MANTOJUMA TIESIBU AKTUALAS PROBLEMAS

1
"MANTOJUMA TIESIBU AKTUALAS PROBLEMAS"
2
1. lekcija

• 1. Izmainas mantojuma lietu izskatišanas kartiba
  un ar to saistitas tiesiskas problemas.
• 1.1. Grozijumi Notariata likuma, Civilprocesa
  likuma un Civillikuma.
• 1.2. Mantojuma apliecibas instituts, mantojuma
  registrs, pardzivojuša
• laulata tiesibu apliecinašana.
• 1.3. Mantojuma pienemšana un mantinieka
  apstiprinašana mantojuma
• tiesibas. Testamenta atzišana par speka stajušos.
• 1.4. Uzaicinajuma sludinajums, ta nozime.
• 2. Parstavibas tiesiba (CL 408.pants) un
  mantošanas tiesibu transmisija (CL695.pants) .
  Substitucija (CL 477.pants).

3
2. lekcija

• 3. Likumiskas mantošanas problemas (Laulato
  kopmantas problema mantojuma tiesibu konteksta.
  Pieauguma tiesiba un radniecibas pakapes).

4
2. lekcija

• 4.Testamentaras mantošanas problemas.
• 4.1. Neatraidamo mantinieku un neatnemamas dalas
  instituts (formala un materiala neatraidamo
  mantinieku tiesibu institutu izpratne,
  neatraidamo un testamentaro mantinieku interešu
  sadursme, neatraidamo mantinieku tiesibu
  realizacija saskana ar jauno mantojuma lietu
  izskatišanas kartibu).
• 4.2. Legats un ar to saistitas problemas Latvijas
  mantojuma tiesibas (legata priekšmets, legata
  tiesiska konstrukcija Latvijas mantojuma
  tiesibas, legatara un mantinieka noškiršana,
  legata novelejumu robežas, legata pienemšana,
  mantojuma atstajeja kreditoru interešu
  aizsardziba, legata novelejumu izpilde).
• 4.3. Testamenta apstridešana (mantojuma tiesibu
  transmisijas piemerošana testamenta
  apstridešana).

5
Literatura

• Civillikuma komentari. Mantojuma tiesibas.
  Sastadijuši R.Krauze unZ.Gencs. Riga, Mans
  ipašums, 1997.
• Z.Gencs. Mantošana. Zinatniski praktisks
  komentars. Riga, ,,TNA", 2002.
• Zalamans Tulbovics. Juridiskas personas
  mantotspeja. Riga, 1939.
• E.Kalninš. Par laulato kopmantas prezumpcijam.
  LV.
• Gunta Višnakova. Par laulato likumiskajam
  mantiskajam attiecibam. LV.
• M.Palcikovska. Laulato likumiskas mantiskas
  attiecibas un to risinajums.LV.
• Janis Kruminš, ,,Tiesu prakse stridos par laulato
  mantas dališanu" (JuristaVards, 24.02.2004 Nr.7
  (312).
• A.Rotbergs. Testešanas brivibas ierobežojumi.
  Riga, 1935.
• H.B.BaB??. O ?e???op?? ?????????? ????????
  ??????????? ?????. ?-?????????, 1914.
• M.Palcikovska. Par legata instituciju mantojuma
  tiesibas. LV.
• V.Bukovskis. Testamenta speku apstridošu prasibu
  sudzibu juridiska konstrukcija. Riga, 1930.

