Berns ar drudzi

1

• Berns ar drudzi ka rikoties un mazinat riskus
  izvertejot slimus bernus ar temperaturas
  izmainam
• Jana Pavare, Dr.med
• Bernu kliniska universitates slimnica
• Bernu slimibu klinika
• Rigas Stradina universitate
• Pediatrijas katedra

2
Drudzis berniem

• Katram bernam lidz 5 gadu vecumam videji ir 3
  lidz 6 febrilas temperaturas epizodes gada.
• 2. Vecaku bažas par šadam epizodem ir biežas, un
  20-40 gadijumu vecaki mekle arsta palidzibu.
• 3. Febrilas temperaturas epizode ir biežakais
  gimenes arsta apmeklejuma iemesls un otrs
  biežakais stacionešanas iemesls berniem.

J C Craig et al The accuracy of clinical
symptoms and signs for the diagnosis of seroius
bacterial infection in young febrile children
prospective cohort study of 15 781 febrile
illnesses BMJ 2010 3401594 A V den Bruel
Diagnostic value of clinical features at the
presentation to identify seripus infection in
children in developed countries a systemic
review Lancet 2010 375834-45 A V den Bruel
Signs and symptoms in children with a serious
infection a qualitative study BMC Family
Practice 2005 636
3
Drudža iemesli

• Drudzis nav primara slimiba, tas vienmer bus
  tikai kadas slimibas vai
• stavokla izpausme.
• Berniem visbiežak drudža iemesls ir infekcijas
  slimibas.
• Bet jaatceras, ka berniem drudzi var verot ari
• Pec vakcinacijas.
• Psihoemocionalu satraukumu situacijas.
• Parak biezi bernus sagerbjot.
• Fizisku aktivitašu laika.
• Loti uzmanigi, ja paaugstinata temperatura bernam
  ir ilgak neka nedelu!
• Šadas situacijas vienmer jaizsledz
• Onkologiskas un hematologiskas saslimšanas.
• Reimatologiskas saslimšanas.

4
Praktiskas lietas par drudzi

• Berniem ir tendence uz augstakiem temperaturas
  pacelumiem neka pieaugušajiem.
• Janoskaidro ar kadu termometru merita temperatura
• Janoskaidro cik ilgi ir jau paaugstinata
  temperatura
• Vai temperaturai dinamika ir tendence klut
  augstakai, vai samazinas intervali starp
  temperaturas pacelumiem
• Janoskaidro kadi antipiretiki un kadas devas
  lietoti vai tie atbilst berna svara
  kilogramiem?

5
Lielaka dala gadijumu drudža iemesls ir virusu
etiologijas, pašlimitejoša infekcija
5 - 10 gadijumu berniem ar drudzi attistas
smaga bakteriala, dzivibu apdraudoša infekcija
C Craig et al The accuracy of clinical symptoms
and signs for the diagnosis of seroius bacterial
infection in young febrile children prospective
cohort study of 15 781 febrile illnesses BMJ
2010 3401594 A V den Bruel Signs and symptoms
in children with a serious infection a
qualitative study BMC Family Practice 2005
636
6
Par drudzi citviet pasaule

• Bernu ar drudzi, ipaši maza vecuma, izvertešana
  aizvien ir liela kliniska dilemma, kas joprojam
  piesaista nozimigu petniecibas uzmanibu un rada
  nepieciešamibu pec vienotas arstniecibas pieejas
  un metodikas izstrades.
• Arsti ir tendeti nenovertet smagas bakterialas
  infekcijas iespejamibu berniem, kam seko
  neatbilstoši agri un agresivi uzsakta terapija,
  un vel arvien augsta mirstiba bernu populacija
  infekcijas slimibu del.

7

• 5 - 10 gadijumu berniem ar drudzi attistas smaga
  bakteriala, dzivibu apdraudoša infekcija

SEPSE
8
Mirstiba

• Plašakaja starptautiskaja petijuma, kas 2003.
  gada veikts bernu populacija, sepses mirstibas
  koeficients ir 10,4.
• 2. 2006. 2007. gada BKUS letals iznakums
  konstatets 21,7 bernu ar sepsi.

