Cehijas Republikas regionala politika

1
Cehijas Republikas regionala politika
izaugsmes avoti

• Regionalas politikas un attistibas departaments

2
CEHIJAS REPUBLIKA

• Teritorija 79,000 km2
• Iedz. skaits (2009) 10,5 milj.
• IKP/PPS (2006) 18 620
• GDP/PPS (2008) 20 090
• Galvaspilseta Praga
• Regioni - NUTS III 14 ipašie regioni (ar
  lielakam funkcijam)
• NUTS II 8 (kohezijas
  regioni)

3
CEHIJAS REPUBLIKA

4
Zilais banans un jauna attistibas linija
5
Eiropas makro-regioni un Cehijas Republikas
pozicija
6
(No Transcript)
7
Attistibas virzieni 2006.gads

8
Regionalas attistibas ministrija ir centrala
administrativa institucija, kas atbildiga par

• regionalo politiku, tai skaita atbalsts biznesam
  regionos
• majoklu politiku un attistibu
• telpisko planošanu
• investiciju politiku
• turismu
• pilsetvides un lauku attistibu
• ES kohezijas politikas koordinešanu.
• Ministrija ari nodrošina atbalstu un informaciju
  ipašajiem regioniem, vietejam pašvaldibam un to
  asociacijam, ka ari ir iesaistita ipašo regionu
  integracijas procesa Eiropas regionalajas
  strukturas.

9
Centralas valdibas funkcijas

• nodrošinat lidzsvarotu valsts teritorialo vienibu
  izaugsmi
• veicinat valsts izaugsmi un mazinat atškiribas
  starp dažadu regionu attistibu.
• Galvenais merkis ir nodrošinat katrai
  pašvaldibai/regionam vienlidzigas iespejas
  attistities, taja paša laika nemot vera, ka
  attistiba nebus un nevar but unificeta katra
  teritorija attistas atkariba no tas priekšrocibam
  un potenciala.

10
Ekonomiskas izaugsmes veicinašanai nacionala
limeni izstradatas strategijas un politika

• Regionalas attistibas strategija ir Cehijas
  Republikas regionalas politikas pamatdokuments
  taja apvienota sektorala un regionala pieeja,
  palidzot mazinat aizvien pieaugošas teritorialas
  atškiribas
• Nacionalais attistibas plans /Nacionalais
  strategiskais ietvardokuments ir pamatdokuments
  atbalsta sanemšanai no ES strukturfondiem un
  Kohezijas fonda
• Ekonomiskas izaugsmes strategija tas merkis ir
  pec iespejas tuvinat Cehijas Republiku ES
  ekonomiski attistito dalibvalstu limenim,
  vienlaicigi ieverojot ilgtspejigas attistibas
  principus

11
Strategijas un politika

• Nacionla inovaciju politika dokuments, kas
  koncentrejas uz
• petniecibu un attistibu ka inovaciju avotu
• publiska un privata sektora sadarbibu
• cilvekresursiem
• efektivu parvaldi petniecibas, attistibas un
  inovaciju joma.
• Lauku attistibas plans - ta merkis ir lauku
  teritoriju attistiba, balstoties uz ilgtspejigu
  attistibu, vides uzlabošanu, ekonomiskas
  aktivitates dažadošanu , orientejoties uz jaunu
  darbavietu radišanu un atbalstu maziem un
  videjiem uznemumiem.

12
PAŠVALDIBAS 1.1.2009

• 6249 vietejas pašvaldibas (parak lielais vietejo
  pašvaldibu skaits Cehijas Republika tiek
  uzskatits par škersli labakas parvaldibas
  veidošanai un vietejai attistiba)
• 205 pašvaldibas ar paplašinatam funkcijam
• 24 pilsetas ar pašvaldibas tiesibam
• 14 ipašie regioni

13
Cehijas RepublikaPašvaldibas par paplašinatam
funkcijam (ORP205)
14
Cehijas Republika dzivojošie arvalstnieki 1993.
2008.
15
PAŠVALDIBU STRUKTURA
Pašvaldibu skaits Iedzivotaji
1634 Mazak neka 200
2012 500
1293 1000
1042 5000
205 20 000
42 50 000
16 100 000
5 Vairak neka 100 000
16
(No Transcript)
17