6
Papildliteratura

• V.Lange. Neatraidamie mantinieki. Riga, 1937.
• Juris Dzelme. Par laulato atseviškas mantas
  tiesisko stavokli Civillikuma.
• LV.
• E.Briedis. Par nekustamo ipašumu ka laulata
  atseviško mantu. LV.
• ?.?.??????. ??????? ??????? ?????, ??? ?????????
  ?.?. ??????????. ???????????? ?????? ????? ? -
  HOPMA, Moc??a, 1997.
• K.Cakste. Civiltiesibas. 1940.g. Manuskripts.
• ?. M. ?????????. ??????????? ?????. ?????,
  ?????????? ?.????????, 1927.
• Rainer Frank. Erbrecht. München, 2000.
• B.?????????. ????? ???????????? ??????????
  ???????? ??????????????, ? ???????????? 1912 -
  1914 ?.?. ? ? ?????????????, ???? I, ????, 1914.
• ?.?. ?????????. ??????????? ?????. ?????,
  ?????????? ?. ????????, 1927.
• C.Erdmann. System des Privatrechts der
  Ostseeprovinzen Liv-, Est- und Curland, dritter
  Band, Riga, KymmeVs Verlag, 1892.

7
Uzdevumi lekciju kursa "Mantojuma tiesibu
aktualas problemas"

• 2.tema.
• Saulitis, kurš miris 2004.gada 13.marta, visu
  savu mantu ar 1979.gada taisitu testamentu
  noveleja meitai Inai. Meita iesniedz zverinatam
  notaram iesniegumu par pedejas gribas rikojuma
  nolasišanu, atzišanu par speka stajušos un
  apliecibas par pedejas gribas rikojuma akta
  stašanos likumiga speka. Pretenzijas uz mantojumu
  piesaka miruša Sauliša sieva Marta un dels
  Andrejs, noradot, ka vini ir neatraidamie
  mantinieki un viniem izdodamas piekritošas
  neatnemamas dalas, ka ari Sauliša agrak miruša
  dela Karla (miris 2001.gada 15.novembri) sieva
  Lauma un pilngadigais dels Aivars, noradot, ka
  viniem ka Karla mantiniekiem ir tiesibas sanemt
  Karlim piekritošo dalu.
• Jautajumi
• Vai Martas un Andreja noraditais mantošanas
  pamats ir pareizs un vai vini ir tiesigi sanemt
  mantojumu?
• Vai Laumai un Aivaram ir tiesibas mantot, ja ja
  tad kapec un kadu dalu (katram), ja ne tad
  kapec?
• Ka mainitos kazusa atrisinajums, ja tada paša
  satura testamentu Saulitis butu taisijis
  2000.gada?

8

• 2004.gada 12.marta atklajas mantojums uz Karla
  Zarina atstato mantu - nekustamo ipašumu Jurmala
  un noguldijumiem kreditiestades. Karla Zarina
  vienigais dels Ainars, nepaspejis izteikties par
  vinam pienakošos mantojumu, mirst paris menešus
  velak, 2004.gada 5.maija. Mantot nekustamo
  ipašumu velas Ainara pardzivojusi laulata Zane.
  Karla Zarina laulata mirusi 1999.gada decembri.
• Jautajumi
• Vai Zane var apstiprinaties mantojuma tiesibas uz
  Karla Zarina atstato mantojumu? Risinajuma
  materiali un procesuali tiesiskais pamatojums
• Kada termina Zanei ir jaizsaka mantojuma
  pienemšanas gribas izteikums, no kura briža šis
  terminš ir skaitams?
• Kads ir tiesiskais risinajums, ja Ainars mirst
  pec tam, kad jau faktiski pienemis sava teva
  mantojumu?

9

• Edgars ar testamentu noveleja visu savu mantu
  sievai Kristinei un delam Janim, karam ½ domajamo
  dalu. Testamenta neminets palika Edgara dels
  Olafs. Edgara dels Marcis ir miris pirms sava
  teva un vinam ir pilngadiga meita Elza. Tris
  menešus pec Edgara naves autokatastrofa iet boja
  Olafs.
• Uz Edgara mantojumu piesakas
• sieva Kristine un dels Janis saskana ar
  testamentaro novelejumu
• dela Olafa pilngadigais dels Juris un sieva Lita
  ka Olafa neatraidamie mantinieki
• Marca meita Elza ka Marca neatraidama mantiniece.
• Jautajumi
• Kam un uz kada pamata ir tiesibas mantot Edgara
  atstato mantojumu?
• Kadu dalu un kapec sanemtu Edgara dela Marca
  pardzivojusi laulata Ieva, ja pieteiktu
  pretenzijas uz Edgara mantojumu?
• Ka mainitos Edgara mantojuma sadale, ja
  pretenzijas uz Edgara mantojumu pieteiktu ari
  Edgara bralis Alvis?

