3.2. Senas Indijas kultura 2.d. (budisms)

1
3.2. Senas Indijas kultura 2.d. (budisms)
I. Isi par budismu
Kas ir budisms?
Kapec budisms nav religija?
Pamatlicejs
Macibas pamatideja
Tripitaka
Macibas rašanas un izplatiba
Budisma novirzieni
Budisma simboli
II. Budisma pamatnostadnes
Cetras cildenas patiesibas
Astonposmu celš
Nirvana
Karmas likums
Attieksme pret citam religijam
Attieksme pret vardarbibu
III. Sidharta Gautamas ( Budas) dzive
IV. Budisms musdienu pasaule
Tibetas budisms
Dalailama
Tibetas un Kinas attiecibas
Dalailama Latvija
V. Budisma ietekme uz makslu un arhitekturu
Liela Sanci stupa
Lauvu kapitelis
Klinšu templi
Adžanta
Budas tels maksla
2
I. Isi par budismu
Kas ir budisms?
Kapec budisms nav religija?
Budisma macibas pamatlicejs
Budisma macibas pamatideja
Svetie raksti
Budisma rašanas un izplatiba
Budisma novirzieni
Budisma simboli
3
Kas ir budisms?
Budisms ir religiski filozofiska maciba, kas
radusies Senaja Indija VI gs.p.m.e. Ta ir pirma
pasaules religija, kas tiecas parvaret nacionalas
un valstiskas robežas, uzrunajot jebkuru,
neatkarigi no vina mantiska stavokla vai
tautibas. Budisms laika gaita klust par kulturas
formu, kas aptver visas cilveciskas esamibas
jomas pasaules redzejumu un dzives veidu, sakot
no zemes apstrades lidz tiesiskajai domašanai,
poezijai un makslai. Sanskrita budisma macibu
sauc "dharma", bet tibetiešu valoda "cjo". Gan
viens, gan otrs vards nozime "kads viss ir".
Tadejadi budismu var saprast ka metožu kopumu,
kas lauj mums redzet lietas ta, kadas tas
patiesiba ir.
4
Kapec budisms nav religija?
Par religiju to nevar devet, jo Buda nav
pieminejis nevienu faktoru, ko saista ar religiju
vai mistiku (Buda neruna ne par dveseles, ne
aizkapa dzives eksistenci, uzsverot, ka
jaiemacas dzivot te un tagad).
5
Macibas pamatlicejs.
Par macibas dibinataju tiek uzskatits Sidhartha
Gautama Šakjamuni viedais no sakju cilts, kurš
dzivojis aptuveni no 563. - 483. Vinš bijis
valdnieka Šudhodana dels. Vinš veltijis dzivi
patiesibas meklejumiem. Trisdesmit piecu gadu
vecuma, pec 7 dzila meditacija pavaditam dienam,
vinš kluva par Apskaidroto. Vinš saredzeja visu
lietu dabu. Turpmakajos 45 gados Buda macija
Apskaidribas sasniegšanas metodes tukstošiem
apdavinatu skolnieku.
6
Macibas pamatideja
Macibas pamatideja ir, ka cilveku vertibu
sistema noved pie ta, ka visa dzive ir viena
vieniga vilšanos un to izraisitu moralu ciešanu
virkne, ko var parvaret, sevi etiski pilnveidojot
un "pareizi" rikojoties.
7
Tipitaka (Tripitaka) - Svetie raksti.
"Tipitaka"
Svetie raksti. Pierakstita versija Budas
"lekcijas", kas lidz tam figureja tikai
mutvardos, un to komentari paradijas tikai m.e. I
gs. Ceilona - "Tipitaka" jeb "Tris grozi".
8
Budisma rašanas un izplatiba
Budisms ir religija un filozofija, kas
izveidojas V gadsimta p.m.e. Indija un ir
balstita uz Sidhartas Gautamas (Budas) macibu.
Velak tas izplatijas ari Centralazija, Šrilanka
ka ari Kina, Koreja, Japana un visubeidzot Tibeta.
9
Budisma rašanas un izplatiba
15.
10.
5.
1.
5.
25.gs.