• Izaugsmes avoti
• un regionalas atškiribas

18
Cehijas Republika sastav no 8 galvenajiem
NUTS II (TL 2) KOHEZIJAS REGIONIEM(izveidoti ES
regionalas politikas veidošanai/ES strukturfondu
apgušanai)

19
NUTS II Kohezijas regioni (TL2)
Cehijas Republika

NUTS II (TL2) regions Teritorija (km2) Iedzivotaji (2003.) Iedzivotaju blivums /km2) Vietejo pašvaldibu skaits
Praga 495,9 1 165 581 2 350 1
Strední Cechy 11 014,5 1 135 795 103 1 146
Jihozápad 17 618,1 1 175 654 67 1 124
Severozápad 8 649,5 1 125 117 130 486
Severovýchod 12 439,7 1 480 771 119 1 116
Jihovýchod 13 991,0 1 640 081 117 1 376
Strední Morava 9 122,9 1 228 179 135 698
Moravskoslezsko 5 535,2 1 260 277 228 302
Cehijas Republika 78 866,8 10 211 455 129 6 249
20
NUTS II Kohezijas regioni (TL2)
Cehijas Republika

NUTS II (TL2) regions Teritorija (km2) Iedzivotaji (2009) Iedzivotaju blivums /km2) Vietejo pašvaldibu skaits
Praga 495,9 1 233 211 2 350 1
Strední Cechy 11 014,5 1 230 691 103 1 146
Jihozápad 17 618,1 1 205955 67 1 124
Severozápad 8 649,5 1 144 294 130 486
Severovýchod 12 439,7 1 507 030 119 1 116
Jihovýchod 13 991,0 1 662 557 117 1 376
Strední Morava 9 122,9 1 233 549 135 698
Moravskoslezsko 5 535,2 1 250 255 228 302
Cehijas Republika 78 866,8 10 467 542 129 6 249
21
IKP pieaugums Kohezijas regionos (TL2) pastavigas
cenas, 1995.100
Avots CSP, regionalie parskati 2009.

NUTS II regions 2000 2002 2004 2006 2007 2008
Praga 120,8 129,9 139,0 158,3 173,3 177,9
Strední Cechy 118,3 124,8 143,5 171,8 185,6 194,5
Jihozápad 106,9 108,6 121,2 128,5 139,7 142,2
Severozápad 93,5 92,7 101,7 111,2 114,1 116,7
Severovýchod 107,4 111,2 116,0 130,8 137,3 140,8
Jihovýchod 105,5 111,3 118,6 135,5 143,7 147,0
Strední Morava 102,2 104,0 114,2 128,5 135,8 139,8
Moravskoslezsko 95,8 98,4 108,1 120,6 126,5 127,3
Cehijas Republika 107,5 111,9 121,7 138,1 146,6 150,2
22
IKP Kohezijas regionos pastavigas cenas,
iepriekšejais gads100
Avots CSP,
regionalie parskati 2009.
NUTS II regions 2000. 2004. 2006. 2007. 2008.
Praga 104,7 109,1 97,7 99,2 105,1
Strední Cechy 104,9 102,1 103,4 102,2 104,0
Jihozápad 104,6 99,8 102,7 104,0 103,8
Severozápad 102,5 97,2 103,1 105,9 104,5
Severovýchod 104,4 99,9 104,3 103,8 103,2
Jihovýchod 104,2 103,2 102,2 104,1 104,9
Strední Morava 102,7 100,4 101,6 106,4 104,0
Moravskoslezsko 101,6 101,1 101,7 105,4 107,9
Cehijas Republika 103,9 102,6 101,5 103,2 104,7
23
NUTS II (TL 2) Kohezijas regioni IKP per capita
regionos, Cehija100
Avots CSP, regionalie parskati 2009.

Regions 2000. 2004. 2006. 2007. 2008.
Praga 199,6 205,9 210,2 215,0 215,5
Strední Cechy 94,1 95,1 94,5 93,9 91,9
Jihozápad 92,8 92,6 92,0 88,7 88,3
Severozápad 82,1 81,1 78,7 77,1 78,1
Severovýchod 90,0 85,0 83,5 82,2 80,6
Jihovýchod 89,7 89,5 89,3 89,5 89,5
Strední Morava 81,5 78,9 77,6 77,7 78,5
Moravskoslezsko 78,3 82, 83,3 84,1 84,2
Cehijas Republika 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0
24
Kopuma ipašajos regionos regionos (NUTS V) ir
vairak neka 6240 vietejas pašvaldibas

25

Karte IKP pieaugums 2000-2004 /NUTS III (TL 3)
regioni

Avots regionalie parskati 2004., CSP 2005.
26
Iedzivotaju skaits ipašajos regionos 2009.g.

