4.6.Arhitektura%20un%20maksla%20Senaja%20Griekija

1
4.6.Arhitektura un maksla Senaja Griekija
I. Makslas sabiedriskais nozimigums
II. Arhitektura
Kulta celtnes
Orderu veidi
Personigas dzivojamas majas
Sabiedriskas buves
III. Telotaja maksla
Arhaiskais periods
Klasiskais periods
Helleniskais periods
IV. Pieci no Herodota nosauktajiem pasaules
brinumiem
V. Keramika
Važu stili, to vesture
Keramikas formas
Važu zimejumu saturs
2
I. Makslas sabiedriskais nozimigums
Lai izprastu seno grieku makslas ipatnibas, vera
janem vinu ipaša estetiska uztvere (izpratne par
skaisto) un cieša grieku makslas saistiba ar
aktivo sabiedrisko un politisko dzivi. Seno
grieku maksla skaistums tika saistits ar mierigo
un nemainigo, to, kas ir telpisks un nav atkarigs
no laika pluduma (kustibas, parmainam), tadel
grieki saviem dieviem cela templus un darinaja
statujas, - jo ta bija nemainiba, miera
stavoklis, tatad - pilniba, pec ka ari senie
grieki tiecas. Tatad, klasiskas grieku makslas
augstakais uzdevums bija gariga un fiziska,
formas un satura, dveseles un kermena
harmonija. Antikas sabiedribas pilsonis par savu
galveno dzives uzdevumu uzskatija aktivu
lidzdalibu pilsetas politiskaja dzive, pilsonisko
tiesibu un pienakumu pildišanu - tadel ari grieku
maksla, ipaši telotajmaksla, samera maz uzmanibas
pieversts cilveka personigajai dzivei,
eksistencei, intimajai pasaulei, jutam.
3
II. Sengrieku arhitektura
Orderu veidi
Kulta celtnes
Sabiedriskas buves
Personigas dzivojamas majas
4
Salidzini!

1. Sengrieku Partenons (5.gs. p.m.e.)
2. Romiešu Panteons (2.gs. m.e.)
3. Villa Rotonda (16.gs.)
4. Latvijas Nacionalas operas eka 18.gs.

1.
3.
Kadi ir tavi secinajumi?
2.
4.
5
Orderu tipi
Orderis arhitektonisko elementu kartojuma
princips
Doriskais
Joniskais
Korintiskais
6
Doriskais orderis
Senakais no orderiem, tapis arhaiskaja laikmeta.
To raksturo samera masivas kolonnas ar loti
vienkaršu kapiteli. Doriešu akmens kolonna veido
rievots stavs, loti vienkaršas formas kapitelis,
antablements - parseguma dala, kuru veido tris
kartas (arhitravs, frize, un nosleguma rievota
dzega).
7
Joniskais orderis
Joniskais orderis elementu sakartojuma bija
lidzigs doriešu, tikai kolonnas bija slaidakas,
elegantakas ar greznaku dekorativo kapiteli.
Nelielas celtnes šadas kolonnas dažreiz tika
aizstatas ar sieviešu figuram - kariatidem.
Dzega
Frize
Arhitravs
Kapiteli veido grieztas volutas
8
Korintiskais orderis
Klasiskaja perioda ap 5. gs. p.m.e. izveidojas
trešais ordera veids - korintiskais. To viegli
atškirt no abiem iepriekšejiem, jo ta kapitelis
bija loti grezns ar sarežgitu augu dekoru.
Dzega
Frize
Arhitravs
Kapiteli veido akanta lapu raksts
9
Kulta celtnes
Templis bija dievu majoklis un reize pilsetas
sabiedriskas dzives centrs. Templi glabajas
sabiedriska kase un pilsetas dargumi, templa
priekša notika sanaksmes un svetki. Templi cela
pilsetas centra, parasti tas augstakaja vieta-
akropole, un tas pilsetas apbuve ienema
dominejošu vietu.
