1.4 - Kultura ka zimju un simbolu sistema

1
1.4 - Kultura ka zimju un simbolu sistema
2
Kultura ka zimju un simbolu kopums
Kulturas jedziens - apzime vesturiski
parmantotu, simbolos iemiesotu jegas modeli, no
paaudzes paaudze parnemtu jedzienu sistemu, kas
izpaužas simboliskas formas, ar kuram cilveki
cits citam nodod, ilgi glaba un attista zinašanas
par dzivi un attieksmi pret to.K. Gircs
Zinatni par zimem sauc par semiotiku. Zime
semiotika tiek defineta ka jebkas, kas kadam kaut
kada mera aizstaj kaut ko citu.
Pasaule ir izteikta zimes un simbolos. Katrs
priekšmets cilvekam norada uz konkretu lietu vai
darbibu un, tikai izprotot to, var attiecigi
rikoties, tikai cilveks pats pieškir zimei vai
simbolam jegu. Tas, kas vienai tautai vai cilveku
grupai kaut ko izsaka, piemeram, uzraksts vai
grafisks attels (logo u.c.), citiem var neizteikt
neka. Cilveki pasauli uztver ka simbolu kopumu,
un ari kultura ir izteikta simbolos, zimes
katrai tautai un cilvekam atškirigos. Piemeram,
nots ir simbols, kuru spej izprast tikai konkreta
cilveku grupa ari valoda sastav no zimem -
burtiem un pastav ari zimju valoda.
3
Kas rada un veido zimes vienigi cilveks vai ari
daba?
Daba nav nekadu zimju. Daba ir mema, ta neuzruna
cilveku cilveks rada zimes, kas lauj dabai
runat. Ikviena zime ir kulturas pastarpinata - ja
nav kulturas, tad nav ari zimju.
4
Zimes un simboli ka kulturas valoda
Cilveks dzivo zimju pasaule, izmanto zimes un
noteiktas situacijas ari pats var klut par zimi.
Cilveka gaita, auguma ipatnibas, balss tembrs,
matu sasuka - ari tas ir pazimju komplekts, pec
kura apkartejie var nolasit sabiedribai nesto
vestijumu.
5
Semiotiskais konteksts
Zimes un simboli ir sastopami dažados limenos
zemakajos un augstakajos. Zemakajos ir ietvertas
vienkaršas zimes un simboli, piemeram, vardi,
apzimejumi, bet augstakajos - lietu valoda, jutu
valoda un tamlidzigi.

Katrs cilveks individuali izprot zimes un
simbolus, jo tos var saprast dažados limenos,
piemeram, vienam cilvekam sarkana roze asociejas
tikai ar augu, bet savukart citam tas ir
milestibas simbols.

Liela dala simbolu savu nozimi jau ir ieguvuši
sena pagatne (udens, uguns, zeme, saule).
6
Par zimem brendos un reklamas.
Brendu, reklamas un PR pamata ir manipulacija ar
zimem, jo brendu veidotaju, reklamistu un
sabiedrisko attiecibu specialistu merkis ir iegut
varu par pateretaju pratiem un to iespejams
izdarit, uzbuvejot mitu, kuram cilveki
noticetu. Nav cita cela uz brivibu un patiesibu
ka apkartesošo zimju dekodešana
atmaskošana. (K.Papinš)
7
Kadas jomas tiek lietotas šis zimes?
8
Vai atpazisti šis dažado kulturu simboliskas
zimes?
9
Ko Latvijas tautai nozime šie simboli?
10
Pamato šo tautai nozimigo simbolu atveidojumu
Latvijas monetas!
Pec senas latviešu paražas jaundzimuša berna
šupuli tiek liktas tris simboliskas lietas. "Liec
maiziti, liec naudinu, liec gudro padominu..."
Latviešu nacijas šupuli garigo maizi (dainas)
ielicis Krišjanis Barons, simbolisko naudu (ideju
par ekonomiskas patstavibas nepieciešamibu)
Krišjanis Valdemars, bet gudro padomu Rainis.
11
Kadas jomas simboli redzami šai attela?
12
Kultura ka zimju sistema
Atšifre attelos ieliktos simbolus!
Katrai lietai, priekšmetam, dzivai butnei ir
divejadas nozimes viena ta, kuru mes uztveram ka
vienkaršotu, bet otra ir ta, kuru mes izprotam
tikai iedzilinoties dažados mitos, uzskatos,
tradicijas., jo tikai apzinoties šo lietu t.s.
otro butibu, cilveks spej iztulkot pasauli, ka
ari izprast pats sevi.
13
Zimes un simboli
Ka zemak redzamie simboli izpaužas latviešu
tradicionalaja arhitektura?
Interprete attela redzamo puzuru ka Visuma
simbolu!
Trissturis simbolize debesis (dieva zime)
Cetrsturis simbolize zemi