10

• Maija Karklina ar 2005.gada 12.janvari taisitu
  holografisko testamentu noveleja savu nekustamo
  ipašumu Saulites, kas atrodas Liepajas rajona
  Grobinas pagasta, savam dzivesdraugam Janim
  Cirulim.
• 2006.gada 8.novembri Maija Karklina ieradas
  Liepaja pie zverinata notara un nodeva savu
  2005.gada 12.janvara testamentu glabašana, tacu
  ta ka uz konkreto bridi nebija iespejams
  pieaicinat lieciniekus, testamenta nodošana
  glabašana notika bez liecinieku klatbutnes, par
  ko zverinats notars Maiju Karklinu bridinaja.
• Maija Karklina mirusi 2006.gada 18.decembri.
• Pec mantojuma atklašanas tika konstatets, ka
  citas mantas, iznemot to, kas minetas testamenta
  un vel sadzives mantas un mebeles, mantojuma nav.
  
• Testamenta bez novelejuma par labu Janim
  Cirulim
• - ir noteikts, ka nekustama ipašuma Saulites
  vertiba ir Ls 90 000
• - testamentarajam mantiniekam ir uzlikts par
  pienakumu izmaksat
• Ls 50 000 Maijas Karklinas tevam Harijam 5 gadu
  laika no mantojuma pienemšanas dienas, par naudas
  izmaksas grafiku savstarpeji vienojoties.

11

• Testamentu apstrid tevs Harijs, noradot, ka
• - ir parkaptas Notariata likuma 84.panta
  prasibas, kadel testaments nav speka visa ta
  sastava (parkaptas testamenta formas prasibas)
• - vinš ir neatraidamais mantinieks, kadel vinam
  pienakas atbilstoša domajama dala no nekustama
  ipašuma un tapec sanemt šis mantojuma dalas
  vertibu nauda vinš nevelas.
• Testamentarais mantinieks Janis Cirulis
  nepiekrit testamenta grozišanai un paskaidro, ka
  Ls 50 000 izmaksu skaidra nauda uzreiz nevarot
  veikt, piekristu to izdarit 5 gadu laika, piedava
  tevam sadalit visu summu, katru gadu izmaksajot
  Ls 10 000.
• Citu radinieku, kam butu tiesibas uz Maijas
  Karklinas atstato mantojumu, Maijai Karklinai
  nav.

12

• Jautajumi
• Vai Maijas Karklinas testaments ir publisks vai
  privats testaments?
• 2) Vai saskana ar speka esošajiem normativajiem
  aktiem testamenta nodošana glabašana var notikt
  bez liecinieku pieaicinašanas?
• 3) Kada ir nozime apstaklim, ka zverinats notars
  bridinaja Maiju Karklinu par to, ka nav iespejams
  pieaicinat lieciniekus?
• 4) Vai Janim Cirulim uzliktais pienakums naudas
  izmaksa Maijas Karklina tevam ir tiesisks?
• 5) Vai teva minetie argumenti ir pamatoti un
  apmierinami?
• 6) Jusu risinajums situacijai.
• Literatura
• Mantojuma tiesibu komentari (R.Krauze Z.Gencs)
• Mantošana (Z.Gencs)
• Mantojumu lietu kartošana (J.Drande, 1937., R.)