Budisma aizsakums 6.gs. p.m.e.
Budisma uzplaukums 3.gs. p.m.e.
Budisma noriets ap 7.gs. m.e.
Budisma aizsakums 6.gs. p.m.e. Budisma
uzplaukums. Aptuveni m.e. III gs. valdnieka
Ašokas laika sakas budisma uzplaukums Senaja
Indija. Tika radits milzums sveto rakstu un to
komentaru. Budisms pienema ari religijas iezimes,
parnemot no tradicionala hinduisma idejas par
dveseli, tas nemirstibu un pardzimšanu pec naves
(reinkarnaciju), karmas postulatu, ka ari
dieviškojot gan pašu Budu, gan bodisatvas. Pašu
Budu saka uztvert nevis ka cilveku, bet gan ka
parpasauliga principa iemiesojumu,
dievibu. Budisma noriets Indija. M.e. VII gs.
Indija sakas budisma noriets. Tacu taja laika
budisms jau bija izgajis arpus Indostanas
pussalas robežam Ceilona , Birma, Taizeme,
Laosa, Vjetnama, Kambodža, Turkestana, Mongolija,
Kina, Koreja, Japana. Ap XI-XII gs. budisms
beidzot nostiprinajas Tibeta, radot autonomu
Tibetas budisma virzienu - lamaismu .
10
Budisma novirzieni
To ir loti daudz, lidz ar to pat gruti runat par
"budismu" ka ko vienotu ka, piemeram, par islamu
vai kristietibu. Vienojošais elements visiem
budisma stravojumiem ir t.s. Budas maciba - darma
(sanskr. dharma) jeb "Cetras Cildenas
Patiesibas". Runajot par seno Indiju var minet
divus nozimigakos. Tie ir hinajanas novirziens
theravadas budisms un mahajana.
Hinajana (theravadas budisms) Glabšanas šaurais
celš, tas ir pa spekam tikai nedaudziem
(bijušajiem un nakošajiem budam, kuru skaits
neparsniedz 24). Ta centrala persona ir muks, kas
cenšas sasniegt nirvanu, klut par budu. Buda nav
Dievs, bet gan skolotajs, kurš rada pareizo celu.
Mahajana . Glabšanas platais celš, pa kuru ejot,
budas stavokli var sasniegt visas butnes. Buda
tiek dieviškots, attelots un pielugts. Lidzas
budam daudz bodhisatvu, kas atliek ieiešanu
nirvana, lai palidzetu citiem.
11
Budisma simboli
Lotosu uzskata par cilveka garigas izaugsmes
simbolu gara tumsibas apzinašanas un sapratnes
iegušana. Gluži ka lotoss, kurš saistits ar
trijiem elementiem - ta saknes iestiepjas dzili
netira zeme, kats aug udens apskalots un zieds
atveras gaisa stihijas parnemts virs udens balta,
sarta vai zila krasa, tapat ari cilveks caur
iluzijam un maldiem virzas uz apgaismibu.
Budisma Dharmas rats ir piedzimšanas, dzives un
atdzimšanas cikliskuma attels. Savukart ritošs
Dzivibas rats ir ari likumibas rats, kura
uzdevums ir atbrivot no iluzijas. Astoni spieki
simbolize astonposmu celu, pa kuru javirzas, lai
saniegtu nirvanu.
12
II. Budisma pamatnostadnes
Cetras cildenas patiesibas
Astonposmu celš
Nirvana
Karmas likums
Attieksme pret citam religijam
Attieksme pret vardarbibu
13
Cetras cildenas patiesibas

• Budisma macibas kodols ietverts cetras
  patiesibas
• dzive ir ciešanas,
• ciešanam ir celonis,
• no ciešanam var atbrivoties, iznidejot cilveka
  pasauligas tieksmes un alkas.
• ir celš, ka izbeigt ciešanas (astonposmu celš).

