Nacionalas religijas pasaule - PowerPoint PPT Presentation

About This Presentation

Title:

Nacionalas religijas pasaule

Description:

Nacion las reli ijas pasaul – PowerPoint PPT presentation

Number of Views:77

Avg rating:3.0/5.0

Slides: 24

Provided by: doam

Category:

more less

Transcript and Presenter's Notes

Title: Nacionalas religijas pasaule

1
Nacionalas religijaspasaule
2

Nacionalas religijas - ir religijas, kas ir
izplatitas vienas valsts robežas vai ir sekotaji
lielakoties vienas nacijas parstavju starpa.

3
Pie universalam (pasaules) religijam pieder
kristietiba, islams un budisms. To ticigo skaits
veido 75 no pasaules iedzivotajiem. Tas ir
izplatijušas ar sludinataju un misionaru
palidzibu. Ikviens var klut par šo religiju
piekriteju, tas ir atvertas.Nacionalas
(etniskas, lokalas) religijas ir cieši
piesaistitas noteiktai kulturai. Pie tam pieder
hinduisms, sintoisms, konfucisms, judaisms un
sikhisms. Tradicionali par šo religiju piederigo
var klut tie, kas ir dzimuši šaja kultura, vai
pienemuši dzivesveidu un kulturas kompleksu. Šo
religiju piederigie parasti necenšas svešos
piesaistit savai religijai, tas veido diezgan
noslegtas kopienas.Cilšu (vietejas, pirmatnejas)
religijas ir ipašs nacionalo religiju veids. Tas
ir nelielas lokalas kopienas, kas nav
iesaistijušas musdienu sabiedriba. Tam ir cieša
saikne ar dabu. Ka pirmatnejas jeb cilšu
religijas var minet totemismu, animismu,
fetišismu, šamanismu. Indiani, aborigeni,
Sibirijas un Talo austrumu tautas Krievija.
4
Kristietiba

Ta ir pasaules izplatitaka religija, gan
teritoriali, gan pec ticigo skaita. Tai pieder
1,9 miljardi ticigo, vai 1/3 cilveces.
Kristietiba sadalijusies vairakos novirzienos.
Sakotneji rietumu 1054.g. sadalijas (Romas,
latinu valoda) un austrumu (grieku,
Konstantinopoles (Stambulas)) kristietiba. 16.gs.
vacu muks Martins Luters, reformacija,
luteranisms. Velak ari dažadi novirzieni, ASV
vien ap 2000 (baptisti, mormoni). Religiskas
atzinas apkopotas Bibele, Vecaja un Jaunaja
deriba.

5
Pareizticiba

Pareizticiba - viens no pasaules
tradicionalas religijas, kas ir sena vesture
(apmeram 2 tukstošiem gadu). Pašlaik Pareizticiba
ir visvairak sekotaju Krievija, pareizticigo
draudzem Krievija daudzas reizes vairak neka citu
ticibu un konfesiju draudzes. Laika gaita,
pareizticiba bija tikai religiju, kas sludinaja
krievu tautu. Un lidz šai dienai vairums
Krievijas iedzivotaju uzdoties pareizticigo
ticibas. Vissvarigakais avoti pareizticigo ticiba
ir Sveto Rakstu un Sveto tradicijas. Rakstu -
Bibeles (gramatas Jaunas un Vecas Deribas - kas
apraksta atklasmi no Dieva). Pareizticiba ir
saprotams tikai konteksta ar tradicijam, proti,
darbi Sveto Tevu, kas pielugsmes, dogmatiski un
lemumi par Ekumenisko padomju noteikumus vai
norades par Baznicas tekstus. Visu kopa sauc par
tradiciju un izskaidro, ka var pareizticigo
personai saprast visus pamatus ticibai. Tradicija
uzskata par visu garigo dzivi pareizticiba.

