IEVADS

1
IEVADS ŠUNAS BIOLOGIJA
I DZIVIBAS KIMIJA
ŠUNAS KIMISKAIS SASTAVS. MERVIENIBAS. ATOMA
UZBUVE, ELEMENTU PERIODISKA SISTEMA
2
2. LEKCIJA
ATOMA UZBUVE, ELEMENTU PERIODISKA SISTEMA

• Biologija izmantojamas mervienibas.
• Šunas kimiskais sastavs, galvenie biogenie
  elementi.
• Atomu uzbuves principi.
• Elementu periodiska sistema un dzivaja daba
  sastopamie kimiskie elementi.
• Jonu saite

3
2. LEKCIJA
MERVIENIBAS
4
2. LEKCIJA
Biologija izmantojamas mervienibas.
Konstantes
Molekulu masas salidzinajums
5
2. LEKCIJA
Atomu uzbuves principi.
Atoma masas vieniba viena divpadsmita dala no
oglekla atoma masas, aptuveni vienlidziga protona
masai. Molekulas masa - molekulu veidojošo atomu
masas summa. Atoma masas vienibas ekvivalents
gramos Daltons (Da) 1,66 x 10-24 grami.
6
2. LEKCIJA
Kimiska saite mola jedziens
Veidojot kimiskas saites atomi mijiedarbojas
noteiktas veselu skaitlu attiecibas viens atoms
ar vienu, diviem, trim, utt., bet ne ar pusotru
citu atomu (stehiometrija).
Atomu (ari molekulu un jonu) daudzuma mervieniba
ir mols.
Viens mols jebkura atoma (molekulas, jonu) satur
6,02 x 1023 dalinu.
7
2. LEKCIJA
Kimiska saite mola jedziens
6,02 x 1023 Avogadro skaitlis, kimiska
konstante, atomu skaits, kas veido 12 gramus
oglekla.
Amadeus Avogadro (1776 - 1856) - italu kimikis,
kurš ieveroja, ka gazes sava starpa reage
noteiktas tilpuma attiecibas.
22,4 litri gazu molarais tilpums, ko aizpilda
viens mols jebkuras gazes atomu vai molekulu
http//dbhs.wvusd.k12.ca.us/Mole/MolarMass.html ht
tp//ask.yahoo.com/ask/19991123.html
8
2. LEKCIJA
Kimiska saite mola jedziens
GRAMMOLS Jebkuru 6,02 x 1023 atomu vai molekulu
masa gramos ir vienada ar viena atoma vai
molekulas masu, kas aprekinata atoma masas
vienibas.
9
2. LEKCIJA
MERVIENIBAS
Dažu biologija izmantojamo arpussitemas
mervienibu izcelsme
Atmosfera zemes atmosferas spiediens juras
limeni.
Kalorija siltuma daudzums, kas jaizlieto, lai
uzsilditu vienu gramu udens par vienu gradu
celsija (no 14,5 lidz 15,5oC).
10
2. LEKCIJA
MERVIENIBAS
Dažu biologija izmantojamo arpussitemas
mervienibu izcelsme
Celsija (Celsius, Centigrade, C) temperaturas
skalas 0 punkts udens sasalšanas temperatura
100 gradi udens viršanas temperatura.
Farenheta (Fahrenheit, F) skala 0oC 32oF
100oC 212oF F (9/5 x C) 32.
Normala kermena temperatura pec Farenheita 98,6o
11
2. LEKCIJA
ŠUNAS KIMISKAIS SASTAVS, GALVENIE BIOGENIE
ELEMENTI.
Elements viela, kuru nav iespejams sadalit ar
kimisku reakciju palidzibu.
Atoms elementa sikaka dala, kas vel saglaba
elementa ipašibas.
12
2. LEKCIJA
ŠUNAS KIMISKAIS SASTAVS, GALVENIE BIOGENIE
ELEMENTI.
Savienojums viela, kas veidojas noteiktas
proporcijas savienojoties elementiem.