14
Astonposmu celš
Buda macija viduscelu astonu posmu celu
(PAREIZA UIZTVERE, PAREIZA NOSTAJA, PAREIZA
RUNAŠANA, PAREIZA RICIBA, PAREIZS DZIVESVEIDS,
PAREIZAS PULES, PAREIZA UZMANIBAS KONCENTREŠANA
UN PAREIZA MEDITACIJA), kura gaita, ieverojot
stingru disciplinu, var sasniegt nirvanu. Ciešanu
parvarešana saistita ar savu velmju parvarešanu.
Lidz ar to ciešanu izbeigšana ir cilveka
individuala izvele un saistita ar domašanas
kontroli.
15
Nirvana
Cilveka pastavešanas merkis ir nirvana. Nirvana
nav ne iznicinašana, ne nebutiba, tai nav formas
un ta nav radita. Ta ir maciba par glabšanos, kas
sasniedzama ar ticibu. Viss šai pasaule ir
nepastavigs, parejošs un tapec ciešanu pilns.
Pastav ari kaut kas mužigs, kas neietver
ciešanas, ta ir apdzišana. Priekšnosacijums
nirvanas sasniegšanai ir apskaidrotiba - ta pati,
ko Buda sava laika piedzivoja zem viges koka. Par
Budu tiek stastits lai nonaktu pie galamerka,
vinam bijis japardzimst 547 reizes. Nirvana
iestajas, kad nolietota karma un lauzts
pardzimšanas likums. Tas ir stavoklis, ko var
sasniegt jebkura vieta un bridi.
16
Karmas likums
Karmas likums - maciba par pardzimšanu. Cilveka
domas, vardi un darbi rada karmu. Darbojas
princips ko sesi to plausi . Kadai dzivei
cilveks pardzimst, tas atkarigs no vina ricibas
iepriekšeja dzive. Izvairities no savas karmas ir
tikpat neiespejami ka aizskriet no paša enas, un,
kamer vien cilveku apnem karma vinš ir iesaistits
pardzimšanas rinkojuma.
17
Attieksme pret citam religijam
Cilvekam neklajas godat tikai savu religiju
vien un nosodit citas ticibas. Katra ticiba
dažadu iemeslu del ir goda turama, un tas jaliek
vera. Kas rikojas naidigi, vispirmak jau rok kapa
bedri paša ticibai. Nemaz nerunajot par to, ka
vinš kaite cita religijai. Kurš cildina savu
religiju, nonievadams svešo, savu ricibu deve par
pašaizliedzibu un doma, ka savu religiju cildina.
Patiesiba vinš savai religijai tikai nepiedodami
kaite. Vislabak, ja ir saskana lai katrs, labu
gribedams, uzklausa citu sludinatas doktrinas.
18
Attieksme pret vardarbibu
Naids nebeidzas ar naidu, naidu aptur tikai
milestiba (No budisma macibas)
Budisms nekad nav pielavis domu par karu, pat
tad, ja tas tiek saukts par sveto karu. Buda
nosodija jebkura veida vardarbibu, lai kads butu
tas iemesls. Vinš vairakkart atkartoja, ka
vieniga uzvara ir sevis uzvara, un vienigais
brinums ir atgriešanas no launa pie laba.
19
III. Sidhartha Gautamas (Budas) dzive
Senos laikos Šakju keninvalsti valdijis
keninš Sudodans. Vina dzimta saukta par Gautamu.
Kenina sieva gaidijusi mazuli. Legendas
vesta, ka taja nakti, kad vina tapsi gruta, sapni
redzejusi, ka balts un mirdzošs zilonis ieiet
vinas miesas. Tas liecinajis, ka mazulis piedzims
specigs un gudrs.
20
Liktenigaja diena Lumbini darza Mahamaija
sajutusi dzemdibu sapes. Ziedošais salakkoks
noliecies pie dzemdetajas, lai vinai butu pie ka
pietureties, jo tolaik sievietes dzemdejušas
kajas stavedamas. Mazulis ieradies pasaule viena
mirkli un bez sapem. Tiklidz piedzimis, mazulis
jau speris 7 solus. Zeme atplaukusi sniegbaltiem
lotosiem. Princis Sidharts sacijis Esmu
ieradies atsvabinat pasauli! Aiz priekiem dievi
sakuši raudat, sacis gazties ziedošu puku lietus,
aklie atguvuši redzi, un kurlie izdzirduši
burvigu debesu sferu muziku.