NUTS III Teritorija km2 Iedzivotaji
Praga 496 1 242 956
Stredoceský 11 015 1 239 673
Jihoceský Plzenský 10 056 7 561 637 015 571 199
Karlovarský Ústecký 3 314 5 335 307 962 839 128
Liberecký Královéhradecký Pardubický 3 163 4758 4 519 438 238 554 511 515 868
Vysocina Jihomoravský 6 925 7 065 515 329 1 150 009
Olomoucký Zlínský 5 139 3 964 641 954 591 303
Moravskoslezský 5 554 1 249 356
Cehijas Republika 78 865 10 491 492

27
Sociali-ekonomiska situacija NUTS 3 regionos
Cehijas Republika

28

IKP/per capita regionos, ES 27 100
NUTS II (TL 2) Kohezijas regioni 2000. 2004. 2006. 2007. 2008.
Praga 136,6 154,3 139,7 139,9 143,0
Strední Cechy 64,3 71,2 73,4 75,4 73,6
Jihozápad 63,4 69,4 71,4 71,2 70,6
Severozápad 56,1 60,7 61,2 62,0 62,5
Severovýchod 61,4 63,7 64,9 66,0 64,5
Jihovýchod 61,2 67,0 69,4 71,9 71,7
Strední Morava 55,6 59,2 60,3 62,4 62,8
Moravskoslezsko 53,5 61,4 64,7 67,6 67,4
Cehijas Republika 68,3 74,9 77,8 80,3 80,0
Avots CSP, Regionalie parskati 2009.
29

IKP /per capita regionos, EUR
NUTS II (TL 2) Kohezijas regioni 2000. 2004. 2006. 2007. 2008.
Praga 26 208 33 491 38 546 42 983 43 301
Strední Cechy 12 272 15 461 17 326 18 778 18 462
Jihozápad 12 106 15 065 16 862 17 736 17 730
Severozápad 10 711 13 182 14 433 15 426 15 693
Severovýchod 11 737 13 828 15 313 16 439 16 193
Jihovýchod 11 699 14 547 16 376 17 903 18 007
Strední Morava 10 629 12 838 14 238 15 536 15 767
Moravskoslezsko 10 213 13 332 15 267 16 825 16 922
Cehijas Republika 13 042 16 262 18 337 19 996 20 090
Avots CSP, Regionalie parskati 2009.
30
(No Transcript)
31
IKP /uz 1 iedziv. regionos 2007.g., Cehijas
Republika 100

Avots CSP, regionalie parskati 2008.g.

32
Strategijas un politika
Regionu ekonomiskas izaugsmes veicinašanai
regionala limeni izstradatas strategijas un
politika Regionalas attistibas programma TL
3 (Program rozvoje kraje) Regionala inovaciju
strategija -TL 3 (Regionální inovacní
strategie) Regionala operacionala programma - TL
2 (Regionální operacní program) ES strukturfondu
un Kohezijas fonda finanseta programma
33
Regionalas un vietejas attistibas veicinašanai
tikai pienemti šadi likumdošanas akti

• Likums par atbalstu regionalajai attistibai
  (248/2000 Coll.), ar grozijumiem 138/2006 Coll.
• Likums par atbalstu maziem un videjiem uznemumiem
  (47/2002 Coll.) ar grozijumiem 690/2004 Coll.
• Likums par pašvaldibam (128/2000 Coll.)
• Likums par ipašajiem regioniem (129/2000 Coll.)
• Likums par teritorialo budžetu veidošanu
  (250/2000 Coll.)
• Likums par finanšu kontroli (Act 320/2001 Coll.)
• Likums par investiciju veicinašanu (70/2000
  Coll.)