13

• 3.1.tema.
• 2004.gada 11.augusta atklajas mantojums uz
  Petera Ozola atstato mantojumu. Uz mantojumu
  piesakas Petera abi deli un pardzivojusi laulata
  Vilma Ozola. Mantojuma lietas izskatišanas gaita
  atklajas, ka nekustamais ipašums, kas
  Zemesgramata registrets uz Petera Ozola varda
  (bez atzimes, ka ta ir vina atseviška manta) ir
  ieguts laulibas kopdzives laika. Pardzivojusi
  laulata uzskata, ka ipašums ir laulato kopmanta
  un no ta izdalama vinai piederoša kopmantas dala.
  Šadam uzskatam iebilst abi Petera deli.
• Jautajumi
• a) Kads ir tiesiskais risinajums un ta
  normativais pamatojumsa.l)Vilmas Ozolas
  interešu aizsardzibai
• a.2) Petera delu interešu aizsardzibai.
• b) Kads ir tiesiskais risinajums un ta
  normativais pamatojums, ja nekustamais ipašums
  registrets uz pardzivojušas laulatas Vilmas
  Ozolas varda.

14

• Literatura
• E.Kalninš "Par laulato kopmantas prezumpcijam"
• Juris Dzelme "Par laulato atseviškas mantas
  tiesisko stavokli Civillikuma"
• Gunta Višnakova "Par laulato likumiskajam
  mantiskajam attiecibam"
• (daleji atbildes raksts E.Kalninam)
• M.Palcikovska "Laulato likumiskas mantiskas
  attiecibas un to risinajums"
• E.Briedis "Par nekustamo ipašumu ka laulata
  atseviško mantu".

15

• 3.2.tema.
• Pec K.Petersona naves uz vina atstato mantojumu
  piesakas vina dels Janis. K.Petersona meita Anna
  pazino, ka vina atraida vinai pienakošos teva
  mantojuma dalu. Annai ir divi berni Rudolfs un
  Kaspars.
• Jautajums Kam ir tiesibas uz K.Petersona
  atstato mantojumu? Atbildi pamatot.
• Literatura
• Mantojuma tiesibu komentari (R.Krauze Z.Gencs)
• Mantošana (Z.Gencs)
• B.?????????. ????? ???????????? ??????????
  ???????? ??????????????, ? ???????????? 1912 -
  1914 ?.?. ? ? ?????????????, ???? I, ????, 1914.
• H. M. ?????????. ??????????? ?????. ?????,
  ?????????? ?. ????????, 1927.
• C.Erdmann. System des Privatrechts der
  Ostseeprovinzen Liv-, Est- und Curland, dritter
  Band, Riga, KymmeVs Verlag, 1892.

16

• 4.1.tema.
• Valdis Klava ar testamentu novelejis visu savu
  mantojumu savam draugam Peterim. Testamenta nekas
  nav minets par Valda Klavas meitu Aiju, kura ka
  sava teva neatraidama mantiniece pieprasa sev
  neatnemamo dalu. Mantojums sastav no nekustama
  ipašuma, kura vertiba ir Ls 10 000. Mantojuma
  atstajejam palikušas ari neizpilditas parada
  saistibas pret kreditiestadi Ls 2000 apmera.
• Jautajums
• Kada veida Valda Klavas meitai Aijai ir
  izsniedzama neatnemama dala?
• Risinajuma materiali un procesuali tiesiskais
  pamatojums.

17

• 1996.gada 12.marta Anna Vaivare noslegusi ar savu
  meitu Aneti davinajuma ligumu, saskana ar kuru
  uzdavinajusi Anetei visu savu nekustamo ipašumu
  Kekava, kas sastav no namipašuma un 24 ha zemes.
  Cita ipašuma Annai nav. Anna mirst 2001.gada.
  Annai ir vel ari otra meita Zane, kura kopš
  1995.gada nedzivo Latvija. 2004.gada, balstoties
  uz Civillikuma 1922.pantu, Zane cel pret Aneti
  prasibu par vinai pienakošas neatnemamas dalas
  izsniegšanu, prasot vinai atzit ipašuma tiesibas
  uz nekustamo ipašumu 1/4 domajamas dalas apmera.
• Jautajums
• Vai pret Aneti celta prasiba ir atzistama par
  mantojuma prasibu?
• Kadi ir mantojuma prasibas celšanas
  priekšnoteikumi (kas var celt mantojuma prasibu
  un kados terminos)?
• Vai neatnemama dala ir izsniedzama un vai ta ir
  izsniedzama ipašuma tiesibu veida?
• Literatura
• Romiešu tiesibas.
• V.Lange. Neatraidamie mantinieki.
• A.Rotbergs. Testešanas brivibas ierobežojumi.
• K.Cakste.Civiltiesibas.
• H. M. ?????????. ??????????? ?????. ?????,
  ?????????? ?. ????????, 1927.
• Rainer Frank. Erbrecht.