Savienojuma ipašibas nav atvasinamas no to
veidojošo elementu ipašibam (papildinamibas
princips).
Molekula savienojuma sikaka dala, kas vel
saglaba savienojuma ipašibas.
13
2. LEKCIJA
Šunas kimiskais sastavs, galvenie biogenie
elementi.
Organiska kimija zinatne par oglekli saturošo
savienojumu uzbuvi, ipašibam, iegušanu un
izmantošanu. Biokimija zinatne par biologisko
objektu kimisko sastavu un kimiskajam reakcijam,
kuras notiek organisma.
14
2. LEKCIJA
ŠUNAS KIMISKAIS SASTAVS, GALVENIE BIOGENIE
ELEMENTI.
Dzivibai raksturigo savienojumu molekulas sastav
lielakoties no garam oglekla atomu kedem
15
2. LEKCIJA
16
2. LEKCIJA
17
2. LEKCIJA
ŠUNAS KIMISKAIS SASTAVS, GALVENIE BIOGENIE
ELEMENTI.
Šunas masas lielako dalu veido udens. Šunas
karsejot, udens iztvaiko, paliek šunas sausne.
18
2. LEKCIJA
ŠUNAS KIMISKAIS SASTAVS, GALVENIE BIOGENIE
ELEMENTI.
Šunas sadedzinot, oglekli saturošie organiskie
savieno-jumi parveršas gazes , paliek
mineralvielas (pelni)
19
2. LEKCIJA
ŠUNAS KIMISKAIS SASTAVS, GALVENIE BIOGENIE
ELEMENTI.
Dzivas dabas objektus veido 25 26 elementi
vel 10 15 elementi ir sastopami toksisko
savienojumu vai arstniecisko preparatu sastava.
20
2. LEKCIJA
ŠUNAS KIMISKAIS SASTAVS, GALVENIE BIOGENIE
ELEMENTI.
Nozimigako biogeno makroelementu procentuala
koncentracija cilveka organisma
21
2. LEKCIJA
ŠUNAS KIMISKAIS SASTAVS.
Citu nozimigako elementu procentuala
koncentracija cilveka organisma
22
2. LEKCIJA
ŠUNAS KIMISKAIS SASTAVS.
Nozimigako mikroelementu procentuala
koncentracija cilveka organisma
Mikroelementi atrodami organisma koncentracija,
kas mazaka par vienu procenta simtdalu (0,01
) Kopuma tie veido ap 0,1 no organisma masas
Dzelzs (Fe) biežak sastopamais mikroelements
0,0050 0,0075 cilveka masas jeb 4 5 g 70 kg
smaga cilveka organisma.
23
2. LEKCIJA
ŠUNAS KIMISKAIS SASTAVS.
Nozimigako mikroelementu procentuala
koncentracija cilveka organisma
24
1. LEKCIJA
2. LEKCIJA
ŠUNAS KIMISKAIS SASTAVS.
Nozimigako mikroelementu procentuala
koncentracija cilveka organisma
Citi nozimigakie mikroelementi litijs (Li)
nervu darbibas regulešana selens (Se)
olbaltumvielu biosinteze, mati fluors (F)
kaulu un zobu attistiba jods (I) hormonu
sinteze, nervu darbibas regulešana. Ultramikroele
menti arsens (As) un kadmijs (Cd) augšanas
un vielmainas regulešana.
25
2. LEKCIJA
Šunas kimiskais sastavs, galvenie biogenie
elementi.
Nozimigako elementu (makroelementu) attelojums
biologisko makromolekulu formulas
Vertibas (valences) saites
26
2. LEKCIJA
Atomu uzbuves principi.
Atomu veidojošas dalinas
Protoni neitroni atoma kodols Elektroni
izvietoti ap kodolu noteiktos energetiskajos
limenos jeb orbitales (caulas).
27
2. LEKCIJA
Atomu uzbuves principi.
