Programme

1
Programmešanas valodas vesture, izstrades
principi

• Programmešanas valodas

2
Programmešanas valodas ieskats vesture

• Programmešanas valodas orientejoši vesturiskie
  periodi
• Priekšvesture (agrina vesture) pirms 1950.g
  Ada Lavleisa (1830), datoru veidošanas posms
  (no 1930.g)
• Pirmas augsta limena programmešanas valodas
  (1950-tie gadi), FORTRAN, COBOL, ALGOL, LISP
• 1960-tie gadi programmešanas valodu eksplozija
• 1970-tie gadi vienkaršiba, abstrakcija,
  petnieciba
• 1980-tie gadi Objektorientacijas eras aizsakums,
  citi jauni virzieni
• 1990-tie gadi nedaudzas jaunas plaša profila
  valodas, cina par ietekmi Internets, valodu
  biblioteku attistiba
• Tagadne un nakotne - ?
• Iespejams tikai ieskats, jo programmešanas valodu
  klasts arkartigi plašs un bagatigs.

3
Programmešanas valodas Agrina vesture

• 1830 Carlza Bebidža (Charles Babbage)
  analitiska mašina programmas sastaveja no
  kartinam, uz kuram kodeti dati un operacijas-
  Mašina fiziski netika pabeigta, bet ir
  parlieciba, ka, ja ta butu pabeigta, tad ta butu
  stradajusi.- Ada Lavleisa (Lovelace)
  rakstijusi programmas Analitiskajai mašinai,
  pasaule pirma programmetaja
• 1936 Tjuringa mašinas (galigs automats,
  bezgaliga lenta) - Cerca teze visi algoritmi
  realizejami ar TM, - iespejams pieradit teoremas
  par algoritmu neiespejamibu- Universala Tjuringa
  mašina ideja par programmas koda glabašanu
  datora (mašinas) atmina
• 1936 ?-rekini (x, ?x.M, M N, redukcija)
  Tjuringa mašinu analogs funkcionala stila
• 1948 von Neumann mašina, mašinu kodi ar absoluto
  adresaciju, reali uzbuveta mašina, iespejams
  programmetSakas reala programmešanas valodu
  vesture.
• 1949 Kodešanas valodas Short Code, Speedcoding,
  UNIVAC A-0, A-1, A-2

4
Pirmas augsta limena PV (1950-tie gadi)

• 1956 FORTRAN revolucija augsta limena
  programmešanas valodu attistiba, orienteta uz
  konkretu datoru IBM 704
• simboliski vardi mainigajiem (mainiga varda
  pirmais burts nosaka mainiga tipu).
• zarošanas operators IF a-exp N1, N2, N3
• cikla operators DO N1, xn1,n2
• FORTRAN II (1958) - neatkariga kompilacija,
  noverstas kludas
• FORTRAN talaka attistiba FORTRAN 77 - simbolu
  virknes, IF-THEN-ELSE FORTRAN 90 - f-jas
  masiviem, pointeri, dinamiska atmina, rekursija,
  
• ALGOL 58 datu tipi, deklaracijas, gari mainigo
  vardi, , ieklautie IF, FOR
• ALGOL 60 begin-end ar lokalajiem mainigajiem,
  rekursija, dinamiskie masiviTeoretiska valoda,
  pamats ALGOL 68, BASIC, PL/I, C, PASCAL, ADA, C
• 1960 COBOL, Computerizing Business Records ADD
  X Y GIVING Z
• 1960 LISP, AI aplikacijas, programma un dati -
  viss ir saraksts, iekavu izteiksme (A (B C) D
  (E (F G))) velak SCHEME, COMMON LISP