Arhaikas posma templi parsvara vel bija nelieli,
lidzigi šai Apolona mantnicai Delfos
Templi
Templis sastaveja no nelielas taisnstura
telpas-celles un portika. Celtni sedza divslipju
jumts, darinats no keramikas vai marmora
dakstiniem. Logu grieku templim nebija, telpu
izgaismoja vienigi caur durvim. Tikai loti lielos
templos atstaja seguma atveri gaismas ieplušanai.
Arhaikas posma templi parsvara vel bija nelieli.
Kolonnas dalija iekštelpu tris joslas jeb jomos,
Vidusjoma dziluma, iepretim ieejas durvim, bija
novietota kada dieva statuja. Altaris upurešanai
atradas laukuma templa priekša.
10
Atenu akropole
Reljefs ar Atenas atveidu Atenu akropole
470.g.p.m.e.
Rekonstrukcijas zimejums
Atjaunota valdnieka Perikla
laika (490.-429. g.
p.m.e.). Nocietinata Akropole pacelas 150
metrus virs juras limena, no visam pusem to
ietvera nocietinajuma muris, aiz kura kara
gadijuma bija iespejams paslepties visiem lejas
pilsetas iedzivotajiem. Ieeju veidoja grezni
varti ar kolonnam - propileji. Akropoles ansambla
ieverojamakas sastavdalas bija Atenai Jaunavai
veltitais templis Partenons, templis
legendarajam Atenu valdniekam Erehtejam -
Erehteions, uzvaras dievei Nikei veltitais mazais
templis, ka ari divas diženas statujas Atenas
Jaunavas statuja Partenona un Atenas karotajas
statuja arpus templa. Atenas bronzas statuja,
kuru bija veidojis Fidijs, pacelas iepretim
vartiem devinu metru augstuma.
11
Atenas Promahos statuja
Atenu akropoles rekonstrukcijas zimejums
Propileji
Nikes templis
Erehteons
Vecais Atenas templis, ko sagrava persieši
Atpakal
12
Propileji
Propileji - monumentali varti, ieeja, ko veido
kolonnade un portiki, kas izvietoti simetriski pa
ieejas asi.
Propileju arhitektonika devusi ierosmi
Brandenburgas vartu veidolam Berline
13
Nikes templis
Svetnica uzvaras dievietei Atenai Nikei, kuras
statuja ir novietota uz balustrades.
14
Partenons
Templis dievietei Atenai. Sakts celt 447.g.p.m.e.
Templis tika buvets 9 gadus. Arhitekti -
Kallikrats un Iktins. Taja bija paredzets
novietot 12m augsto Feidija veidoto Atenas
Partenos statuju. Kolonnu augstums ir 10.43m
15
Partenons
Galvena telpa jeb naoss bija sadalita divas
dalas. Domajams, ka rietuma puse atradas darguma
kratuve, bet lielaka austrumu puse bija
novietota masiva, no zelta un zilonkaula veidota
Atenas statuja, kuras autors bija izcilakais
talaika grieku telnieks Feidijs. Ieeja templi
veda caur sešu dorisku kolonnu portalu.
Partenona frontona atveidota Atenas un Poseidona
sacensiba par ietekmi Atenas
Skats no propilejiem uz Partenonu
16
Erehteons
Erehteja templis- celts laikaposma no
421.-406.g.p.m.e. un atrodas vissvetakaja
Akropoles vieta. Stasta, ka šaja vieta dievi
sacentušies par pilsetas aizbildna godu-
Poseidons atstajis klinti sava trijzara zimes,
bet Atena iestadijusi olivkoku. Templis tika
nosaukts Atenu mitiska valdnieka Erehteja varda
un kalpoja ka svetnica gan Atenai Palladai, gan
Poseidonam.
Sengrieku arhitektura reti sastopama asimetriska
celtne ar tris ieejas portikiem. Ipatnejs ir ari
tas, ka templis izvietots dažados limenos.
Dienvidu mazaja portika kolonnu vieta stav
jaunavu teli, ta saucamas kariatides.
17
Artemida templis Efesa (6. gs. p.m.e.).