Watson RS, Carcillo JA, Linde-Zwirble WT  The
epidemiology of severe sepsis in children in the
United States. Am J Respir Crit Care Med 2003
167695 -701. Šakele, Grope, Pavare, Gardovska
Sepses epidemiologiskas ipatnibas BKUS
arstetajiem pacientiem laika perioda no 2006.01.
2007.12 RSU 8. Zinatniska konference 2009.
9
Vairak neka pirms 10 gadiem uzsakta Eiropas un
ASV intensivas terapijas specialistu
starptautiska iniciativa, kuras merkis ir mazinat
mirstibu sepses del, uzlabojot potencialu fatalu
gadijumu atpazišanu un arstešanu
10
Kas ir sepse?

• Neadekvata, genetiski nosacita makroorganisma
  atbilde
• uz infekcijas izraisitaju, kas smagos gadijumos
  var novest pie multiorganu bojajuma un naves.

Nelson, Texbook of Pediatrics, 19th edition
11
Sepses iznakums

• Ir laika sensitivs !
• 2009. gada Kanada petijuma ieklauti 1238 sepses
  pacienti, petijuma secinajums mortalitate
  pieaug, ja pacients sepses sakuma stundas atrodas
  talak no slimnicas, ka ari slimnicas ietvaros, ja
  pacients atrodas talak no Intensivas terapijas
  nodalas.

D.C. Angus et al Severe Sepsis and Septic Shock,
The New England Journal of Medicine, 2013 Sept
pp 840-841 Marti et al, Crit Care Med. 2009
3781 -88.
12

• Katra stunda, kas pediatriska sepses pacienta
  novertešana un aprupe aizrit neizmantojot
  PALS/APLS vadlinijas, letalitates risku palielina
  par 40.
• Ja bernam ar sepsi apskates bridi ir hipotensija
  un pagarinats rekapilarizacijas laiks,
  mortalitate drastiski pieaug lidz 30.
• Katra stunda, kas bernam ar sepsi aizrit bez
  atbilstošas terapijas (tai skaita
  antibakterialas), letalitates risku palielina par
  7.6.

Aneja, Carcillo Differences between adult and
pediatric shock 2011, Minerva Anestesiologica
13
Biežakas kludas bernu sepses pacientu aprupe

• Neprasme agrini atpazit sepses kliniskos
  parametrus
• Novelota agresiva intravenoza škidumu pievade un
  novelota empiriska antibakteriala terapija.

J Brierley et al Clinical practice parametrs for
hemodynamic support of pediatric and neonatal
septic shock 2007 update from American College
of Critical care. Crit Care Med 2009, Vol 37,
No2 A N Bruel et al,Diagnostic value of
clinical features at presentation to identify
serious diseases in children in developed
countries a systematic review The Lancet 2010,
Vol 375834-45 Martinot et al, Pediatr Emerg
Care  2007 13277-281.
14
Agrina sepses atpazišana.

1. Sepses klinisko parametru atpazišana
2. Sepses diagnostika ar laboratoro testu palidzibu.

15

• Paversiena punkts sepses savlaiciga kliniska
  pazišana berniem - 2002. gada notikusi
  Starptautiskas vienošanas konference, kura pirmo
  reizi pienemtas ipašas bernu sistemiska iekaisuma
  atbildes sindroma (SIRS) un sepses definicijas.
• Agrina sepses diagnostika ar laboratoriskas
  izmeklešanas metodem joprojam ir petniecibas
  aktualitate starptautiska zinatnes konteksta gan
  pieaugušo, gan bernu populacijas.

Goldstein B, Giroir B,  Randolph A International
pediatric sepsis consensus conference
definitions for sepsis and organ dysfunction in
pediatrics.   Pediatr Crit Care Med  2005 62-8.
16
Jedzieni sepses kliniskai klasifikacijai.