5
Programmešanas valodas 1960-tie gadi

• Daudzas valodas konkretiem merkiem
• Universalitates ideja PL/I (1965) domata
  jaunajiem IBM 360 sistemas datoriem, iecere
  piedavat visu labako no FORTRAN, COBOL, ALGOL,
  plus paralelisma konstrukcijas un iznemuma
  situaciju apstradi, projekts neveiksmigs
  kompilatorus gruti uzrakstit, tie leni, valodu
  gruti lietot
• ALGOL 68 valoda ar attistitu un konceptuali
  pilnigu strukturu, tipu sistemu, u.c. Diemžel
  ari nelietojama lietota jauna, citiem
  nesaprotama, terminologija, lai šis valodas
  dizainu aprakstitu.
• SNOBOL virknu apstrades valoda, specigi šablonu
  atbilstibas lidzekli (SNOBOL4)
• SIMULA - 67 K.Nygaard, O.-J. Dahl, ieklauj ALGOL
  60, bagatina to ar klases ideju (sapakoti dati
  operacijas). Izstradata ar merki aprakstit
  simulacijas uzdevumus. Pirma objektorienteta
  programmešanas valoda 1967.g.
• BASIC (1964) iesacejiem draudziga. Radita ka
  vienkarša valoda ta laika uzdevumu risinašanai,
  pec tam adapteta personalajos datoros, plaši
  izmantota izglitiba (skolas). BASIC valodu
  saime ANSI BASIC minimalais BASIC. QuickBASIC
  (1989), Visual BASIC(1991), u.c.

6
Programmešanas valodas 1970-tie gadi

• PASCAL (1971) neliela, vienkarša, efektiva
  struktureta valoda, balstita uz ALGOL 60.
  value-result parametri, CASE, lietotaja datu
  tipi, RECORD. Nav mainiga garuma masivi ka
  parametri, atseviška kompilacijaDialekti
  TurboPASCAL. 90-jos gados popularitate samazinas
• C (1972) videji augsta limena valoda (augsta
  limena vadibas konstrukcijas plus pieeja datu
  reprezentacijai), viegli uztveramas
  konstrukcijas, UNIX sistemas valoda. Atvieglota
  tipu kontrole. C popularitati veicinaja UNIX
  sistemas liela popularitate.
• PASCAL un C neievieš daudz jaunus programmešanas
  valodu jedzienus. To veiksme vienkaršiba,
  konsistence, ertums lietošana.
• CLU klasteru (cluster) mehanisms abstrakto
  datu tipu uzdošanai.
• PROLOG Logiska programmešana. Rezoluciju metode
  1965.g, interpretators 1974, AI, dažas datu bazu
  sistemas, idejas loti interesantas, kopuma tomer
  samera ierobežoti lietojumi.

7
Programmešanas valodas 1980-tie gadi (1)

• Valodas ar abstrakto datu tipu mehanismiem ADA,
  MODULA-2.
• ADA ASV Aizsardzibas Departamenta pasutijums
  (ADA-83, velak ADA-95).- abstrakto datu tipu
  mehanisms (pakotnes)- paralelas izpildes
  apraksta mehanisms (task-i)- loti rupigs
  dizains, bet ASV Aizsardzibas Departamenta velme
  paturet kontroli par to, ka ari valodas apjoms un
  sarežgitiba lieguši tai loti plašu izplatibu
• MODULA-2 balstita uz PASCAL, ietver modulu
  mehanismu. Vienkarša valoda, bet ierobežots ADT
  atbalsts, nav iznemuma situaciju mehanismu
  popularitate samazinajusies.
• Objekt-orienteta programmešana Smalltalk, C.
• Smalltalk tira objektorienteta valoda, veidota
  kopa ar pilnigu datora lietotaja saskarni
  specializeta uz noteiktam operaciju sistemam.
• C Veidota, lai nopietnam programmetajam
  programmešanas darbs butu baudamaks, sakuma C
  paplašinašana ar klases ideju no Simula-67. Plaša
  valoda, gruti implementejama, gruti saprotama
  visa pilniba. Daudz biblioteku. ISO standarts
  1998.gada.
• Citas objektorientetas valodas Objective C,
  Object Pascal, Modula-3, Oberon, Eiffel.

