsardziba defineta ka dzivnieku
un augu valsts saglabašana no iznicibas
20. gadsimta strauji pieauga rupnieciba un
lauksaimniecibas kimizacija
vides aizsardziba saglabat atmosferas, augsnes
un udens kvalitati, un dzivnieku un augu valsts
10
Tehnologiskie risinajumi
atškaidit
attirit
otrreizeja lietošana
minimizacija
11
Vides problemas
globalas
intensitate
regionalas
lokalas
gads
12
Vides problemas
kompleksitate
globalas
regionalas
lokalas
risinajumi
13
Rachel Carson (1907-1964)
Silent Spring 1962
pirma vides aktiviste
14
Masacusetas Tehnologijas Instituta izstradaja
modeli, kas prognozeja pasaules nakotni pie
nosacijuma, ka attistibas tempi paliek
nemainigi. 1972. gada Club of Rome (Romas
klubs) atskaite Limits to Growth (Pieauguma
robežas)
Tika prognozets ja pašreizeja sistema nebus
butisku parmainu, populacijas un rupniecibas
pieaugums apstasies velakais nakošaja gadu
simteni
15
Proti, zinatnieki nonaca pie secinajuma, ka
nakamajos simts gados saks pietrukt resursu, un
populacijas pieauguma tempu regules bads. Kaut
gan pašreiz bieži šada prognoze tiek uzskatita
par parspiletu, ši atskaite butiski mainija
cilveku attieksmi pret vidi
16
Gro Harlem Brundtland
1987. gada Pasaules Vides un Attistibas
Komisijas zinojums ANO ari saukts
par Bruntlandes atskaiti vai Musu kopeja nakotne
17
Ilgtspejiga attistiba ir
jebkura attistiba, kas kalpo esošajam vajadzibam,
saglabajot nakamajam paaudzem iespeju dzivot
saskana ar vinu vajadzibam.
18
Galvenas problemas

• 1.Cilveku populacijas straujais pieaugums
• 2.Cilveku nodrošinajums ar partiku
• 3.Biologiskas daudzveidibas samazinašanas
• 4.Energetikas ražošana un tas raditas problemas
  (resursu noplicinašana un piesarnojums)
• 5.Rupnieciba (resursu noplicinašanu un
  piesarnojums)
• 6.Pilsetu vide (cilveku labklajiba, cilveku
  tiesibas dzivot tira vide)

19
Rekomendacijas
1.ekonomiskas attistibas atdzivinašana 2.
attistibas kvalitates uzlabošana, vides un
socialo vajadzibu, darba, partikas, energijas,
udens un sanitari higienisko prasibu
nodrošinašana 3. dabas resursu saglabašana un
uzlabošana 4. populacijas pieauguma
stabilizešana 5. tehnologijas attistibas
virzienu maina (piemeram, bezatkritumu
tehnologiju ieviešana) un vides risku
novertešanas uzlabošana 6. vides aizsardzibas
un ekonomiskas attistibas prasibu integracija
valsts politikas un parvaldes limeni 7.
globalas ekonomiskas sadarbibas stiprinašana 8.
starptautisko saišu stiprinašana.
20
ilgtspejiga attistiba
uzlabo
nodrošina
veseliba
vide
uzlabo
veicina
attistiba
21
Apvienoto Naciju Organizacijas 1992. gadu
konference par vidi un attistibu
Rezultats pieci dokumenti
22
1. Riodežaneiro Deklaracija par Vidi un
Attistibu Katram cilvekam ir tiesibas dzivot
veseligu un produktivu dzivi harmonija ar dabu.
Janodrošina viss, kas esošam un turpmakam
paaudzem nepieciešams ekonomiskai attistibai un
videi,.
23
2. Visa veida mežu apsaimniekošana, aizsardzibas
un ilgtspejigas attistibas principi
24
3. Konvencija par klimatu izmainam ozona
slanis siltumnicas efekts
25
4. Konvencija par biologisko daudzveidibu
Noskaidrot tos biologiskas daudzveidibas
elementus, kuriem nepieciešama aizsardziba, un
nodrošinat to monitoringu. Izveidot aizsargajamo
teritoriju tiklu. Atjaunot degradetas
ekosistemas, un sekmet apdraudeto sugu populaciju
atveselošanu. Saglabat kulturvesturiskas
zinašanas par biologisko daudzveidibu, piemeram,
augu sugu izmantošanu tautas medicina. Apkarot
svešzemju sugu introdukciju un izplatišanos.
Kontrolet ar biotehnologiskajiem procesiem
veidoto sugu radito risku dabiskajam sugam.
Sekmet sabiedribas lidzdalibu vides ietekmes
novertešana, it seviški, ja projekts apdraud
biologisko daudzveidibu. Sekmet sabiedribas
izglitošanu. Sagatavot nacionalos zinojumus.
26
Latvijas Biologiskas daudzveidibas nacionala
programma un ricibas plans
27
5. Ricibas plans Agenda 21
cetras nodalas
Socialas un ekonomikas dimensijas Jaatrod veidi,
ka samazinat dzives limena atškiribas bagatas un
nabadzigas valstis. Tas nenozime tikai dzives
standartu celšanu nabadzigas valstis jamekle ari
mehanismi, ka samazinat resursu izmantošanu
bagatas valstis, kur tie tiek patereti vairak
neka nepieciešams. Jarada ilgtspejiga pilsetvide.