• SIRS (sistemiska iekaisuma atbildes sindroms)
• Sepse
• Smaga sepse
• Septisks šoks

Levy M et alInternational Sepsis Definitions
Conference Crit Care Med 2003311250-1256 1st
International sepsis Forum on Sepsis in infant
and Children Pediatr Crit Care med 2005 Vol 6, No
3 (Suppl)
17
Sistemiska iekaisuma atbildes sindroms (SIRS).

• Nespecifisks iekaisuma process, ko inicie
  infekcija, traumas, apdegumi, pankreatits un
  citas saslimšanas.

18
PANKREATITS
INFEKCIJA
INFEKCIJA
SIRS
TRAUMA
APDEGUMI
CITI
Sepsis consensus conference Crit Care Med
20864, 1992
19
Sistemiska iekaisuma atbildes sindroma (SIRS)
definicija berniem.

• Vismaz divu kriteriju no sekojošiem cetriem
  klatbutne, no kuriem
• vienam obligati jabut temperaturas vai leikocitu
  skaita izmainam
• Temperatura gt 380C vai lt360C
• Tahikardija (virs 2 SD no vecuma normas)
• vai bradikardija berniem mazakiem par 1 gadu
  (zem 2 SD no vecuma normas)
• Elpošanas frekvence gt 2SD no vecuma normas
• Ley skaits palielinats vai samazinats atbilstoši
  noteiktam vecuma normam vai gt10 nenobriedušo
  neitrofilu

1st International sepsis Forum on Sepsis in
infant and Children Pediatr Crit Care Med 2005
Vol 6, No 3 (Suppl)
20
Dažadiem bernu vecumiem specifiskas vitalas
pazimes un laboratorijas raditaji
Vecuma grupa. Tahikardija (reizes/min) Bradikardija (reizes/min) Elpošanas frekvence Leikocitu skaits 103/mm3
0 dienas 1 nedela gt 180 lt 100 gt 50 gt 34
1ned. 1 menesis gt180 lt 100 gt 40 gt 19.5 vai lt5
1 menesis 1 gads gt180 lt 90 gt 34 gt 17.5 vai lt 5
2 5 gadi gt 140 - gt 22 gt 15. 5 vai lt 6
6 12 gadi gt 130 - gt 20 gt13.5 vai lt 4.5
13 18 gadi gt 110 - gt 20 gt 11 vai lt 4.5
21
Sepse

• SIRS kopa ar domajamu vai apstiprinatu
• infekciju vai SIRS tas rezultata

22
SEPSE
PANKREATITS
PANKREATITS
PANKREATITS
INFEKCIJA
SIRS
TRAUMA
TRAUMA
APDEGUMI
CITI
Sepsis consensus conference Crit Care Med
20864, 1992
23
Infekcija

• Apstiprinata infekcija
• Pozitiva asins kultura
• Pozitiva audu kultura
• PCR
• Domajama infekcija
• Rtg pneimonija
• Petehiala, pupuroza ekzantema, purpura fulminans
• Leikociti normali sterila kermena škidruma
• Perforets viscus

1st International sepsis Forum on Sepsis in
infant and Children Pediatr Crit Care Med 2005
Vol 6, No 3 (Suppl)
24
SIRS plus infekcija (apstiprinata ar asins,
audu kulturu vai fokals infekcijas pereklis)
Sepse
Septisks šoks MODS Ex. letalis
25
Smaga sepse

• Sepse plus
• Kardiovaskulara disfunkcija
• Vai
• Akuts RDS
• Vai
• 2 vai vairak citu organu disfunkcijas

26
Sepses kliniska diagnostika secinajums.

• Sepses gala iznakums ir laika sensitivs, tapec
  jebkurš pacients ar SIRS butu vertejams ka augsta
  riska pacients sepses attistibai.

27

• RICIBAS ALGORITMS BERNIEM AR DRUDZI
  (PAAUGSTINATU TEMPERATURU VIRS 380C) PEC 3 MENEŠU
  VECUMA UN LIDZ 3 MENEŠU VECUMAM
• Pienemts lietošanai BKUS Valdes sede 16.01.2013.