Tas bija viens no lielakajiem un skaistakajiem
sengrieku templiem, to aptvera dubults
divdesmitmetrigu kolonnu vainags. Ši marmora
veidota celtne tika ieklauta senas pasaules
brinumu skaita. 356. g. p.m.e. templis tika
nodedzinats, to izdarija kads cilveks varda
Herostats, kurš tada veida gribeja padarit uz
laikiem neaizmirstamu savu vardu.
18
Sabiedriskas celtnes Agora
Sena agora - jeb tirgus laukums kopš 600.gada
p.m.e. bija Atenu politiskais centrs. 399.gada
p.m.e. šeit tika apsudzets Sokrats, vinam tika
piespriests navessods valsts cietuma. Agora bija
ari socialas un komercialas dzives centrs, jo
taja atradas teatri, skolas un stojas, kas bija
pilnas ar tirgotavam. Šeit atradas ari pilsetas
naudas kaltuve, kura tika izgatavotas Atenu
sudraba monetas.
19
Sabiedriski nozimigas celtnes
Toloss apala celtne ar konusveida jumtu. Atenas
tolosa sapulcejas amatviri.
Stoja eka ar kolonadi. Labi pasarga no saules
un lietus. Stojas bieži cela apkart agorai, tur
izvietojas tirgotaji un naudas mijeji.
Darglietu glabatuve. Tas cela blakus kulta
vietam, tajas glabaja polisas un tas pilsonu
ziedojumus.
20
Teatris
Orhestra - apalš laukums, kur uzstajas koris
laukuma centra atradas Dionisa altaris. Teatrons
- skatitaju sedvietas (sakotneji bija no koka,
velak no akmens)Skene - vieta, kur uzstajas
aktieri. Skatuves fona siena ar divam vai trim
durvim, no kuram iznaca aktieri.Izrades notika
zem klajas debess, dienas gaisma, jo teatrim
nebija jumta.
21
Grieku majoklis
Ekas nelielas, pieticigas, 1-2 stavi, celtas no
akmens vai mala. Majam nebija logu, tas atradas
cieši cita pie citas. Majas dzive koncentrejas ap
iekšejo pagalmu, kuru aptvera kolonade. Majai
bija jabut racionali iekartotai, funkcionali
efektivai, bet ne greznai.
22
III. Sengrieku telnieciba
Arhaiskais periods 7.-6.gs.p.m.e.
Klasiskais periods 5.-4.gs. p.m.e.
Helleniskais periods 3.-1.gs.p.m.e
Nedrikst aizmirst, ka muzejos redzamas skulpturas
pa lielakajai dalai romiešu darinatas kopijas.
23
Arhaiska perioda telnieciba
Atteli liecina, ka grieki ir ietekmejušies no
egiptiešu makslas.
Arhaiskais smaids
Arhaikas posma telotaja maksla tika pieversta
uzmaniba cilveka telam. Sakuma tas bija stavoša
poza atveidotas kailas varonu statujas
Kurosi - jauni, stalti, fiziski loti attistiti
jaunekli - seno grieku ideals.
24
Koras
Koru statujas parasti terptas grieku sievietem
raksturigajos terpos. Lai statujas tuvinatu
dzivam butnem, tas izkrasoja. Miesas iluziju
panaca, ieziežot marmoru ar vasku un olivellu.
Ari izšuvumi terpa un rotajumi matos tika
paraditi
25
Kaujas ratu vaditajsap 475 p.m.e.
Pareja uz klasiska perioda telniecibu
Kaujas ratu vaditaja acis, kas marmora statujam
vai bronzas galvam parasti ir nedzivas un
neizteiksmigas, atdzivina zaigojoši dargakmeni.
Matus, acis un lupas klaj plana zeltijuma
kartina. Katra skropsta darinata atseviški.
Delfos atrasta skulptura uzskatami liecina par
pamatigam anatomijas zinašanam
26
Pareja uz klasiska perioda telniecibu
Klasikas perioda grieku telotajmaksla sasniedz
savu pilnibas pakapi un rada skulpturas, kuru
proporcijas un plastiskais risinajums visspecigak
pauž mekleta skaistuma ideala principus maksla.