21
Neraugoties uz to, ka nedelu pec puisena
piedzimšanas keniniene nomirusi, Princis
Sidhartha bija loti milets un lolots. Par vinu
rupejusies mates masa Paradžapati .Pravieši
paregojuši zenam vientulnieka asketa un pratnieka
likteni. Tas sadusmojis tevu, kas velejies radit
delam visistako paradizi zemes virsu.
22
Jaunais princis baudija visus no sava stavokla
izrietošos dzives jaukumus. 16 gadu vecuma
apprecejis princesi Jasodaru. Un lidz 29 gadu
vecumam, vinš dzive bija sastapis tikai dažadas
baudas. Tacu vinu bieži parnemušas
neizskaidrojamas ilgas un velme par katru cenu
ka putnam izlauzties no zelta bura.
23
Princis Sidhartha daudz macijas no sava teva
valdnieka, kopa apmekleja daudzus pasakumus sava
valsti.
24
Ar savam ipašajam spejam vinš speja izglabt no
naves gulbi, ko bija sašavis vina draugs.
25
Kadu ritu princis sedas ziediem rotatos ratos, un
ielas vinu sveica paši skaistakie iedzivotaji no
visas keninvalsts. Pilseta zaigoja pasakaina
dailuma, tomer nespeja noslept visus tragiskakos
cilveka esibas veidus. Pie austrumu vartiem vinš
ieraudzijis vecu, samelnejušu un krunkainu
cilveku, pie dienvidu vartiem - vaidošu,
kliedzošu un strutam nopludušu butni, vel pec
britina baltas dranas ievistitu mironi un
visbeidzot kadu asketu, kura seja izstaroja
cildenumu un neaptumšotu mieru. Redzetais princi
dzili satrieca. Vina modas budas iedaba.
26
Nakti, kas butu varejusi klut likteniga jau tapec
vien, ka Jasodara dzemdeja Sidartam pirmo delu
Rahulu, Gautama atstaja teva majas. Tagad
keninvalstij bija jauns tronmantinieks, un
Sidarts vairs nejutas saistits ne ar kadiem
pasauligajiem pienakumiem.
27
Nakti, uzticama kalpa Cana pavadits, vinš
atstajis pili. Vartu sargi gulejuši. Vina pedejie
atvadvardi esot bijuši Vini ir aizmiguši...
Vini visi ir aizmiguši... Mes esam aizmiguši...
Mes visi esam aizmiguši...
28
Gaismai austot, Gautama ar dunci nogrieza savus
garos, zilgani vizošos matus un ar zeltu
izšudinato terpu atdeva pirmajam nabagam apmaina
pret vina skrandam. Vinš deva sev solijumu, ka
mekles Celu, kas ved lauka no nebeidzamo bedu
verpetem.
29
Iesakuma Gautama izvelejies askezes celu. Vinš
iemacijies kontrolet elpošanu un kermeni, pat
pratu, tomer ta ari neatradis atbildi uz
vissvarigako jautajumu Kas mes esam? Kapec? No
kurienes mes nakam un uz kurieni ejam?
30
Laiks skrejis, un vinš pilnigi nomerdejis savu
miesu, partiekot no viena vieniga risa graudina
diena. Bet ari tas neatnesis karoto gara
atbrivotibu. Galu gala vinam pat trucis speka,
lai varetu meditet.
31
Un vinš atkal devas cela. Novajinatajas miesas
bija atlicis pavisam nedaudz speka, bet Sudžatas
apvidu pat ši kripatina princi pameta pavisam. Un
šeit, uz ši pakalna, labi cilveki vinu padzirdija
ar pienu un medu. Tas devis Gautamam neticamus
speka uzpludus. Gautama bija sapratis, ka pilniga
askeze ir tikpat bezjedziga ka negausigas
pasaules baudas.
32
Princim nacas izturet vel kadu parbaudijumu
baudkares un aptumšota prata valdnieks Mars
atsutija savas dailas meitas, tomer Gautama
nepadevas vinu jutekliskajam burvestibam un
kardinajumiem.