8
Programmešanas valodas 1980-tie gadi (2)

• 1980.gadi ari funkcionalas programmešanas
  attistiba
• SCHEME (valodas LISP variants), ML paradijušas
  jau 1970.-to gadu beigas.
• SCHEME popularitati iegust ar gramatas
  publikaciju 1985.gada. SCHEME LISP variants,
  kas tuvaks ? - rekiniem.
• ML sintakse daudz tuvaka PASCAL valodai, neka
  citam funkcionalam valodam nopietna tipu
  sistema, daudz specigaka, neka PASCAL (ne tikai
  tipu parbaudes, bet ari tipu konstruešanas
  sistema)
• Cita funkcionala valoda MIRANDA 1985-86.g.
• Logiska programmešana
• Pakapeniski paradas efektivas valodas PROLOG
  implementacijas.
• 1980.gadu vidu PROLOG tika izvelets ka galvena
  valoda piektas paaudzes sistemam Japana. Pec ši
  projekta beigam interese par valodu mazinajusies.
• Interesanti paplašinajumi PROLOG IV, PARLOG.

9
Programmešanas valodas 1990-tie gadi (1)

• Attistibas faktori PC attistiba, Internet
  timekla pieejamiba (Mosaic parlukprogramma
  1993.gada). Milziga tirgus atveršanas.
• C popularaka objektorienteta valoda 90.gadu
  sakuma.
• 1995.gads valoda JAVA. Sun Microsystems veica
  plašu kampanu valodas JAVA reklamai. JAVA
  relativi vienkarša, viegli parnesama (portejama),
  plaša biblioteku sistema logu parvaldibai,
  darbibai tikla un paralelai programmu izpildei.
• JAVA lietojumi auguši loti strauji. Nakotne
  paliek jautajumi
• JAVA aplikacijas, kas izpildamas uz viena datora,
  ir butiski lenakas, neka tas, kas veidotas ar C
• SUN Microsystems pastav uz savam ipašuma tiesibam
  uz JAVA, maz ticams, ka nakotne varetu paradities
  neatkarigi ISO vai ANSI standarti
• Tomer škiet, ka JAVA nakotne tikla aplikacijas
  un izglitiba jau ir nodrošinata.
• Citas valodas

10
Programmešanas valodas 1990-tie gadi (2)

• C un JAVA nav divas vienigas programmešanas
  valodas 1990-tajos gados.
• HASKELL tiri funkcionala valoda, lidziga ML un
  MIRANDA, ar jaunam ipašibam (aizturetas izpildes
  paradigma, monades ka I/O mehanisms, u.c.), labu
  realizaciju un augošam biblioteku iespejam.
• Vienkaršakas lidzigas valodas GOFER un HUGS tiek
  plaši lietotas izglitiba un mazakam aplikacijam.
• ADA 95 ADA 83 papildinajums, ieklaujot papildus
  iespejas, t.sk. jaunas iespejas objektorientetai
  programmešanai un paralelai programmu izpildei.
  ADA 95 izstrade ir nemta vera ADA 83 lietošanas
  pieredze, ka ari notikusi OOP revolucija.
• Biblioteku attistiba programmešanas valodas.
  Vesturiski bibliotekam pakartota nozime (PASCAL
  vispar nebija biblioteku). Musdienas
  nepieciešama plaša biblioteku sistema, kas
  neatkariga no platformas, labi integreta valoda.
  JAVA panakumiem butiska JAVA API (Application
  Program Interface), kas butiba ir biblioteku
  sistema. HASKELL, ADA95 labas biblioteku
  sistemas.
• Skriptešanas valodu attistiba AWK, Perl,
  JavaScript, Rexx, Python, u.c.