Griekus neintereseja cilveka vecuma iezimetas
ipatnibas, kroplums vai ipašs individuals
raksturojums.
460 - 450 B.C.E.
27
Klasiska perioda telnieciba
Klasiskaja laikmeta verojams telniecibas
uzplaukums. Templos bija nepieciešami dievu teli,
templu frizes un frontonus vajadzeja rotat ar
skulpturalam grupam. Tomer telniecibu Senaja
Griekija uzskatija nevis par makslu, bet gan par
amata prasmi, jo tai esot vajadziga roku veikliba
un zinašanas, nevis dievu radita iedvesma.
Klasiskaja laikmeta meistari lieliski prata
atveidot atraisitas, izteiksmigas figuras gan
darbiba, gan miera stavokli. To varam skatit
visos klasiska laikmeta izcilo makslinieku darbos
neatkarigi no ta, vai atteloti olimpisko spelu
uzvaretaji vai dievi. Grieku telnieki savos
darbos centas akcentet fiziska un gariga
skaistuma harmoniju.
28
Olimpiska tema klasiska perioda telnieciba
Mirons. Diskobols
Polikleits. Diadumens
Polikleits. Dorifors
Šaja laika par galveno stajtelniecibas modeli
klust atletu - sporta sacensibu uzvaretaju
statujas. Šis statujas greznoja laukumus templu
priekša, tirgus laukumus, sporta sacensibu
vietas. Atletu statujas pasutija labakajiem
grieku telniekiem par tas pilsetas lidzekliem, no
kuras bija nacis pats sporta spelu uzvaretajs.
29
Mirons. Diskobols.
Viens no slavenakajiem 5. gs. vidus telniekiem
ir Mirons. Vispazistamakais darbs ir diska meteja
figura. Mirons speja arkartigi parliecinoši
atklat kustibas sajutu, apvienojot to ar
uzvaretaja triumfalo mieru un uzvaras saldmi.
30
Mirons. Atena un Marsijs
Slavena ir ari Mirona skulpturu grupa "Atena un
Marsijs". Ta sižets vesta par epizodi no dievu
ikdienas. Atena nometusi zeme flautu, kuru
spelejot vinas vaigi negliti pieputušies, padarot
vinu par parejo dieviešu apsmieklu. Meža demons
Marsijs steidzies pacelt flautu, ta isti
nesaprazdams Atenas dusmu iemeslu. Atena Marsiju
noburusi šaja nedabiskaja izbila poza. Šaja darba
ir attelots apturets mirklis, kas pauž emocijas,
iegribu un aizvainojuma jutas.
31
Feidija darbi Atenu akropole
Moiras Partenona frontona
Šadi varetu izskatities Atena jaunava Partenona
No Feidija verga figuras ietekmejies
20.gs.sirealisma makslinieks Salvadors Dali
32
Fidijs. Olimpijas Zevs
Vel majestatiskaks par Atenu bija Fidija
darinatais Olimpijas Zevs, kuru makslinieks
attelojis dieviškaja troni sedošu. Pat tad
skulpturas augstums sasniedzis 17 metrus.
Skulptura ir bijusi tik grandioza, ka laudim, kas
skatijuši šo darbu, licies, ka tas patiesi ir
pats Olimpa valdnieks.
33
Hellenisma laika telnieciba
Agesandrs, Polidors un Atenodors. Laokonts
Agesandrs. Melas Afrodite
Belvederas Apolons
Sparnota Nike
Hellenisma perioda sengrieku makslas raksturs
loti izmainijas. Ša laika telniecibas darbos
velti meklet grieku skulpturam raksturigo
harmoniju un izsmalcinatibu. Raksturiga tiekšanas
pec specigiem dramatiskiem efektiem, sarežgitam,
savitam telu kustibam, kas nereti partop viena
liela neatšketinama mudžekli aizrautibas un
patosa.