33
Spekošanas turpinajas, un Gautamam stajas pretim
pats MARS. Vina drausmigaja izskata Sidarts speja
ieraudzit paša ego, kas kaislibu, akla naida un
neizpratnes izkemots.
34
Princis nodevas meditešanai zem bodhi koka un
parliecinajas, ka bijis kukainis, zivs, putns un
kustonis visu to radibu veidola, kuram jacieš.
Tas lava apzinaties, ka visas dzivas butnes ir
vienlidzigas, jebkura no tam varejusi but musu
mate, tapec pelnijusi milestibu un godbijibu.
35
Treša nomoda laika vinš ieraudzija eksistences
patieso butibu. Ta Sidharts kluva par Budu
Atmodinato, to, kurš izgajis Vinpus. Vinpus
ciešanam un maldu celiemVards Nirvana nozime
apdzišanu, nopušanu, bezveja stavokli. Tiek
nopustas ciešanu un nezinas liesmas, kas ieskauj
musu ego. Budistiem nirvana ir visaugstaka
svetlaime.
36
Nirvanas svetlaime Buda butu varejis palikt uz
mužigiem laikiem, tomer vinš izlemis , ka
uzzinato pavestis cilvekiem.
37
Vina klausitaju un maceklu pulks auga ik dienas .
38
A mother agonized over the sudden death of
heronly son, came to Buddha, asking him to help
her saving her son.  The Buddha delivered a
sermon on impermanence. She was then Enlightened
leading a life of happiness and serenity.
39
Buda nomira aptuveni 80 gadu vecuma, iespejams -
no saindešanas ar senem. Vina kermenis tika
sadedzinats un pelni sadaliti starp astonam klana
grupam. Katra grupa savai relikvijai uzcela
greznu akmens kravumu jeb stupu.
40
IV. Budisms musdienu pasaule
Tibetas budisms
Dalailama
Tibetas un Kinas attiecibas
Dalailama Latvija
41
Ar ko Tev saistas budisms mudienu pasaule?
Potalas pils Dalailamas rezidence Tibetas
galvaspilseta Lhasa
Mandala
Dalailama
Buda
Budistu muki
Lotoss
42
Tibeta -Budisma garigais centrs kopš 17.gs.vidus
Kailasa kalns
Potalas pils Lhasa, celta 7.gs.
Budisti var lepoties ar faktu, ka musdienas
vislielakais pasaules miera sludinatajs ir Vina
Svetiba Tibetas Dalailama. Vairak ka pusgadsimtu
vinš nenogurstoši ir stradajis pie savas
dzimtenes atgušanas, neveršot pat nevienu launu
vardu pret tiem, kas okupejuši vina zemi. No
otras puses vinš nav ari glevulis. Vinš
bezbailigi runa par nodarito launumu un meliem,
kas tiek versti pret vinu. Bet vinš nav pacelis
ieroci pret savas tautaws agresoriem, jo dzivo
saskana ar budisma macibu Naidu nevar izbeigt
ar naidu, to var apslapet tikai ar milestibu.
Dalailama budistu garigais lideris
43
Tibetas un Kinas attiecibas
Fakti liecina, ka vairak neka 1,2 miljoni
tibetiešu ir gajuši boja kopš Kinas armijas
invazijas Tibeta. Ta ir viena piekta dala visu
tibetiešu. Ir loti daudzi politiski ieslodzitie,
kuru lietas ir safabricetas. Cilveki cietumos
tiek spidzinati lidz navei, sievietes izvarotas.
Tibetiešu sievietes tiek ari sterilizetas, vinam
tiek izdariti aborti, lai nedzimtu berni. Notiek
dažadu veidu sociala diskriminacija. Piemeram,
tibetiešiem nedod darbu, berni nevar iet skolas.
Joprojam katru gadu Indija ierodas begli no
Tibetas. Daudzi no tiem ir berni, kurus vecaki
suta labakas dzives meklejumos, nezinot, vai
berns pardzivos garo un smago celu uz Indiju.