11
Programmešanas valodas nakotne?

• 1960.gadu programmetaju sapnis universala
  programmešanas valoda visiem dzives gadijumiem.
  Meginajums to uzbuvet PL/1, cieta neveiksmi.
• Sapnis 1970./80. gados izveidot specifikaciju
  valodu, aprakstit taja velamo rezultatu, lai
  sistema pati atrod veidu, ka izveidot
  implementaciju un sasniegt risinajumu.
• Programmešanas automatizacijas (t.sk. automatiska
  koda generešanas) joma ir sasniegumi, bet tie ir
  loti tali no ta, lai programmešanu padaritu
  nevajadzigu.
• Programmešanas nepieciešamiba musdienas loti
  plaša, no asemblera valodas, lidz pat
  specifikaciju valodam.
• Ari attistoties datoriem, prasibas uz programmam
  arvien pieaug, t.sk. vajadzigs nodrošinat koda
  portešanas un atkartotas lietošanas iespejas,
  vajadzigas sistemas, kas uzlabo programmetaja
  darba produktivitati.
• Tehnologijas attistas, un programmešanas valodam
  jaattistas lidzi.

12
PV izstrades principi ievads

• Pamata prasibas (1) iespeja (efektivi)
  izpildit uz datora un (2) lasamiba cilvekam
• ir sava starpa konfliktejošas.
• Musdienu programmešanas valodu izstrade akcente
  lasamibu cilvekam, piemerotu (ertu) abstrakciju
  sistemu, veidus, ka parvaldit sarežgitibu.
• Laba vai ne tik laba valoda to nosaka ne tikai
  valoda pati. Loti dažadi faktoriC ieguva
  popularitati UNIX sistemas delCOBOL tiek
  uzturets tadel, ka taja uzrakstits daudz kodaADA
  ieguva ietekmi caur ASV Aizsardzibas
  DepartamentuJAVA ieguva popularitati Internet
  straujas izplatibas iespaida.
• Dažadam PV dažadas pašu valodu ipašibas, kas
  nosaka (noteica) to popularitatiFORTRAN
  efektivitateCOBOL programmu teksti anglu
  valodai lidziga valodaALGOL valoda ar bloku
  strukturuPASCAL vienkarša valodaC lielaka
  abstrakcijas iespeja, saglabajot C efektivitati
  un savietojamibu ar C.
• Svarigi sekot izveletajai dizaina filozofijai.
• Programmešanas valodas dizains ari maksla,
  tapat, ka jebkurš cits dizains.

13
PV izstrades principi vesturiska skatijuma (1)

• Programmešanas valodu attistibas sakuma
  galvenais kriterijs programmu izpildes
  efektivitate(Datori bija loti leni, tadel
  programmu atrdarbiba bija nepieciešamiba bez
  tam pastaveja ari izplatits uzskats, ka valodu
  translatori nespej radit efektivu kodu).
• FORTRAN tieši šads pirmais merkis izpildes
  efektivitate. FORTRAN koda daudz lidzibas ar
  mašinas kodu, kuru nepieciešams generet.
• Otrs merkis (merkis jebkurai augsta limena
  programmešanas valodai) iespeja erti (skaidri,
  precizi, isi) uzrakstit programmas, sakuma bija
  pakartots.
• Nepieciešamiba programmas ari lasit cilvekam
  maz tika nemta vera.
• COBOL, ALGOL 60 jau plašaki kriteriji, neka
  tikai efektivitate. ALGOL 60 bloku struktura
  atvieglo programmu rakstišanas uzdevumu.
• Bez tam ALGOL 60 nem vera programmu lasamibu
  saprotot, ka programmešanas valoda ir ari
  lidzeklis komunikacijai starp cilvekiem.
• COBOL meginaja uzlabot lasamibu, veidojot
  programmas tekstu lidzigu anglu valodas tekstam
  (šaja zina gan COBOL nevar uzskatit 100 par
  veiksmi).
• 1960-tie gadi talaka izpratne par prasibam uz
  programmešanas valodam

14
PV izstrades principi vesturiska skatijuma (2)

• 1960.-tie gadi
• 1) Nepieciešamiba piedavat specigakus
  abstrakcijas mehanismus
• 2) Nepieciešamiba samazinat likumu un
  ierobežojumu apjomu, kas programmetajam
  jaiemacas.
• Abi šie principi izriet no nepieciešamibas
  atvieglot programmešanas darbu.
• SIMULA 67 klases mehanisms
• ALGOL 68 konstrukciju ortogonalitate
  iespejami maz ierobežojumu, kas rodas no dažadu
  valodas konstrukciju kompozicijas (mazak
  veiksmiga valoda). Problema valodas
  visparigums parak sarežgits, gruti apgustamas
  konstrukcijas.
• 1970-tie un 1980-tie gadi vienkaršibas un
  abstrakcijas princips PASCAL, C, EUCLID, CLU,
  MODULA-2, ADA.