34
Agesandrs, Polidors, Atenodors. Laokonts
"Laokoonta" sižets aizguts no sengrieku mita par
Trojas kara notikumiem Trojas priesteris
Laokoonts, nojauzdams ko nelagu, aicinaja savus
tautiešus neievest pilseta milzigo koka zirgu, ko
juras mala viltigi bija atstajuši grieku
karotaji. (Grieku karotaji, lai ietiktu aiz
Trojas vartiem, uzbuveja milzigo zirgu, kura
vedera dobuma paši paslepas un gaidija, kad
trojieši ievilks zirgu pilseta). Bet trojieši
nevelejas ieklausities priestera lugumos. Ari
dieviete Atena, kas palidzeja griekiem kara pret
Troju, sadusmojas par Laokoonta nepaklausibu un
par juru uzsutija priesterim un diviem vina
deliem, kas bija turpat tuvuma, divas milzu
cuskas, lai tas vinus nogalinatu.
35
Melas Afrodite
Melas Afrodite tika uzieta 1820.gada Melas sala
un tiek uzskatita par vienu no skaistakajam
statujam pasaule. Kad ta pirmoreiz uzieta, bijusi
vel ar rokam. Par roku izskatu ir saglabajušas
zinas, jo pirms turku un francu sadursmes bijis
pagatavots zimejums. Dieves laba roka esot
graciozi krokojusi uz augšu savilkto kleitas
apakšmalu, kamer kreisa turejusi abolu. Tas
laikam bijis tas pats stridus abols, kas tiek
saistits ar Helenu, Paridu un Trojas karu.
36
Belvederas Apollons
Belvederas Apollons (romiešu kopija) ir viriška
skaistuma ideala iemiesojums. Stalti izslejies,
ar šujamo loku roka, ar skatienu seko bultas
lidojumam. Ikviena kermena dala paradita
vistipiskakaja rakursa.
37
Samotrakes Nike
Samotrakes Nikes skulpturu raksturo dinamika un
celums. Dieves jaunavigais stavs terpts plana
hitona. Lidojuma veidota gaisa pretstrava cieši
pieklavusi apgerbu augumam. Audums strauji pland
veja. Kermenis izstravo speku un parliecibu.
38
IV. Septini senas pasaules brinumi.
39
Kuras no senajam kulturam radijušas šos
arhitekturas šedevrus?
Gizas piramidas Senaja Egipte
Babilonijas gaisa darzi
40
Aleksandrijas baka
Baka, kuras augstums bija 115-120 metri, tika
uzcelta Ptolemaja II Filadelfa valdišanas laika
Aleksandrija Egipte (284. 246. g. p.me.). Ta
atradas Farosas salas austrumu dala pie
Aleksandrijas ostas. To Viduslaikos iznicinaja
divas zemestrices - attiecigi 1303. un 1323. g.,
bet uz tas drupam 1480. gada uzcela cietoksni.
41
Halikarnasas mauzolejs
Mauzolejs bija Karijas novada valdnieka Mausola
un vina masas un sievas Artemisijas II kapenes.
Tas celtas ap 350. gadu p.m.e. vina valdijumu
centra Halikarnasa, musdienu Bodruma Turcija.
Apmeram 45-50 metrus augstajai celtnei bija
divi stavi pirmaja stava atradas sarkofags ar
mirušo, bet otrais stavs kalpoja ka aizlugumu
templis. Kapenes tika iznicinatas viduslaikos
vairaku zemestricu rezultata, bet lielako dalu
drupu 15.-16. gs. m.e. izmantoja celtniecibai.
Vards "mauzolejs", kuru lieto grandiozu kapenu
apzimešanai, celies no šis celtnes nosaukuma.
42
Artemidas templis Efesa
Artemidas templis atradas Efesa pie Egejas juras
musdienu Turcijas teritorija. Templis bija 18
metrus augsts, 110 metru garš un 55 metrus plats,
kopuma templis sastaveja no 127 kolonam. To
izmantoja dažadam vajadzibam. Šeit bija
galerijas, improvizeta banka, kur iedzivotaji
glabaja savus dargumus, jo zagt templi skaitijas
vislielakais noziegums. Eka kalpoja ka
sabiedrisks centrs, kur vienkarši satikties un
parunat, vai ari aiziet un padomat.