28

• Resursu saglabašana un saimnieciba
• Nozimigakas ar resursu izmantošanu
  saistitas problemas ir
• Atmosferas aizsardziba
• Zemes ilgtspejiga izmantošana
• Mežu izciršana
• Augsnes noplicinašana un ilgstošs sausums
• Ilgtspejiga attistiba kalnos
• Ilgtspejiga lauksaimnieciba un lauku rajonu
  attistiba
• Biologiskas daudzveidibas aizsardziba
• Biotehnologija, un tas iespejas ilgtspejigas
  attistibas veicinašana nabadzigas valstis
• Okeanu aizsardziba un apsaimniekošana
• Saldudenu aizsardziba un apsaimniekošana
• Droša toksisko kimikaliju izmantošana
• Cieto atkritumu un notekudenu saimnieciba
• Radioaktivie atkritumi

29

• Atbildibas pieškiršana dažadam cilveku grupam
• Lai sekmigi risinato globalas problemas,
  jabut augstai sabiedribas informetibai un aktivai
  lidzdarbibai. Šaja nodala raksturoti veidi, ka
  panakt lielaku interesi problemu risinašana šadas
  cilveku grupas
• Sievietes
• Berni un jaunieši
• Iezemieši (teritorijas vesturiski raksturigas
  tautas)
• Nevalstiskas organizacijas
• Pašvaldibu strukturu ieredni
• Stradnieki un arodbiedribas
• Zinatnieki
• Zemnieki

30

• Ricibas mehanismi
• Noraditas vairakas metodes, ka ieviest
  ilgtspejigu attistibu globala limeni
• Bagatas valstis finanse nepieciešamos pasakumus
  ne tikai savas valstis, bet ari trucigajas
  valstis.
• Attistit tehnologijas, kas sekmetu vides
  kvalitates saglabašanu, un veicinat šo
  tehnologiju ieviešanu trucigas valstis.
• Atbalstit vides zinatni, nemot vera tas straujo
  attistibu.
• Uzlabot izglitibu un sabiedribas zinašanas par
  vidi un attistibu.

31

• Novertet, vai sabiedriba un valsts parvaldes
  organizacijas ir spejigas izprast kompleksas
  vides un attistibas problemas un atrast
  optimalakos risinajumus. administrativa
  kapacitate .
• Apvienoto Naciju Attistibas Programma palidzes
  organizet ilgtspejigu attistibu, bet konkretas
  ricibas nepieciešamas katra valsti, it seviški ar
  nevalstisko organizaciju lidzdalibu.
• Starptautiskai likumdošanai vairak japieverš
  uzmaniba vides jautajumiem.
• Informacijai par ilgtspejigu attistibu jaklust
  pieejamakai.

32
5. Ricibas plans Agenda 21 uzsver
starptautisko sadarbibu Baltijas juras
regionu Agenda 21 Ilgtspejigas attistibas
koncepcija Latvija no vizijas lidz darbam 2000
????? Latvijas ilgtspejigas attistibas
pamatnostadnes 2002 Nacionalais vides
aizsardzibas politikas plans (1995 un
2004) Rigas Agenda 21
33

• Baltic Agenda 21
• 11 valstis
• Sektori
• Izglitiba
• energetika
• zivsaimnieciba
• meži
• rupnieciba
• turisms
• transports
• teritoriala planošana

34

• Visparigie merki (Baltic agenda 21)
• droša un veseliga vide
• lokala un regionala sadarbiba
• demokratija un caurspidigums
• saglaba un uzlabo biologisko daudzveidibu un
  produktivitati
• piesarnojumu limenis neparsniedz vides ietilpibu
• atjaunojamie resursi izmantoti efektigi un
  izmantotais daudzums neparsniedz atjaunoto
• neatjaunojamie resursi izmantoti efektigi un
  otrreiz izmantoti
• uzlabot vides izglitibu