28
Algoritma sadalas

1. Pacienta izvertejums
2. Izmeklejumi
3. Arstešana

29
Pacientam ar drudzi nepieciešama atbilstoša
piesardzibas limeni (PL) definešana
AUGSTS Nekavejoša stacionešana
Pacients noverojams
ZEMS Ambulatora arstešana
VIDEJS
Piesardzibas limenis tiek piemerots, izvertejot
berna klinisko stavokli
30
Pacienta kliniskais izvertejums
31

• Jaizverte SIRS kriteriji - japrecize temperaturas
  radijums, obligati jaizskaita elpošanas un
  sirdsdarbibas frekvence. Ja ir veiktas, rupigi
  janoverte kliniskas analizes.
• Janoverte berna visparejais stavoklis,
  aktivitates limenis, apzina.
• Janoverte berna adas krasa un iespejamie adas
  elementi .
• Janoverte berna hidratacijas/atudenošanas pakape

32
Kas jaizverte visiem berniem ar drudzi?

• Japrecize temperaturas radijums, obligati
  jaizskaita elpošanas un sirdsdarbibas frekvence.
  Janoverte pieejamas kliniskas analizes sk.
  iepriekš SIRS kriterijus berniem
• Janoverte berna visparejais stavoklis,
  aktivitates limenis, apzina.
• Janoverte berna adas krasa un iespejamie adas
  elementi .
• Janoverte berna hidratacijas/atudenošanas pakape

33
Ipaši uzmanigi!!!

• Ipaši uzmanigi ar hipotermiju vai nepaaugstinatu
• temperaturu maziem zidainiem lidz 3 menešu
• vecumam!
• Febrilas temperaturas neesamiba neizsledz
• nopietnas bakterialas infekcijas iespejamibu!
• Ipaši uzmanigi ar leikopenijam!

34
Kas jaizverte visiem berniem ar drudzi?

• Japrecize temperaturas radijums, obligati
  jaizskaita elpošanas un sirdsdarbibas frekvence.
  Janoverte pieejamas kliniskas analizes.
• Janoverte berna visparejais stavoklis,
  aktivitates limenis, apzina.
• Janoverte berna adas krasa un iespejamie adas
  elementi .
• Janoverte berna hidratacijas/atudenošanas pakape

35
2. Berna visparejais stavoklis, aktivitates
limenis
36
2. Aktivitates limenis

• Berns nav spejigs piecelties
• Ir miegains, gruti pamodinams
• Atbild uz jautajumiem galvas majieniem, ar ja
  vai ne un tulit iekrit miega vai uz jautajumiem
  neatbild vispar
• Pukst vai sten
• Mazs berninš monotoni raud
• Ir apzinas traucejumi

37
Zidainiem bieži smagas slimibas vienigas
izpausmes var but tikai miegainums un samazinata
apjoma ešana
38
KAM VAJADZETU PIEGRIEZT IPAŠU VERIBU izvertejot
slimu bernu

• Lancet 2010
• Vecaku bažas un intuicija vecaku vertejums, ka
  ši slimiba bernam noris smagak neka iepriekšejas
• un
• 2. Klinicista instinkts
• ir
• visticamakie indikatori un ta sauktie sarkanie
  karogi smagi
• noritošai slimibai
• (pozitivas varbutibas koeficients 23-50, 95
  CI16.8-32.7)

A N Bruel et al,Diagnostic value of clinical
features at presentation to identify serious
diseases in children in developed countries a
systematic review The Lancet 2010, Vol 375
834-45
39
Kas jaizverte visiem berniem ar drudzi?