6
(No Transcript)
7

Pareizticigo baznicaSakuma kristietiba
bija katoliska. Tacu 1054. gada kristiga baznica
sadalijas. Radas nesaskanas par kristigas
pasaules vadibu starp Romas pavestu un patriarhu,
baznicas vaditaju Konstantinopole, kas noveda pie
ta ka atdalijas rietumu (Romas katolu) un
austrumu (pareizticigo) baznicas. Katoliem un
pareizticigajiem, tadiem ka Krievija un Griekija,
ir daudz kopiga. Tacu pareizticigie neatzist
pavestu. Daudzi kristieši Austrumeiropa un
Rietumazija pieder pie pareizticigo baznicas.
Pareizticigie uzskata par svetiem religiskus
portretus, kurus sauc par ikonam.

8
Katolicisms

Romas katoli ir lielaka kristiešu grupa.
Vini tic, ka pavests, katolu baznicas vaditajs,
ir Dieva vietnieks zemes virsu. Vienmer tiek
paklausits vina viedoklim religiskos jautajumos.
Pavests dzivo Vatikana, maza neatkariga valsti
Romas teritorija. Katolicisms ir izplatijies pa
visu pasauli un ir vadošais daudzas valstis,
piemeram, Spanija, Irija un Francija. Svetdienas
katoli cenšas apmeklet Misi un regulari izsudzet
grekus priesterim. Vini pieludz Dievu un ludzas
uz Mariju, Jezus mati, un uz daudziem svetajiem
kas ir bijuši religiozi cilveki un bieži vien
miruši ticibas del.

9
(No Transcript)
10

Katolu baznicas starptautiskais centrs un
tas galvas Romas pavesta rezidence ir Vatikans
mieriga valstina Romas centra. Vatikana valsts
aptver Sv. Petera laukumu un baziliku, pavesta
pilis, ka ari virkni baznicu un citu celtnu. Ar
Romas kurijas katolu baznicas centrala
administrativa aparata starpniecibu pavests vada
visu baznicu un tas daudzas organizacijas, kas
darbojas pasaules valstu lielumi lielaja
vairakuma. Katolicisma vestures dažados periodos
tautas masas nemitigi cinijas pret valdošajam
škiram un pret baznicu, kas svetija
ekspluatacijas iekartu. Šis antifeodalas un pret
baznicu verstas akcijas reizem izvertas par
plašam tautas masu kustibam, kas vienmer paliks
tautas masu atbrivošanas cinu slavenaja hronika.

11
Protestantisms

ir noteikts dažadas un neatkarigas baznicas
un sektas, attiecas tikai uz tas izcelsmi. Par
protestantisms, ko raksturo galejas daudzveidiba
arejo formam un praksi, no baznicas uz baznicu un
nosaukumu, lai nosaukumu. Ši iemesla del
protestantisms, un ka tads var raksturot tikai
visparigi.

12
Lielaka protestantu baznica Vacija.
13
Islams

Islams ir otra lielaka universala religija
pasaule. Taja 1,1 miljards ticigo. Izplatita gan
Azijas tuksnešu josla, gan Ziemelafrika, gan
Indonezija un Filipinas. Ta ir jaunaka religija
radusies 7. gs. (622.g. no ta gadu skaitišanas)
Arabijas pussala, Medina.No tas rašanas laika
saglabajušas rakstitas liecibas. Religiskas
atzinas apkopotas Korana. Liela nozime ikdienas
dzive, izveidoti likumi šariata likumi.
Musulmaniem Islams ir dzive. Ta jadzivo,
paklaujoties Allaham. Ka dabiska tiek uztverta
Allaha velešanas paklaut sev visu pasauli. Arabu
varda islam pamatnozime ir sevis nodošana jeb
padošanas Islams ir paklaušanas religija. Tas
sekotaji, musulmani, ir tie, kuri nodod sevi
dieva (Allaha) gribai. Islama religija tiek
uzsverta uzvara, un tadejadi ta ir kareivigi
misionaristiska religija. Apzinoties savu diženo
pagatni un specigo ietekmi musdienas, Islama
piekriteji ir apnemibas pilni iekarot pasauli.
Musulmani tic, ka vinu ticiba atbilsts visam
cilveces garigajam un religiskajam
prasibam.Islama rašanas tiek saistita ar
pravieti Muhamedu, kurš dzimis aptuveni 571. gada
Arabijas pilseta Meka. Kad Muhamedam bija jau
cetrdesmit gadi, vinš pieredzeja atklasmi, kura
tika aicinats atmaskot Mekas paganismu un
daudzveidibu, ta vieta sludinot vieniga istena
Dieva Allaha pastavešanu. Pirmajos desmit
gados vinam bija tikai daži sekotaji.