18

• 4.2.tema.
• Mirusi Ingrida Lace, atstajusi testamentu, kura
  teikts "Par savu mantinieci iecelu meitu Ilzi.
  Savam viram novelu man piederošo vasarnicu
  Gaujiena, bet automašinu manam delam Atim".
  Izskatot lietu par Ingridas Laces pedejas gribas
  rikojuma aktu atzišanu par speka stajušos,
  atklajas, ka Ingridai Lacei ir parada saistibas
  pret Verneru Buku Ls 8 000 Ls apmera. Mantojuma
  aktiva kopeja vertiba ir Ls 11 000, tsk.,
  vasarnicas vertiba Ls 3000, automašinas vertiba
  Ls 1 000.
• Jautajumi
• Kadas tiesibas un pienakumus saistiba ar Ingridas
  Laces atstato mantojumu iegust uzdevuma minetas
  personas?
• Vai vasarnica Gaujiena un automašina ir atzistama
  par legatu?
• Vai Verners Buks var verst savu prasijumu par
  parada atmaksu pret Ingridas Laces viru un delu?
• Literatura
• Romiešu tiesibas
• Mantojuma tiesibu komentari (R.Krauze Z.Gencs)
• Mantošana (Z.Gencs)
• M.Palcikovska. Par legata instituciju mantojuma
  tiesibas.
• H.B.BaB??. O ?e???op?? ?????????? ????????
  ??????????? ?????.
• B.?????????. ????? ???????????? ??????????
  ???????? ??????????????, ? ???????????? 1912
• - 1914 ?.?. ? ? ?????????????, ???? I, ????, 1914.

19
Pieauguma tiesiba

• CL 830.pants Ja kads no vairakiem
  lidzmantiniekiem kaut kada iemesla del nevar vai
  negrib mantot, tad vina atbrivojusies dala
  piekrit pec pieauguma tiesibas parejiem
  lidzmantiniekiem.
• Pieauguma tiesiba nav piemerojama, ja atkritušam
  mantiniekam ir substituts, vai ja vinš jau pec
  aicinajuma mantot nomirst un vina tiesiba ir
  pargajusi uz vina mantiniekiem.
• Pieauguma tiesiba, mantojot pec likuma
• CL 834.pants Mantojot pec likuma, atbrivojusies
  mantojuma dala piekrit tiem lidzmantiniekiem, kas
  to butu dabujuši, ja atkrituša mantinieka nemaz
  nebutu bijis, un šo dalu vini sadala samera ar
  savam mantojuma dalam.
• Likumiskais mantinieks, kura daliba mantojuma
  aprobežota ar stingri noteiktu dalu
  (pardzivojušais laulatais, neatraidamais
  mantinieks), nevar nekad dabut vairak par to ari
  pec pieauguma tiesibas (Z.Gencs). Šis princips
  piemerojams ari pieauguma tiesiba, mantojot pec
  testamenta.
• CL 393.pants Laulatais sanem berna dalu, ja
  palikušo bernu skaits ir mazaks par cetriem, bet
  ja bernu ir cetri vai vairak ceturto dalu.

20

• Pec viena berna atteikšanas, katra berna dala
  pieaug no 3/20 uz 3/16 (3/2043/20), bet laulata
  dala nemainas, jo laulata dala ir aprobežota ar
  likuma noteikto.