• Japrecize temperaturas radijums, obligati
  jaizskaita elpošanas un sirdsdarbibas frekvence.
  Janoverte pieejamas kliniskas analizes.
• Janoverte berna visparejais stavoklis,
  aktivitates limenis, apzina.
• Janoverte berna adas krasa un iespejamie adas
  elementi .
• Janoverte berna hidratacijas/atudenošanas pakape

40
3. Adas krasa

• Ada pelecigi bala, zilgana, cianotiska
• Toksisks izskats iekritušas acis, pelecigi
  bals berns izskatas slims
• Hemoragiski adas elementi

41
Kas jaizverte visiem berniem ar drudzi?

• Japrecize temperaturas radijums, obligati
  jaizskaita elpošanas un sirdsdarbibas frekvence.
  Janoverte pieejamas kliniskas analizes.
• Janoverte berna visparejais stavoklis,
  aktivitates limenis, apzina.
• Janoverte berna adas krasa un iespejamie adas
  elementi.
• Janoverte berna hidratacijas/atudenošanas pakape

42
Hidratacija/atudenošanas pakapes izvertejums

• Par atudenošanos liecina
• Bernam samazinata urinacija (retaka, mazakam
  porcijam, tumšas krasas)
• Sausas lupas, mutes glotada, mele aplikta, sausa
• Acetona smaka no mutes
• Samazinata adas elasticitate
• Aukstas rokas un kajas
• Zidainišiem iekritis lielais avotinš

43
Piesardzibas limeni (PL)
AUGSTS Nekavejoša stacionešana
Berns noverojams
ZEMS Ambulatora arstešana
VIDEJS
44
RICIBAS ALGORITMS BERNIEM AR DRUDZI (PAAUGSTINATU
TEMPERATURU VIRS 380C) PEC 3 MENEŠU VECUMA
AUGSTS PIESARDZIBAS LIMENIS (APL) (PACIENTS OBLIGATI STACIONEJAMS) VIDEJS PIESARDZIBAS LIMENIS (VPL)- (LEMT PAR TACIONEŠANU- SK. ZEMAK) VIDEJS PIESARDZIBAS LIMENIS (VPL)- (LEMT PAR TACIONEŠANU- SK. ZEMAK) ZEMS PIESARDZIBAS (ZPL) LIMENIS
PACIENTA IZVERTEJUMS
1. SIRS kriteriji Temperatura, sirdsdarbibas un elpošanas frekvence, leikocitu skaits Ir SIRS Ipaši uzmanigi leikopenija vai leikocitoze atbilstoši vecuma normai Nav SIRS Nav SIRS Nav SIRS
Jebkura no minetam pazimem Jebkura no minetam pazimem Jebkura no minetam pazimem
2. Aktivitates limenis Gruti pamodinams, izteikti saguris/apatisks Trauceta apzina Pukst, sten, monotoni raud Arstam un vecakiem berns škiet slims Miegains, saguris, bet apzina nav trauceta Miegains, saguris, bet apzina nav trauceta Aktivs, omuligs
3. Adas krasa, adas elementi Ada peleki bala Toksisks izskats Hemoragiski elementi Bala adas krasa Bala adas krasa Adas krasa neizmainita
4. Hidratacijas limenis Rekapilarizacijas laiksgt2 sek. Smaga dehidratacija Videji smaga dehidratacija Rekapilarizacijas laiks lt2 sek Videji smaga dehidratacija Rekapilarizacijas laiks lt2 sek Nav dehidratacijas pazimju
IZMEKLEJUMI
5. Izmeklejumi Klinisko analižu panelis Nr.1 (sk. talak) Asins uzsejums Urina analize RTG krušu kurvim LP, ja vero neirologiskus simptomus Fecu uzsejums, ja atbilstoši simptomi Ievadams urinpušla katetrs Nav skaidra iekaisuma lokalizacija un/vai CROgt100mg/dl STACIONARA APRUPE Ir skaidra iekaisuma lokalizacija (pereklis) Ambulatora aprupe
45
RICIBAS ALGORITMS BERNIEM AR DRUDZI (PAAUGSTINATU
TEMPERATURU VIRS 380C) LIDZ 3 MENEŠU VECUMAM
AUGSTS PIESARDZIBAS LIMENIS (PACIENTS OBLIGATI STACIONEJAMS) VIDEJS PIESARDZIBAS LIMENIS (PACIENTS OBLIGATI STACIONEJAMS) ZEMS PIESARDZIBAS LIMENIS
PACIENTA IZVERTEJUMS
1. SIRS kriteriji Temperatura, sirdsdarbibas un elpošanas frekvence SIRS Drudzis vai hipotermija un viens no Sirdsdarbiba gt180X vai lt90Xmin Elpošana gt 50 X min Ipaši uzmanigi leikopenija vai leikocitoze atbilstoši vecuma normai Nav SIRS Nav SIRS
Jebkura no minetam pazimem Jebkura no minetam pazimem
2. Aktivitates limenis Ed mazak neka iepriekš, vaji ziž Izmainita aktivitate, miegains, apatisks Pukst, sten vai monotoni raud Arstam un vecakiem berns škiet slims Bijuši krampji Pekšns kustibu ierobežojums kada ekstremitate Saguris, bet apzina nav trauceta Aktivs, omuligs
3. Adas krasa, adas elementi Ada peleki bala vai cianotiska Pec taustes vesa ada Hemoragiski elementi Bala adas krasa Adas krasa neizmainita
4. Hidratacijas limenis Rekapilarizacijas laiksgt2 sek. LA izspilets vai zem kaulaja limena Smaga dehidratacija Videji smaga dehidratacija Rekapilarizacijas laiks lt2 sek Nav dehidratacijas pazimju
46
Izmeklejumi (skatit ari iepriekš)