15
PV izstrades principi vesturiska skatijuma (3)

• Meginajumi ari uzlabot programmu drošibu,
  ieviešot matematiskas definicijas valodu
  konstrukcijam un piedavajot valoda mehanismus,
  kas kompilatoram atlautu kompilacijas laika
  pieradit programmas pareizibu.
• Diemžel pieradijuma sistemam ierobežota veiksme
  galvenokart tas sarežgitibas del, kas ar to
  saistita.
• Stingra tipu sistema šodien kluvusi par
  standartu daudzas programmešanas valodas.
• Valodu matematiskas precizitates paaugstinašana
  funkcionalas programmešanas attistiba, valodas
  ML, HASKELL.
• Objektorientetas valodas izstrades merkis (1)
  abstrakcijas mehanisms, kas atbilst praktiskiem
  programmešanas uzdevumiem, (2) biblioteku
  izmantošana valodu izteiksmes spejas
  paplašinašanai, (3) objektorientetas metodes
  koda elastibas un atkartotas izmantošanas
  nodrošinašanai.
• OO valodas visveiksmigakas pedejos 15 gados.

16
PV izstrades principi efektivitate

• Programmešanas valodas efektivitate dažadi
  efektivitates veidi, nozime pavisam dažadas
  lietas
• A. Efektivs izpildamais kods (saukts ari par
  optimizejamibu)Piemeri mainigie, kuru tipi
  nosakami pirms izpildes C klases konstrukcija,
  neprasa vairak resursus, ka C struct
• B. Translacijas efektivitatePiemeram, vai
  valodai var uzrakstit translatoru, kas tekstu
  caurskata tikai vienreiz (C un PASCAL tas ir
  iespejams, jo visi mainigie jadeklare pirms
  lietošanas, C ši prasiba ir atcelta)Vai valoda
  nav prasibu, kuras ir kompilacijas laika loti
  gruti parbaudit?
• C. Vai valodai viegli uzrakstit kompilatoru? Cik
  vienkarša ir pati valodas definicija?
• D. Cik efektivs ir programmu izstrades process
  šaja valoda. Efektivitate šaja nozime klust
  sinonims izteiksmes spejai.Efektiva kodešana
  vieglak kodet, ja mainigos nav jadeklare. Tomer
  šada situacija cieš citas butiskas prasibas uz
  valodas dizainu.
• E. Vel viens efektivitates veids programmešanas
  valodas drošiba (uzticamiba). Ja valoda nav
  droša, tad var but jatere daudz lidzekli, lai
  cinitos ar kludam programmas. Nav efektivitates
  no programmbuves izmaksu viedokla.

17
PV izstrades principi Regularitate (1)

• Regularitate cik labi dažadas valodas ipašibas
  ir integretas.
• Bieži regularitates prasibas grupe konkretakas
  prasibu kopas (1) visparigums, (2)
  ortogonalitate, (3) uniformitate.
• Visparigums
• Valoda ir vispariga, ja ta izvairas no specialiem
  gadijumiem konstrukciju pieejamibai
• Piemeri (vispariguma nav/visparigums ir)
• PASCAL ir ieklautas funkcijas un proceduras, tas
  var tikt nodotas ka parametri citam proceduram,
  bet PASCAL-a nav proceduru tipa mainigo
• C nav iespejams definet ieklautas proceduras vai
  funkcijas (C toties pielauj proceduras ka
  parametrus, ka mainigos vai rezultejošas
  vertibas pointeri uz funkcijam).
• PASCAL-a nav mainiga garuma masivu. C un ADA ir
  mainiga garuma masivi. FORTRAN ir iespejas nodot
  mainiga garuma masivus ka parametrus, bet nav
  iespejas definet datu tipu, kas atbilst mainiga
  garuma masivam.
• C divas strukturas vai masivus nevar salidzinat,
  izmatojot vienadibu . C šis ierobežojums ir
  noversts.
• Daudzam valodam nav iespeju paplašinat iebuveto
  operatoru (piemeram vai ) darbibu uz
  jauniem, lietotaja definetiem datu tipiem. Ir
  valodas (piemeram, Haskell), kuras lietotajs var
  pat definet jaunus operatorus.