21
Vienam bernam atsakoties no mantojuma, otra berna
un laulata dalas pieaugs no 1/3 uz ½ katram, jo
saskana ar CL 393.pantu, laulata dala ir tada
pati ka berniem.
22

• CL 835.pants Ja daži no kopiga mantojuma
  likumiskiem mantiniekiem manto pec galvam, bet
  citi pec ciltim (411.p.), tad, atkritot kadam no
  pirmajiem, vina dala sadalama pec cilšu skaita
  bet ja atkrit kads no tiem, kuri manto pec
  ciltim, tad vina dala piekrit, pec pieauguma
  tiesibas, tas pašas cilts piederigiem, un tikai
  tad, ja tadu nav, pariet uz parejam ciltim.
• Šis pants regule pieauguma tiesibas piemerošanu
  gadijumos, ja daži no kopiga mantojuma
  likumiskiem mantiniekiem manto pec galvam, bet
  citi pec ciltim un atkrit
• - kads no tiem, kas manto pec galvam
• - kads no tiem, kas manto pec ciltim.
• Mantojuma dališana pec galvam nozime mantojuma
  dališanu pec personu skaita vienlidzigas dalas.
• Par cilti sauc no vienas kopejas trešas personas
  celušos radinieku kopibu (CL 209.pants).
• ____________________________
• CL 411.pants Kad piemerojama parstavibas tiesiba
  (408. un 409.p.), mantojums dalams nevis pec
  personu, bet gan pec cilšu skaita, t.i., visi
  parstavama pecnaceji dabu kopa to mantojuma dalu,
  kuru butu dabujis mirušais tevs vai mate, ja tie
  butu vel dzivi aicinot mantot.

23
Ja atkrit kads no tiem, kas manto pec galvam, tad
vina dala saskana ar CL 835.pantu sadalama pec
cilšu skaita.
Vienam delam atsakoties no mantojuma, treša dela
dala pieaugs no 1/3 uz ½, bet katras mazmeitas
dala no 1/6 uz ¼.
24
Ja atkrit kads no tiem, kuri manto pec ciltim,
tad vina dala saskana ar CL 835.pantu piekrit
tas pašas cilts piederigajiem, un tikai tad, ja
tadu nav pariet uz parejam ciltim.
Ja no mantojuma atteiksies viena no mazmeitam,
tad otras dala pieaugs no 1/6 uz 1/3, bet deliem
mantojuma dalas nemainisies.
25
Testamentaras mantošanas problemas

• Neatraidamo mantinieku un neatnemamas dalas
  instituts

Formala neatraidamo mantinieku izpratne -
testatoram, taisot testamentu, taja katra zina
jamin ar saviem vistuvakajiem mantiniekiem kada
dala no mantojuma, vai ari jaizsledz šis
personas no mantojuma, šis prasibas neieverošana
padarija testamentu par nederigu (romiešu
tiesibas). Velak Pretora tiesibas sistemu
parveidoja, papildinot neatraidamo mantinieku
loku (nosakot, ka visi berni ir vienlidzigi
ieklaujot adoptetos) un nosakot, ka apietie
(neminetie) neatraidamie mantinieki vareja
griezties pie Pretora ar lugumu apstiprinaties
mantojuma tiesibas preteji testamentam, un
iegustot tik daudz, cik butu sanemuši, ja
testamenta vispar nebutu.
Materiala neatraidamo mantinieku izpratne
atsakoties no neatraidamo mantinieku formalam
tiesibam, tika ieviests neatraidamo mantinieku
neatnemamas dalas instituts, kas neatraidamiem
mantiniekiem deva iespeju sanemt no
testamentariem mantiniekiem ekonomiski
novertejamu dalu, bet tadel nepadarija šis
personas par mantiniekiem.
26
Neatraidamie mantinieki un neatnemama dala CL
izpratne
CL 423.pants Neatraidamie mantinieki ir
laulatais un lejupejie, bet ja pedejo nav, tad
tuvakas pakapes augšupejie.   CL 424.pants
Neatnemamo mantojuma dalu noteic pec ta
mantinieku skaita, kads palicis testatora naves
diena, ieskaitot pardzivojušo laulato un ar
testamentu atstumtos mantiniekus, bet neskaitot
lidzi atteikušos mantotaju.   CL 425.pants
Neatnemama mantojuma dala ir puse no tas
mantojuma dalas vertibas, kadu mantinieks manto
pec likuma. Šo dalu noteic pec ta mantas sastava
un vertibas, kads bijis testatora naves
diena. Neatnemama dala ieskaita tiklab to, ko
testators atstajis mantiniekam ka mantojumu vai
legatu, ka ari to, kas sanemts testatora dzives
laika, ja uz sanemto attiecas pievienojuma
pienakums (757. un turpm.p.). Neatnemamo dalu
aprekina no testatora skaidras mantas, atskaitot
visus vina paradus. CL 426.pants Neatnemamo
dalu nevar aprobežot ar nosacijumiem vai
terminiem vai apgrutinat ar legatiem vai citam
nastam. Šadi blakus noteikumi nav speka.
27