• ANALIŽU PANELIS NR.1
• Pilna asina aina
• CRO, IL6
• Asins gazes un elektroliti
• Laktats
• ASAT, ALAT, bilirubins
• Urea, kreatinins
• Glikoze
• Koagulogramma

• ANALIŽU PANELIS NR.2
• Pilna asina aina
• CRO
• ASAT, ALAT, bilirubins
• Urea, kreatinins
• IL6, ja diagnozes precizešanai nepieciešama
  papildus iekaisuma markieru noteikšana
•  

47
Taktika ambulatora etapa
Nekavejoša stacionešana
Ja
Vai ir dzivibu apdraudoši simptomi?
Kaut viena augsta PL pazime
Nav skaidra iekaisuma lokalizacija
Izverte piesardzibas limeni
Ne
Videjs PL
Ir skaidra iekaisuma lokalizacija
Zems PL
Ambulatora arstešana
48
Ricibas taktika izvertejot bernu ar drudzi pec 3
menešu vecuma.
Piesardzibas limenis Simptomi Taktika
AUGSTS Ja vero jebkuru no minetiem simptomiem Bernam ir SIRS Ipaši uzmanigi leikopenija vai leikocitoze atbilstoši vecuma normai 1) Gruti pamodinams, izteikti saguris/apatisks 2) Trauceta apzina 3)Pukst, sten, monotoni raud 4)Arstam un vecakiem berns škiet slims 1) Ada peleki bala 2)Toksisks izskats 3)Hemoragiski elementi 1)Rekapilarizacijas laiksgt2 sek. 2)Smaga dehidratacija Berns nekavejoši stacionejams
VIDEJS Nav SIRS Miegains, saguris, bet apzina nav trauceta Bala adas krasa Videji smaga dehidratacija Rekapilarizacijas laiks lt2 sek Ja nav skaidrs iekaisuma lokalizacija (pereklis), berns stacionejams
ZEMS Nav SIRS Aktivs, omuligs Adas krasa neizmainita Nav dehidratacijas pazimju Bernu var arstet majas
49

• Ipaši uzmanigi! Augsts piesardzibas limenis
  piemerojams
• Berniem ar hroniskam saslimšanam, attistibas
  aizturi
• Berniem, kuriem drudzis ir ilgaks par nedelu,
  neskatoties uz sanemto terapiju.