ATOMA UZBUVES SHEMA
Elektronu orbitales
Attelojot vienkaršota veida
Mazs, blivs kodols, kura koncentreta gandriz visa
atoma masa
Dažadu elementu atomu izmeri ir atškirigi.
Oglekla atoma diametrs ir 0.154 nanometri (1 nm
10-9 m). Atomu kodolu izmera dimensija ir 10-14
m (10 femtometri 1 fm 10-15 m)
28
2. LEKCIJA
Atomu uzbuves principi.
Atoma skaitlis protonu vai elektronu skaits
atoma Atoma masas skaitlis protonu un neitronu
kopskaits atoma kodola
29
2. LEKCIJA
Atomu uzbuves principi.
Izotopi Viena un ta paša elementa atomu masas
varianti
Ir stabili un nestabili izotopi. Nestbilo izotopu
kodoli spontani sbruk, izstarojot energiju
(radioaktivitate)
30
2. LEKCIJA
Atomu uzbuves principi.
ATOMA ELEKTRONU APVALKA UZBUVE
Elektroni ap atoma kodolu izvietoti noteiktos
energijas limenos, kurus apzime ar burtiem K
L M, utt. Viena energijas limeni veido viens vai
vairaki apakšlimeni, kurus aizpilda raksturigas
formas elektronu orbitales (caulas). Telpas dalu,
kura ar noteiktu varbutibu atrodas elektrons,
sauc par elektrona orbitali. Viena orbitale
vienlaikus var atrasties divi elektroni ar
pretejiem spiniem.
31
2. LEKCIJA
Atomu uzbuves principi.
ATOMA ELEKTRONU APVALKA UZBUVE
Orbitalu formu un izvietojumu atoma raksturo
cetri kvantu skaitli Galvenais kvantu skaitlis n
(1,2, 3) nosaka elektrona energijas limeni,
maksimalo elektronu skaitu katra limeni (2n2) un
iespejamo apakšlimenu (s,p,d,f) skaitu
(n). Orbitales un apakšlimeni aizpildas
pakapeniski, maksimali izmantojot zemakos
energetiskos limenus.
32
2. LEKCIJA
Atomu uzbuves principi.
BIOGENO MAKROELEMENTU ATOMU UZBUVE
Viens energijas limenis - udenradis, 1H.
Divi energijas limeni - ogleklis, 6C slapeklis,
7N skabeklis, 8O.
Tris energijas limeni - fosfors, 15P sers, 16S.
33
2. LEKCIJA
Atomu uzbuves principi.
ELEKTRONU ORBITALU UZBUVE
34
2. LEKCIJA
Atomu uzbuves principi.
ELEKTRONU ORBITALU UZBUVE
35
2. LEKCIJA
Atomu uzbuves principi.
ELEKTRONU ORBITALU UZBUVE
36
2. LEKCIJA
Atomu uzbuves principi.
ELEKTRONU ORBITALU UZBUVE
Hibridu orbitalu veidošanas
37
2. LEKCIJA
Atomu uzbuves principi.
Elektronu izvietojums oglekla atoma elektronu
orbitales pa energetiskajiem apakšlimeniem 1s2
2s2,2p2
Maksimalais elektronu skaits otraja energetiskaja
limeni 8
38
2. LEKCIJA
Atomu uzbuves principi.
ELEMENTU IPAŠIBAS NOSAKA TO ELEKTRONU APVALKU
UZBUVE, IPAŠI AREJA ELEKTRONU ENERGETISKA LIMENA
AIZPILDIJUMS
SAKARTOJOT ELEMENTUS ELEKTRONU ENERGETISKO LIMENU
SKAITA PIEAUGUMA UN ŠO LIMENU AIZPILDIJUMA
SECIBA, IEGUSTAM ELEMENTU PERIODISKO SISTEMU
39
2. LEKCIJA
Elementu periodiska sistema un dzivaja daba
sastopamie kimiskie elementi.
40
2. LEKCIJA
Elementu periodiska sistema un dzivaja daba
sastopamie kimiskie elementi.