34
IKP regionala struktura
Avots CSP

35
REGIONALAS ATŠKIRIBAS

• Polarizacija starp Pragu un parejiem regioniem
• Vairak atškiribu regionu limeni (NUTS III)
• Lauku pašvaldibas neattistas vienlidzigi
  (periferi lauku regioni salidzinajuma ar lauku
  pašvaldibam tuvak regionu centriem)
• Zinašanu ekonomika galvenokart koncentrejas
  Praga, Brno un Ostrava

36

Lidzdalibas limenis (nodarbinatibas
proporcija nodarbinato un bezdarbnieku skaita
attieciba pret visiem iedzivotajiem vecuma virs
15 gadiem)
NUTS II (TL 2) Kohezijas regioni 2000. 2004. 2006. 2007. 2008.
Praha 62,7 61,3 62,0 61,8 61,4
Strední Cechy 60,3 59,8 59,8 59,6 59,6
Jihozápad 61,2 59,5 59,5 59,3 59,7
Severozápad 61,7 60,9 60,8 58,6 58,2
Severovýchod 60,2 58,8 59,0 58,2 57,7
Jihovýchod 59,7 58,3 58,0 58,3 57,4
Strední Morava 59,2 57,8 58,4 58,2 57,4
Moravskoslezsko 58,6 57,6 57,3 56,6 57,3
Ceská republika 60 60,0 59,8 59,4 59,2
Avots CSP, Regionalie parskati 2005.
37

• Regionalas atškiribas
• Regionu klasifikacija atbilstoši Cehijas
  Republikas Nacionalajam ietvardokumentam
• 2007. 2013.
• Regioni, kuros notiek strauja attistiba - Praga
  
• Regioni, kuros notiek attistiba - Dienvidrietumu
  un Centrala Bohemija
• Regioni, kuros verojama zems izaugsmes limenis
  Dienvidaustrumu un Ziemelaustrumu dala
• Atpalikušie regioni Centrala Moravija
• Pagrimušie regioni Moravija Silezija un
  Ziemelrietumu dala

38
Regioni, kuros koncentrets valsts atbalsts
2007.-2013.ekonomiski vaji, augsts bezdarba
limenis

39
REGIONS PILSETA - CIEMATS

• Pilsetu un to ekonomisko robežu nesakritiba
• Pilsetai pašai nav iespeju un varas ietekmet
  attistibu aiz tas robežam

40

41
IKP per capita ipašajos regionos 2006.gads

• vairak neka 650 tukst. CZK Praga (662,8)
• 290 - 300 tukst. CZK PLK (294,5)
• 280 - 290 tukst. CZK STC (284,6),
  JMK (286,0), JHC (283,7)
• 270 - 280 tukst. CZK HKK (273,5),
  MSK (270,4)
• 260 - 270 tukst. CZK VYS (265,3),
  LBK (266,5)
• 250 - 260 tukst. CZK ULK (253,9),
  PAK(257,1) ZLK(254,5)
• 240 250 tukst. CZK KVK (240,1)
• 230 240 tukst. CZK OLK (233,7)

42
IKP per capita ipašajos regionos 2008.gads

• vairak neka 700 tukst. CZK Praga (762,4)
• 320 - 330 tukst. CZK STC (325,0),
  JMK (326,6)
• 310 - 320 tukst. CZK PLK (317,4)
• 300 - 310 tukst. CZK JHC (307,4)
• 290 - 300 tukst. CZK HKK (294,0),
  PAK (295,2), VYS (295,8),
• 
  MSK (297,9)
• 280 - 290 tukst. CZK ULK (284,6),
  ZLK(286,2)
• 260 - 270 tukst. CZK LBK (261,8), OLK
  (269,7)
• 250 - 260 tukst. CZK KVK (253,9)

43
REGIONALAS ATŠKIRIBAS

• Videjas algas (menesi) ipašajos regionos
• (2009.gada 3.ceturksnis)
• CZK
• CR PHA STC JHC PLK
  KVK ULK
• 23 350 29 077 22 590 20 464 21 995 19
  530 21 102
• LBK HKK PAK VYS JHM
  OLK ZLK MSK
• 21 019 20 598 20 350 20 573 21 869 20
  388 19 969 21 261
• 1 25,50 CZK