Galvenais islama konceptualais pamats ir
tavhid Dievs ir vienigais visuma valdnieks un
vienigais pielugsmes cienigais. Musulmaniem ir
tikai viens Dievs, kas ir Kungs un Valdnieks,
kuram ikvienam ir japaklaujas un jauzticas. Ta ir
islama ticibas pamatideja. Seši galvenie un
butiskakie dogmatiskie principi ir

ticiba vienam Dievam
ticiba engeliem, kuri darbojas mums neredzamaja
pasaule
ticiba praviešiem, no kuriem dižais pravietis
Muhameds ir pedejais pravietis
ticiba Dieva sutitajam Gramatam
ticiba lielai Tiesas dienai (Pastarajai tiesai)
ticiba laba un launa predestinacijai.

16
(No Transcript)
17
Budisms

Budisms ir viena no Pasaules lielakajam religijam
. Lai gan radusies Indija, ta tagad pastav
galvenokart citas Azijas zemes. Budisms ir
vesturiska religija, jo tas sakumi saistiti ar
realas personas Šakjamuni, jeb Sidhartas Gautamas
Budas darbibu.

Budisms ir liela pasaules religija , kura
sakotnes meklejama Indija. Tas pamatlicejs
Šakamajuni jeb Sidhartha (pali val, Sidhatha)
Gautuma Buda (sanskr buddba - Apskaidrotais,
atmodinatais), kas dzivojis 563. - 483. g. pr.
Kr.Indijas - Nepalas pierobeža un darbojies
tagadejo Utarpredešas un Biharas štatu apvidu.
Ilgu laiku budisms bija Indijas galvena religija,
lidz tas pamazam saka izplatities arpus Indijas,
un musdienas jau vairums budistu mit citas Azijas
zemes - Indokinas valstis, Japana, Kina, Šrilanka
un citur.
.

Budisma macibas kodols ietverts cetras
patiesibas
(1) dzive ir ciešanas
(2) ciešanam ir celonis
(3) ciešanu izbeigšanas
(4) celš, kas ved uz ciešanu izbeigšanos.

No ciešanam var atbrivoties, iznicinot
cilveka alkas. Rezultata tiek sasniegts dzives
merkis - nirvana valodnieciski neizzinama
realitate, kas nepieder pie lietu kategorijas.
Nirvana nav paradize Rietumu izpratne, bet gan
individualitates parvarešana.Buda macija
viduscelu - astonu posmu celu, kura gaita,
ieverjot stingru disciplinu, var aizsniegt
nirvanu. Ciešanu parvarešana saistita ar savu
velmju parvarešanu. Lidz ar to ciešanu
izbeigšanas ir cilveka individuala lieta, kas
saistita ar domašanas kontroli. Budisma
praktizešanas merkis ir izbeigt cikliskas
eksistences (samsaras) ciešanas, atmodinot
cilveka istas patiesibas redzejumu un laujot
sasniegt apskaidribu - nirvanu. To var sasniegt
neatkarigi no vecuma, dzimuma vai kastas, lai ari
pats Buda sakotneji nelava sievietem klut par
budisma mukenem un pecak lika vinam pildit vairak
priekšrakstu. Lai sasniegtu nirvanu, ir jarikojas
atbilstoši karmiskajiem likumiem - jarikojas
pareizi, jaizvairas no kaitejošas ricibas,
jaatbrivo un javingrina apzina.Budisma morale
balstas uz nekaitešanu un merenibu.

21
Budas dzive Musdienas vairs nav gandriz nekadu
šaubu par to, ka vesturiskais Buda - budisma
pamatlicejs, ir patiesi dzivojis. Vina dzive ir
legendam apvita, un tradicija piedava ne tik
daudz detalizetu informaciju, cik tada cilveka
idealizetu portretu, kadam butu jatiecas klut
katram labam budistam. Un tomer daži Budas dzives
fakti ir diezgan skaidri konstatejami.
22
Galvenas pasaules religijas