18
PV izstrades principi Regularitate (2)

• Ortogonalitate
• Valodas konstrukcijas nedrikst uzvesties
  atškirigi dažados kontekstos
• Masivus nevar salidzinat ar vienadibu (C) to
  var uzskatit ari par ortogonalitates problemu
• PASCAL funkcijas rezultats var but tikai skalars
  tips
• C, C funkcijas rezultats var but ar jebkuru
  tipu, iznemot masivu (masivi valodas C, C ir
  ipaša statusa) ADA, funkcionalas valodas šis
  problemas ir pamata noverstas
• Parametru nodošana valoda C visi mainigie tiek
  nodoti apakšprogrammam pec vertibas, iznemot
  masivus, kas tiek nodoti pec adreses
• Uniformitate
• Valodas konstrukciju izskata koherence no
  lidziga izskata konstrukcijam tiek sagaidita
  lidziga uzvediba.
• C semikolam jabut pec klases definicijas, bet
  semikols nedrikst but pec funkcijas definicijas.
• Vertibu atgriešana funkcijas valoda PASCAL
  atgadina pieškiršanu f TRUE.

19
Neregularitates iemesli

• Iemesli bieži vien vesturiski un citu dizaina
  apsverumu dikteti.
• Semikola problema C velešanas atškirties no C
  tik maz, cik iespejams
• Ierobežojumi uz funkcijam C un PASCAL
  vienkaršibas un implementacijas jautajums.
• Regularitate ka merkis pats par sevi, pari visiem
  citiem merkiem ari var but bistams (piemers
  ALGOL 68 regularitate perfekti sasniegta, bet
  valoda nav lietojama).
• Ari lasamibas un drošibas prasibas var tikt
  kompromitetas, ja uz dažam valodas konstrukcijam
  netiek uzlikti ierobežojumi. Piemers pointeri
  valoda C.
• JAVA pointeri netiek piedavati, bet lidz ar to
  programmu izpildes vides kluvusi komplicetaka,
  mainigo vertibu maina var notikt nepatikamos
  veidos.

20
Talaki PV izstrades principi

• Vienkaršiba PASCAL, C, u.c.
• LISP, PROLOG tikai dažas valodas konstrukcijas,
  bet valodas nav vienkaršas
• BASIC škietami vienkarša valoda, bet dažu
  konstrukciju trukums (deklaracijas, bloki) padara
  to gruti lietojami lielakos projektos
• PASCAL parak vienkaršs nav labas simbolu virknu
  apstrades, atseviškas kompilacijas, labu i/o
  mehanismu
• C labaks, bet vaja darbiba ar simbolu virknem,
  neskaidra tipu un operatoru sintakse, neparasta
  masivu apstrade, vaja tipu parbaude
• Izteiksmes speja
• Vieglums, ar kadu valoda var izteikt sarežgitus
  procesus un strukturas.
• Izteiksmes speja konflikte ar vienkaršibu (LISP,
  PROLOG, u.c.)
• Objekt-orienteta programmešana butiski uzlabo
  programmetaja speju rakstit kodu, kas atbilst
  vina dizainam.
• Izteiksmes speja laba nozime uzlabo lasamibu.
• Izteiksmes speja var but ari konflikta ar
  lasamibu while (s t) programma, kas
  kope vienu simbolu virkni uz otru.