• CL ieviestie termini nav atbilstoši normas
  ietvertai butibai nav paredzetas neatraidamo
  mantinieku tiesibas noteikti tikt apveltitiem ar
  zinamu mantojuma dalu un nav uzlikts testatoram
  par pienakumu šos mantiniekus noteikti izslegt no
  mantojuma. Tadejadi ir pamats uzskatit, ka CL,
  sekojot Vacijas tiesibu paraugam, ir ieviests
  materialais neatnemamas dalas instituts. Lidz ar
  to, lai ari CL pastav jedziens neatraidamie
  mantinieki, ar to ir saprotamas personas, kuram
  ir tiesibas sanemt ½ no likumiskas dalas
  vertibas, jo likums tam nekur nepieškir
  neatraidamo mantinieku tiesibas. Tadejadi
  neatraidamais mantinieks Civillikuma izpratne nav
  atzistams par mantinieku, kas sanem mantojumu
  visu mirušai personai piederejušo tiesibu un
  pienakumu kopibu - ,un vinš nevar pieprasit
  mantojumu ka tadu.

28
Legati

• CL 500.pants Ja kadam novelets nevis viss
  mantojums, ne ari ta dala attieciba pret visu
  mantojumu, bet tikai atsevišks mantojuma
  priekšmets, tad novelejumu sauc par legatu, bet
  to, kam tas novelets, par legataru.
•  
• CL 501.pants Legatu var pieškirt testamenta vai
  nu tieši, vai uzlikt to izpildit mantiniekam vai
  citam legataram.
•  
• CL 502.pants Par legata priekšmetu var but viss
  tas, kas pec savas dabas vai pec likuma nav
  iznemts no apgrozibas, vienalga, vai ta ir
  atseviška kermeniska vai bezkermeniska lieta, vai
  lietu kopiba. Ari tiesiba uz legata izpilditaja
  personigu darbibu var but par legata priekšmetu.
•  
• CL 503.pants Pieškirot legatu nedrikst aizskart
  neatraidamo mantinieku tiesibas.
• Legats labums
  aktivs legatars
  tira
• labuma guvejs legatars nav
  mantinieks.

29

• Atseviškie legatu veidi
• noteikti apzimetas lietas
• atvietojamas (škiras) lietas
• tiesibas uz legata izpilditaja personigu darbibu
• ienakumi no nekustama ipašuma
• uztura legats
• dzivokla legats
• lietojuma tiesibu legats
• saistibu tiesibu legats.