43
Rodas koloss
Rodas koloss bija apmeram 30-35 metrus augsta
sengrieku saules dieva Helija statuja, kas
atradas Rodas sala Griekija. Statuja atradas uz
15 metrus augsta balta marmora postamenta. Ta
bija veidota no bronzas plaksnem ap akmens un
dzelzs kostrukcijam. Statuja celta no 292.-280.
g. p.m.e. un gaja boja 224. g. p.m.e. zemestrice,
nolustot celgalu augstuma, tacu tas paliekas
saglabajas vel apmeram 800 gadus lidz 654. gada
Rodu iekaroja arabi un statujas paliekas
parkauseja.
44
Fidijs. Olimpijas Zevs
Zeva statuja atradas 466. - 456. gada p.m.e.
celtaja Zevam veltitaja doriskaja templi. Pec
Zeva svetnicas padomes luguma to ap 435. gadu
p.m.e. To izgatavoja sengrieku telnieks Feidijs.
Feidijs izveidoja apmeram aizsedza apgleznoti
paneli. Statuja gaja boja laika posma starp 5. -
6. gs. m.e., precizs bojaejas celonis nav zinams.
45
V. Sengrieku keramika
Ievads
Važu stili
Geometriskais stils
Orientalais stils
Melnfiguru stils
Sarkanfiguru stils
Važu formas
Amfora, krateris, hidrija
Lekita, oinohoija, pelike
Psikters, piksida, ritons
Stamnoss, kiliks, kiats
Važu zimejumu saturs
46
Sengrieku keramika - ievads
Sengrieku meistari prasmigi parverta mala
izstradajumus par istiem makslas darbiem. T.s.
"grieku vazes tika lietotas gan grieku sadzive,
gan kulta ceremonijas. Tas tika meistarigi
apgleznotas un kluva par pilsonu lepnumu un vienu
no galvenajam eksporta precem.
47
Geometriska stila vazes
Ap 10. gs. p.m.e. izplatijas geometriskais
stils, kura ietvaros vazes tika rotatas ar loti
dažadiem geometriskiem ornamentiem liklociem,
trijsturiem, apliem, pusapliem, cetrlapu rozetem
u.c.
48
Ap 9. gs. p.m.e. ieviesas meandra ornaments
(nosaukums radies no Mazazija tekošas likumotas
upites Meandras) - lauzitas vai liektas linijas
veida darinats geometrisks raksts ar
izlocijumiem. Šis ornaments velak ieviesas visa
Griekijas maksla.
49
Parmainas geometriska stila rotajumos
Ap 8. gs. p.m.e. geometrisko ornamentu saka
papildinat ar cilveku un dzivnieku vienkaršam
stilizetam figuram. Cilvekus atteloja tikai
silueta (siluets - viena krasa veidots plakans
kada objekta attels uz citas krasas fona), galvu
paradija profila, kermeni - pretskata, kajas -
profila.
50
Orientalais stils
Sakot ar 7. gs. vidu p.m.e. (lidz pat 6. gs. 1.
pusei p.m.e.) vazes tiek apgleznotas t.s.
"tepiku" jeb "orientalaja stila", kur domine
Egiptes un Seno Austrumu motivi - palmetes,
lotosa ziedi un pumpuri, ka ari dzivnieku
stilizeti atveidi. Ainas ar solojošu lauvu, kalnu
kazu, panteru un veršu siluetveidigam figuram,
tapat ka iepriekš, kartotas joslveidigi visapkart
traukam, savukart brivas vietas starp joslam
aizpilditas ar izmetatu augu motiviem - rozetem,
ziedu vijumiem, kas kopuma rada raiba paklaja
iespaidu (no ka ari stila nosaukums). Gleznojums
veikts uz gaiši dzeltena trauka fona ar brunu vai
melnu laku, vietumis ienesot tumšsarkanus vai
baltus akcentus.