50
Ricibas taktika izvertejot bernu ar drudzi lidz 3
menešu vecuma.
Piesardzibas limenis Simptomi Taktika
AUGSTS Ja vero jebkuru no minetiem simptomiem Bernam ir SIRS Ipaši uzmanigi leikopenija vai leikocitoze atbilstoši vecuma normai 1) Gruti pamodinams, izteikti saguris/apatisks 2) Trauceta apzina 3)Pukst, sten, monotoni raud 4)Arstam un vecakiem berns škiet slims 1) Ada peleki bala 2)Toksisks izskats 3)Hemoragiski elementi 1)Rekapilarizacijas laiksgt2 sek. 2)Smaga dehidratacija Berns nekavejoši stacionejams
VIDEJS Nav SIRS Miegains, saguris, bet apzina nav trauceta Bala adas krasa Videji smaga dehidratacija Rekapilarizacijas laiks lt2 sek Visi berni ar drudzi lidz 3 menešu vecumam stacionejami
ZEMS Nav SIRS Aktivs, omuligs Adas krasa neizmainita Nav dehidratacijas pazimju Visi berni ar drudzi lidz 3 menešu vecumam stacionejami
51

• NB!
• Visiem zidainiem detalizeti noskaidrojama
  prenatala perioda un dzemdibu anamneze. Visiem
  priekšlaikus dzimušiem berniem jafikse
  postkonceptualais vecums.
• Antibakteriala terapija uzsakam visiem berniem ar
  drudzi lidz 1 meneša vecumam un visiem berniem
  lidz 3 menešu vecumam, ja vien nav diagnosticeta
  saslimšana, kuras arstešanai nav nepieciešami
  antibakterialie lidzekli.

52
Uzmanibu!

• Arstam janoverte klatiene jebkurš berns vecuma
  lidz 3 menešiem ar paaugstinatu temperaturu virs
  380C

53
ARSTEŠANA BERNIEM AR DRUDZI PEC 3 MENEŠU VECUMA
ARSTEŠANA
6. Arstešana Nekavejoši uzsakama terapija I/v škidruma ievade 20 ml/kg 20 min. Antibakteriala terapija - III paaudzes cefalosporini (Cefotaxime 150mg/kg/dn vai Ceftriaxone 80-100 mg/kg/dn) plus Vancomicinum 60mg/kg/dn meningita gadijuma Monitorejamas vitalas funkcijas nepartraukta režima. TERAPIJA UZSAKAMA 1 STUNDAS LAIKA KOPŠ PACIENTS NOVERTETS KA ATBILSTOŠS AUGSTAM PIESARDZIBAS LIMENIM Uzsakama terapija I/v škidruma ievade 20 ml/kg/stunda Antibakteriala terapija Cefotaxime 150mg/kg/dn vai Ceftriaxone 80-100 mg/ Antibakteriala vai simptomatiska terapija atbilstoša iekaisuma lokalizacijai Perorala rehidratacija Ja nepieciešams, antibakteriala terapija atbilstoši iespejamam infekcijas izsaucejam.
54
ARSTEŠANA BERNIEM AR DRUDZI LIDZ 3 MENEŠU VECUMAM
ARSTEŠANA
6. Arstešana Nekavejoši uzsakama terapija I/v škidruma ievade 20 ml/kg 20 min. Antibakteriala terapija - III paaudzes cefalosporini (Cefotaxime 150mg/kg/dn vai Ceftriaxone 80-100 mg/kg/dn) plus Vancomicinum 60mg/kg/dn meningita gadijuma Monitorejamas vitalas funkcijas nepartraukta režima. TERAPIJA UZSAKAMA 1 STUNDAS LAIKA KOPŠ PACIENTS NOVERTETS KA ATBILSTOŠS AUGSTAM PIESARDZIBAS LIMENIM Uzsakama terapija I/v škidruma ievade 20 ml/kg/stunda Antibakteriala terapija Cefotaxime 150mg/kg/dn vai Ceftriaxone 80-100 mg/ Antibakteriala terapija, iznemot gadijumus, kad ir diagnosticeta saslimšana, kuras arstešanai nav nepieciešama antibakteriala terapija Perorala rehidratacija Ja nepieciešam,antibakteriala terapija atbilstoši iespejamam infekcijas izsaucejam
55
Mirstiba

• 2006. 2007. gada BKUS letals iznakums
  konstatets 21,7 bernu ar sepsi.
• 2009. 2010. gada BKUS ar sepsi mira tikai 6
  bernu.