Daba satopami 92 kimiskie elementi, vel 17
elementi (109. meitnerijs) ieguti laboratorijas
apstaklos. 1994.-96. g. elementi 110-112 ieguti
Vacija, 1999. g. elements 114 Krievija, 118 -
ASV Dzivas dabas objektus veido 25 26 elementi
vel 10 15 elementi ir sastopami toksisko
savienojumu vai arstniecisko preparatu sastava.
41
2. LEKCIJA
Elementu periodiska sistema un dzivaja daba
sastopamie kimiskie elementi.
Sr
42
2. LEKCIJA
KIMISKA SAITE
Atomi veido molekulas, izmantojot mijiedarbibu
starp areja energetiska limena elektroniem.
Areja energetiska limena elektroni valences
elektroni, nosaka, cik kimisko saišu spej veidot
atoms.
43
2. LEKCIJA
KIMISKA SAITE
Mijiedarbibas starp atomiem aizpilda elektronu
arejos energetiskos limenus.

• Arejos energetiskos limenus var aizpildit
• atdodot
• pievienojot elektronus
• veidojot kopejus elektronu parus.

44
2. LEKCIJA
KIMISKA SAITE
Elektronus atdod atomi, kuru arejais
energetiskias limenis ir maz aizpildits, tipiski
1 - 2 elektroni. Elektronus pievieno atomi, kuru
arejais energetiskias limenis gandriz pilns,
tipiski 6 - 7 elektroni. Kopejus elektronu parus
veido atomi, kuru arejais energetiskias limenis
ir videji aizpildits, tipiski 3 - 5 elektroni.
45
2. LEKCIJA
KIMISKA SAITE
Atomi, kuru arejais energetiskias limenis ir
pilns ( 8 elektroni) kimiskas saites neveido. Jo
talak no atoma kodola ir elektronu arejais
limenis (lielaks atoms), jo vieglak atnemt tajos
esošos elektronus. Jo tuvak atoma kodolam ir
elektronu arejais limenis (mazaks atoms), jo
aktivak tas piesaista elektronus.
46
Dalinas, kuras veidojas atomiem atdodot vai
piesaistot elektronus sauc par JONIEM.
47
2. LEKCIJA
Kimiska saite jonu saite
- e--
Atomi ar maz aizpilditu elektronu arejo
energetisko limeni elektronus viegli
atdod. Elektrona atdošana - oksidešanas
48
2. LEKCIJA
Kimiska saite jonu saite
e--
Atomi ar gandriz pilnigi aizpilditu elektronu
arejo energetisko limeni elektronus
pievieno. Elektrona piesaistišana - reducešanas
49
2. LEKCIJA
Kimiska saite jonu saite
Oksidešanas un reducešanas reakcijas vienmer ir
saistitas - Red-oks reakcijas. Oksidetajs
reducejas, reducetajs oksidejas
50
2. LEKCIJA
Kimiska saite jonu saite
Arejais natrija atoma elektrons tiek parnests uz
hlora atoma arejo elektronu caulu. Atdoto vai
pienemto elektronu skaits nosaka elementa
vertibu. Hlors un natrijs ir vienvertigi elementi.
51
2. LEKCIJA
Kimiska saite jonu saite
Cieta agregatstavokli natrija hlorida strukturu
veido elektrostatiskas mijiedarbibas starp
preteji ladetiem joniem.
Elektrostatisku mijiedarbibu starp preteji
ladetiem joniem sauc par JONU SAITI
Energija 4 7 kcal/mols
52
2. LEKCIJA
Kimiska saite jonu saite
Jonizet var ne tikai atoms, bet ari atomu grupas
- molekulu dalas, ja tam pievieno vai atnem
udenraža jonus (protonus).
Protona piesaistišana - reducešanas protona
atdošana - oksidešanas
53
2. LEKCIJA
Kimiska saite jonu saite
Karboksilgrupa Oksideta karboksilgrupa
54
2. LEKCIJA
Kimiska saite jonu saite
Aminogrupa Reduceta aminogrupa