44
REGIONALAS ATŠKIRIBAS

• IKP per capita (2008.gads)
• EUR/PPS
• CR PHA STC JHC PLK
  KVK ULK
• 20 090 43 301 18 462 17 463 18
  029 14 425 16 163
• LBK HKK PAK VYS JHM
  OLK ZLK MSK
• 14 874 16 697 16 768 16 800 18 550
  15 318 16 254 19 922
• IKP per capita, ES 27100 (2008.gads)
• CR PHA STC JHC PLK
  KVK ULK
• 80,0 172,5 73,6 69,6
  71,8 57,5 64,4
• LBK HKK PAK VYS JHM
  OLK ZLK MSK
• 59,3 66,5 66,8 66,9
  73,9 61,0 64,8 67,4

45

Bezdarba limenis NUTS IV regionos
Avots CSP 2007.
46
Bezdarba limenis NUTS IV (LAU 1) regionos
2008.gada junijs
47
Bezdarba limenis rajonos 2009.gada
1.ceturksnis
48
Bezdarba limenis rajonos 2010.gada februaris
49

• Cehijas Republikas teritorialas politikas
  veidotaju izaicinajumi
• regionu limeni atškirigas industrialas strukturas
  un dažada dotaciju apjoma del ekonomiska
  aktivitate dažados regionos ieverojami atškiras
• rajonu/vietejo pašvaldibu limeni atškiribas
  socialekonomiskaja situacija ir vel ieverojamakas
  (lielas pilsetas vairuma gadijumu ir izaugsmes
  centri, kuros koncentrejas ekonomiskas
  aktivitates, pakalpojumi un cilvekresursi, tomer
  pastav ari stagnacijas robi)
• neizmantots attistibas potencials
• teritorialas politikas galvenais uzsvars nevis
  pieškirt subsidijas un papildus atbalstu
  atpalikušajiem regioniem, bet veicinat to
  produktivitati, konkuretspeju un privato
  investiciju piesaistišanu

50
Attistibas virzieniAvots Regionalais parskats
2008.
51
Attistibas virzieni, apdzivotiba un transporta
infrastruktura Avots CSP
regionalie parskati 2008.

52
Sektoru ieguldijums IKP

• 
  2007.gads
• Sektors I lauksaimnieciba mežsaimnieciba
  2,4
• Sektors II rupnieciba
  38,9
• Sektors III pakalpojumi
  58,7
• Kopejais nodarbinatibas limenis sektoros
  tukstošos un
• 
  2009.gads
• Sektors I
  155,2 3,1
• Sektors II
  1920,6 38,9
• Sektors III
  3865,3 58,7

53
Lielo uznemumu atrašanas vieta (vairak par 50
darbiniekiem) apstrades rupnieciba Avots CSP
regionalie parskati 2008.g.

54
Izdevumi petniecibai un
attistibai Cehijas Republika (milj. CZK)

avots Statistikas Gadagramata 2004.
Gads Izdevumi Valsts budžets Privatais sektors
2000. 26 487 (1,23 IKP) 11 789 15 882
2001. 28 337 12 351 17 052
2002. 29 552 12 433 18 051
2003. 32 247 (1,30 IKP) 13 488 19 668
55
Izdevumi petniecibai un attistibai (milj. CZK)
un dala no IKP ()

Avots CSP 2008.
56


Izdevumi zinatnei un petniecibai Kohezijas
regionos
Avots Cehijas Nacionala banka
57
Tiešas arvalstu investicijas Kohezijas regionos
31.12.2003.
Avots Cehijas Nacionala banka

TL 2 Regioni Investicijas kopa/tukst.CZK Dala no kopeja Investicijas/uz 1 iedzivotaju tukst. CZK
Praga 537429558,7 46,3 461,1
Strední Cechy 134793185,7 11,6 118,7
Jihozápad 82756124,2 7,1 70,4
Severozápad 81650584,3 7,0 72,6
Severovýchod 92864875,8 8,0 62,7
Jihovýchod 102325395,1 8,8 62,4
Strední Morava 59144211,1 5,1 48,2
Moravskoslezsko 70819737,1 6,1 56,2
Cehijas Republika 1161783672,0 100,0 113,8
58