21
Talaki PV izstrades principi (2)

• Paplašinamiba
• Iespeja lietotajam pievienot jaunas ipašibas
  valodai
• Tipiska situacija neliels kodols iespeja
  lietotajam definet paplašinajumus
• Daudzas valodas atlauj definet jaunus datu tipus,
  jaunas bibliotekas funkcijas
• Imperativas valodas (ADA, u.c.) atlauj definet
  jaunus tipus un paplašinat uz tiem iebuvetos
  operatorus
• ML, HASKELL iespeja lietotajam definet ari
  pašam savus operatorus.
• Vienkaršiba bez paplašinamibas (vismaz biblioteku
  pievienošana, sadarbiba ar citu valodu
  programmam) valoda musdienas nevar but veiksmiga
• Ierobežojamiba
• Iespeja definet un izmantot valodas apakškopas.
• Apakškopas vieglak izmantojamas, var but
  iespejas veidot efektivakas programmas.
• Saskanotiba ar visparpienemtam notacijam
• Svarigi izmantot jedzienus, kas ir de facto
  standarti.
• Piemers if-then-else terminologija.
• ALGOL 68 varda type vieta lietoja mode
• FORTRAN DO 99 I 1.10 - ko dara ši
  programma?
• Pieškir vertibu 1.1 mainigajam DO99I.

22
Talaki PV izstrades principi (3)

• Precizitate
• Vajadziga preciza valodas definicija. Garants ne
  tikai programmu drošibai un uzticamibai, bet ari
  valodas translatoru drošibai un uzticamibai.
• Valodas definicija valodas izstradataja veidota
  rokasgramatavisparatzits standarts (ISO, ANSI),
  pastav valodam LISP, FORTRAN, ADA, PASCAL, COBOL,
  C, C
• Neatkariba no konkreta datora
• Veidot iebuvetos datu tipus, kas nav atkarigi no
  reprezentacijas uz konkreta datora. Reali
  fizikali ierobežojumi pastav. C standarta
  bibliotekas limits.h un float.h satur lokalizetas
  no datora reprezentacijas atkarigas definicijas.
• ADA katram skaitliskam tipam tiek programma
  uzradita ari precizitate.
• Drošiba
• Veicina programmu izstrades veidu, kura kludas
  maz iespejamas, atlauj kludu identifikaciju
  iespejami agri.
• Statiskas (pirms izpildes) tipu kontroles,
  mainigo deklaracijas prasiba.
• Drošibas princips konflikte ar vienkaršibu un
  izteiksmes speju. Ka risinat?
• Funkcionalas valodas, ML un HASKELL atlauj
  nedeklaret mainigos, bet spej veikt statisku tipu
  parbaudi.

23
Prasibas programmešanas valodai cits skatijums

• Lasit, rakstit, izpildit, modificet, analizet,
  izmantot programmas
• Bieži nosauktas vienkarša, viennozimiga,
  robusta, dabiska lietošana, laba izteiksmes
  speja, precizi defineta, piedava datu tipus,
  lietotaja datu strukturas, modulara,
  paplašinama, labs ievads un izvads, parnesamiba,
  efektivitate (izstrade, izpilde), kompakta,
  viegli apgustama, piemerota dažadam problemam,
  dokumenteta, laba izstrades vide, struktureta,
  objekt-orienteta, specialas bibliotekas, u.c.
• Abstrakcija (iespeja apvienot lidzigas darbibas
  viena)
• Automatizacija (vienmulam darbibam, kuras viegli
  kludities)
• Strukturizacijas limeni
• Informacijas paslepšana
• Iezimes, kas atlauj informaciju pierakstit dažada
  seciba
• Ortogonalitate (neatkarigas funkcijas realizetas
  neatkarigi)
• Regularitate (neliels daudzums likumu)
• Drošiba (ja programma neatbilst valodai, tas tiek
  konstatets)
• Konsistence (lidzigas lietas attelotas lidziga
  veida)
• Visu vai neko (iespeja realizeta pilniba, vai tas
  nav vispar) cf. R.Cezzar, 20-22