Šakele, Grope, Pavare, Gardovska Sepses
epidemiologiskas ipatnibas BKUS arstetajiem
pacientiem laika perioda no 2006.01. 2007.12
RSU 8. Zinatniska konference 2009. A Zahare, MF
Petnieciskais darbs Sepses epidemiologiskas un
kliniskas ipatnibas BKUS arstetajiem pacientiem
laika perioda no 2009. gada janvara lidz 2010.
gada decembrim
56
Kas vecakiem jadara majas?

• Berns jadzirda, ieverojot vecumam nepieciešamo
  škidruma apjomu
• Bernu atbilstoši jasagerbj
• Jaseko atudenošanas pazimem
• Javero adas elementiem
• Berns jaapskata nakti
• Bernu nedrikst vest uz skolu un bernudarzu

57
Loti svarigs ir uznemtais škidruma daudzums, un
berna dzirdinašana vecakiem uzskatama par darbu,
kas javeic atbildigi un nepartraukti.Dzirdinaša
na nenozime vienas vai divu sulas vai tejas
kruzišu izdzeršanu.Pats minimalais škidruma
apjoms ir vismaz 100ml uz katru berna svara
kilogramu.
58
Jaatceras!

• Berns zaude daudz škidruma gan paaugstinoties
  temperaturai, gan svistot, gan paatrinati
  elpojot.
• Loti lieli škidruma zudumi ir vemšanas un
  caurejas laika.
• Berni atudenojas daudz straujak neka pieaugušie.

59
Kad vecakiem jamekle palidziba?

• Berna stavoklis pasliktinas
• Berns klust miegainaks, slikti kontakte ar
  vecakiem vai ir pat apzinas traucejumi
• Berns nedzer, ir samazinata urinacija
• Attistas adas elementi, kas nepazud uz tiem
  uzspiežot
• Drudzis ir ilgak par 5 dienam
• Vecaki ir uztraukušies, un viniem berns škiet
  slims

60
Asins kulturas

• Loti vertigs (informativs) izmeklejums visiem
  berniem ar iespejamu bakterialu infekciju.
• Citviet pasaule ka rutinas izmeklejums, turklat
  no 2 venu punkciju vietam.
• Pareiza tehnika
• Asins sterilitates materialu nenonem caur
  pastavigiem intravenoziem vai intraarterialiem
  kateteriem
• Ja iespejams, asins parauga nemšanas bridi
  partrauc infuziju, vai asinis nonemt distali no
  intravenoza katetera, lai izvairitos no asins
  atškaidišanas ar infuzijas škidrumu.
• Materialu janem pec iespejas atrak drudža laika.
• Asinis nonem tieši pirms antibiotiku ievadišanas.

61
Kadus medikamentus izveleties simptomatiskai
drudža arstešanai?

• Berniem ar drudzi ka antipiretiski lidzekli
  lietojami paracetamols (acetaminofens) un
  ibuprofens.
• Šie lidzekli nav lietojami rutinas veida drudža
  profilaksei, un tie nebutu lietojami abi
  vienlaikus vai pamišus.
• Ieverojamas sekojošas devas
• Paracetamols 15mg/kg ik 4-6 stundas, bet ne
  vairak ka 4 devas 24h laika un ne biežak ka ik pa
  4 h
• Ibuprofens 10mg/kg ik 6 stundas, bet ne vairak
  ka 4 devas 24h laika un ne biežak ka ik 6 h

NICE (National Institute for Health and Clinical
Excellence) clinical guidelines Feverish illness
in children assessment and initial management in
children younger than 5 years, Lielbritanija,
2007 NSW (New South Wales, Australia)
guidelines Infants and children Acute
Management of Fever, Second edition, 2010
62
NB!

• Pretdrudža medikamentu lietošana un to sniegtais
  temperaturu pazeminošais efekts neizsledz
  bakterialu infekciju, autoimunu un
  onkohematologisku saslimšanu iespejamibu.