Kohezijas regionu dala arvalstu investicijas
2003.g.
Avots Cehijas Nacionala banka
59
Tiešas arvalstu investicijas /uz 1 iedzivotaju
CZK (2007.gads) ipašajos regionos
avots
Cehijas Nacionala banka
60
Proporcija no tiešajam investicijam ipašajos
regionos 2007.gada Cehijas Republika 100
Avots Cehijas Nacionala banka, Regionalas
attistibas strategija Zinojums par Kohezijas
politikas ietekmi
61
Tiešo arvalstu investiciju intensitate ( no
IKP 2007) un ipašo regionu proporcija uz
zinašanam balstita ekonomika Avots Cehijas
Nacionala banka, Regionu parskati, Regionalas
attistibas strategijas ieviešanas starpatskaites,
2009.
62

• Konkuretspejas politika
• nopietns izaicinajums parvaldibai
• No vienas puses ta ir atkariga no sektoru
  politikas efektivas integrešanas
• No otras puses ir nepieciešama cieša sadarbiba
  starp visiem parvaldes limeniem un starp blakus
  esošajiem regioniem
• Nepieciešama ari telpiskas planošanas un
  attistibas koordinešana

63

• Ipašo regionu apvienibas ir pamats regionalas
  politikas attistibai atseviškos regionos
• tas koordine regionu attistibu
• organize regionu attistibas programmu izstradi,
  ieviešanu un uzraudzibu
• izverte atškiribas starp regioniem
• iesaistas valsts finansejuma piesaistišana
  regionalas attistibas atbalstam
• nodrošina atbalstu un aizdevumus pašvaldibam un
  citam juridiskam personam (piem.,
  mikro-regioniem) un koordine to attistibas merku
  izpildi

64

• Pašvaldibas, pašvaldibu reforma un sadarbiba
  labakai parvaldibai un vietejai attistibai
• Parak lielais pašvaldibu skaits Cehijas Republika
  tiek uzskatits par škersli labakas parvaldibas
  istenošanai un vietejai attistibai (vairak neka
  6240 pašvaldibas - Vlkov pašvaldiba 21
  iedzivotajs (2002.), Praga - 1 160 118
  iedzivotaji (2002.)
• Pašvaldibu briviba rikoties ne vienmer ir
  apvienota ar nepieciešamajiem lidzekliem
• Pakalpojumu pašlaik organize 205 pašvaldibas, kas
  pilda valsts delegetas funkcijas, sniedzot
  pakalpojumus plašaka teritorija

65
MIKRO REGIONI

66

• Pašvaldibas, pašvaldibu reforma un sadarbiba
  labakai parvaldibai un vietejai attistibai
• mikro-regions ir brivpratiga pašvaldibu
  asociacija, kas veidota, nosakot kopejus
  attistibas merkus (visa valsti pašlaik tadu ir ap
  500)
• Mikro-regionu var uzskatit par starpposmu
  sadarbibai starp vietejo un regionalo parvaldes
  limeni, tomer tiem nav administrativas atbildibas
• Likuma par pašvaldibam ietverti ipaši nosacijumi
  šadu asociaciju veidošanai

67

• Pašvaldibas, pašvaldibu reforma un sadarbiba
  labakai parvaldibai un vietejai attistibai
• Atbildot uz esošajiem izaicinajumiem
  (globalizacija, teritoriala attistiba, jaunais
  programmešanas periods 2007-2013) ar publisko
  parvaldi (nacionala, regionala vai vieteja
  limeni) nepietiek efektivak jaiesaista ari
  pilsoniska sabiedriba.
• Cehijas nacionalas parvaldes institucijas ir
  atzinušas, ka valsts parvaldes ricibas iespejas
  ir ierobežotas, tadel javeicina plašakai un
  intensivakai sadarbibai starp publisko un privato
  sektoru, veidojot publisko-privato partneribu
  (PPP).

68
Kur meklet informaciju

• http//www.mmr.cz
  http//czso.cz
• http//www.crr.cz
  http//czechinvest.cz
• http//www.uur.cz
  http//arp.cz
• http//www.kr-urady.cz
• http//www.regionalnirozvoj.cz
• http//www.mvcr.cz
• http//www.mfcr.cz
• http//www.mpo.cz
• http//www.mze.cz
• http//www.env.cz
• http//www.mpsv.cz

69

• Paldies par uzmanibu!
• Jan Jerábek
• Praga, 2010.gada septembris