51
Melnfiguru stils
Ap 6. gs. vidu p.m.e. "tepiku stilu" saka
aizstat jaunais - melnfiguru stils. Melnfiguru
stils veidojas no ta, ka tagad oranžsarkani
ietonetu mala virsmu apgleznoja ar laku, kas pec
apdedzinašanas kluva spidigi melna. Konturas tika
iekrasotas ar baltu krasu, bet atseviškas detalas
pat ieskrapetas. Melnfiguru stila važu
apgleznojumos domine cilveku figuras - tika
gleznotas daudzfiguru kompozicijas, kuras
parsvara atteloti miti par dievu un varonu dzivi,
ainas no Homera poemam un Herakla varondarbi.
52
Sarkanfiguru stils
6. gs. beigas (ap 530. g.) p.m.e. melnfiguru
stilu keramika nomainija t.s. sarkanfiguru stils,
kad, preteji melnfiguru stilam, visu trauka
virsmu noklaja ar melnu laku, sarkanaja mala
krasa atstajot tikai figuras, kuru detalas
iezimeja ar dažada biezuma melnas lakas liniju.
Jauna tehnika lava labak attelot cilveka kermeni,
apgerba krokas, matu škipsnas - visas smalkas
detalas. Šaja laika uz vazem saka attelot ne
tikai mitus, bet ari sadziviskas ainas no Atenu
ikdienas dzives.
53
Klasikas perioda (5. - 4. gs. p.m.e.)
sarkanfiguru stils turpinaja savu attistibu,
papildinot kompoziciju sižetus ar kauju, sacikšu
un sporta spelu ainam, ka ari sadziviska žanra
motiviem.
54
Amfora, krateris, hidrija
Jau X, IX gs.p.m.e. nostabilizejas grieku trauku
tipi (amforas, lekita, krateri, oinohoja, kiliki,
hidrijas u.c.).
Hidrija - (hydria, masiva trisosu kruka udens
nešanai
Krateris (krater) - trauks ar platu virsu vina
un udens sajaukšanai
Amfora - trauks ar diviem rokturiem) kura glabaja
ellu vai vinu.
55
Lekita, oinohoija, pelike
Oinohoija (oinoche) - vina kruka ar abolina
lapinas formas kaklu
Pelike (pelike) - kruka ar divam osinam
Lekita (lekythos), kermena ellas kruka atletiem
vai ellas davinašanas kruka mirušajiem
56
Psikters, piksida, ritons
Psikters
Piksida (pyxis) aromatisko ellu un kosmetikas
traucinš
Ritons (ryton) kruka ar smailu apakšdalu uz trim
atbalsta kajam
57
Stamnoss, kiliks, kiats
Stamnoss (stamnos) - kruka škidruma nešanai un
vina maisišanai
Kiliks (kylix) - mazs, lezens vina dzeramais
traucinš ar divam osinam 535. g. p.m.e.),
Kiats kauss vina pasmelšanai
58
Važu zimejumu saturs
Ganimeds
Kada varetu but šo važu zimejumu kopeja tema?
Amfora ar Dionisa atveidu
Hefests uz ezela
59
Kada tema vieno šos zimejumus?
60
Ahilleja un Ajanta spele uz kauliniem
"Iliadas" varonu - Ahilleja un Ajanta spele uz
kauliniem. Amforas vidusdala izvietotaja
figuralaja kompozicija divi karaviri sež uz
zemiem soliniem un, noliekušies par trešo tadu
pašu solinu, spele kaulinu speli. Vinu figuru
silueti ieklaujas trauka formas veidotaja pusapli
un simetriski atkarto viens otru. Katram
karaviram uz pleca ir divi škepi, kas kompozicija
veido divas simetriskas diagonales. Karaviru
drebes viscaur rotatas ar siku astonstura
zvaigznes ornamentu, kas lauj spriest par
sengrieku terpu ipatnibam, un ne tikai, - šis
unikalas apgleznotas vazes ir ka izzinas avots
par sengrieku dzivi, apgerbu, ierociem, sadzives
sikumiem u.c.
61
Kas ir šo zimejumu centalie teli?
Saistitais Prometejs
Herakla cina ar versi
Hirons un Ahilejs
62
Kada tema vieno šos zimejumus?
Skat. informaciju komentaros!