Tibeta tikuši sagrauti vairak neka 6000
klosteri. Tragikomiski, bet Kinas valdiba ir
atjaunojusi dažus klosterus, lai izmantotu to ka
naudas iekasešanas lidzekli no Rietumu
turistiem. (A. Ribena. Žurnals Nedela 17.aug.
2005.g.)
44
Dalailama Latvija
Vina Svetiba Dalailama XIV Riga, 2001. gads.
Foto Kristaps Liepinš
Budistu muki Riga veido smilšu mandalu.
1991. un 2001. gada Latvija viesojas Tibetas
budistu garigais vaditajs 14. Dalailama. Pec
Religisko lietu parvaldes datiem, 2004. gada
Latvija bija 108 budisti.
45
V. Budisma ietekme uz makslu un arhitekturu
Liela Sanci stupa
Lauvu kapitelis
Klinšu templi
Adžanta
Budas tels maksla
46
Liela Sanci stupa
Valdnieka Ašokas laiks 3.gs. p.m.e. saistas ne
tikai ar budisma, bet ari ar makslas un
arhitekturas uzplaukumu.
Ši valdnieka laika esot uzcelts 84 tukstoši stupu
(stupa - budisma relikvarijs, tur tika uzglabati
Budas un vina maceklu pelni). Stupam raksturiga
puslodes forma, kas atgadina otradi apgaztu
budistu muka blodinu (šadu formu, pec legendas,
savai kapavietai esot izvelejies pats Buda).
Visam detalam te ir simbolisks raksturs sferiska
forma - debesu simbols, centrala ass simbolize
zemi un debesis vienojošo pasaules koku, bet tris
apalas plaksnes virsotne - budistu tris pasaules.
47
Lauvu kapitelis
Cits valdnieka Ašokas laikam raksturigs
piemineklis ir augstas akmens kolonnas (daudzas
no tam sasniedz 10 m augstumu), kuras tika
iecirsti valdnieka rikojumi un budisma teksti.
Ipaši grezni bija šo kolonnu kapiteli. Viens no
tiem, ta saucamais Lauvu kapitelis, ir
atspogulots neatkarigas Indijas gerboni. Otradi
apgazts lotosa zieds (budisma simbols) balsta
pamatni, uz kuras, pret visam cetram debespusem
versti, stav cetri lauvas. Uz pamatnes atveidoti
cetri dzivnieki - lauva, zirgs, versis un
zilonis. Tie simbolize cetras debespuses, cetrus
pirmelementus, tos atdala dharmas rati.
Lauvu kapitelis
48
Klinšu templi
Valdnieka Ašokas laika aizsakas budisma klinšu
templu un klosteru kompleksu buve. Ši tradicija
arhitektura pastaveja lidz pat musu eras 8. gs.
Templi tika izcirsti klinšu parkares, sakot ar
augšejo gaismas logu, ta ka senie meistari iztika
bez stalažam un citam papildiericem.
Templa telpa (caitija) iestiepas klints dziluma,
bieži vien ta bija iespaidiga pec saviem izmeriem
(piem., Karli templa caitijas garums - 41m, bet
platums - 15,5m).
49
Klinšu templi
Divas greznu kolonnu rindas caitijas iekšiene
sadalija to tris jomos. Iepreti ieejai caitijas
dziluma apsidas dala parasti tika novietota
stupa. Budas attels uz tas paradijas tikai musu
era, kad Buda tika dieviškots un pielugts.
50
Adžanta
Kompleksos ietilpa ari muku mitnes - viharas.
Tas parasti bija taisnstura zales ar muku cellem
visapkart. Pati iespaidigaka no klinšu templu
buvem ir Adžantas komplekss (3.-7.gs), ko veido 5
caitijas un 24 viharas. Ipaši slaveni ir ši
kompleksa sienu gleznojumi.
Bodisatva
51
Budas tels maksla
Budas atveidojumi attelo idealizetu skaistu un
harmonisku cilveku, radot miera un nesteidzibas
noskanu. Parasti Budas tels atradas templos.
Izsmalcinatajam pozam un žestiem bieži vien
kanonisks raksturs mandelveidigas pagarinatas
acis pauž iekšeju koncentretibu, gudribu, domu
bagatibu un skaistumu.