30

• Legatars nav mantinieks un nav atbildigs par
  mantojuma atstajeja paradiem, tacu legatara
  tiesibas ir aprobežotas par labu neatraidamajam
  mantiniekam un citam legataram
• CL 580.pants Ja no mantojuma nepietiek visu
  legatu izpildišanai, tad visi legati samerigi
  samazinami.
•  
• CL 581.pants Ja mantojums parak apgrutinats
  legatiem, tad neatraidamie mantinieki var nemt no
  legatariem samerigu atvilkumu tada apmera, lai
  viniem pašiem paliktu likuma noteikta neatnemama
  dala.
•  
• CL 582.pants Ja tada legata priekšmets, kas
  atnem vai samazina neatraidamam mantiniekam
  neatnemamo dalu, ir uzturs vai citi termina
  devumi, ka ari kada lietošanas tiesiba, tad šada
  legata vertiba aprekinama, kapitalizejot viena
  gada devumu ar likumiskiem procentiem (1765.p.),
  bet ja tads legats pieškirts juridiskai personai,
  tad ši summa aprekinama kapitalizejot ikgadejos
  devumus ar cetriem procentiem.
• Iznemums no vispariga noteikuma, ka legataram nav
  japiedalas mantojuma atstajeja paradu segšana
•  
• CL 583.pants Legatariem nav japiedalas mantojuma
  atstajeja paradu samaksa. Bet ja legati parsniedz
  mantojuma vertibu un pie tam nav tieša
  mantinieka, tad no viniem nemams samerigs
  atvilkums mineto paradu samaksai.

31

• Prof.K.Erdmanis mantojuma atstajeja kreditoru
  prasibas apmierinamas pirmam kartam un tikai tad
  legataru. Senators R.Krauze - ja legataru
  prasibas no atlikuša mantojuma nav iespejams
  apmierinat, tad mantiniekam jaatbild ar savu
  ipašumu tikai tada gadijuma, ja vinš nav pienemis
  mantojumu ar inventara tiesibu. Legatariem
  japaklaujas inventara tiesibas priekšrocibai.
• CL 583.pants ir gandriz analogisks VCLK
  2666.pantam, iznemot noradi, ka jo mantojuma
  atstajeja kreditoriem katra gadijuma ir
  priekšroka pret legatariem. Turklat, netika
  ieklauts ari VCLK 2313.panta noteikums, ka legats
  izpildams no mantojuma tira atlikuma (pec
  mantojuma ietilpstošo paradu dzešanas un
  neatraidamo mantinieku prasijumu apmierinašanas)
  (Z.Gencs).
• Ieverojot CL 583.panta redakciju, tiek uzskatits,
  ka gadijuma, ja mantinieks ir pienemis mantojumu
  ar inventara tiesibu, bet mantojuma nepietiek,
  lai nomaksatu visus mantojuma atstajeja paradus,
  pretenzijas pret legatariem neapmierinatie
  kreditori tomer nevar celt (R.Krauze).

32
Testamenta apstridešana

• CL 636.pants Katru testamentu, kas neatbilst
  kadam likuma noteikumam, ieinteresetas personas
  (637.p.) var apstridet.
•  
• CL 637.pants Apstridet testamentu var tikai tie,
  kas iecelti par mantiniekiem kada cita pedejas
  gribas rikojuma vai kas testatora miršanas bridi
  bijuši vina tuvakie likumiskie mantinieki.
• Tos rikojumus, kurus minetas personas nav
  apstridejušas, vai kuriem vinas piekritušas, vai
  kurus vinas apstridet nokavejušas, vai ari uz
  kuriem vinas kaut ka citadi zaudejušas tiesibu,
  attalakie radinieki vairs nevar apstridet.
• Tiesiba apstridet testamentu
  personiska tiesiba nav
  pienakums nepariet
  transmisijas kartiba.
• Prasibas tiesibas uz neatnemamo dalu nepariet uz
  mantinieka mantiniekiem mantošanas transmisijas
  kartiba. Tikai tad, ja neatraidama mantinieka
  mantinieks pats ir neatraidamais mantinieks
  mantojuma atstajejam, vinš var pieprasit
  neatnemamo dalu (Z.Gencs AT plenuma 1995.gada
  27.marta lemums Nr.1 Par likuma piemerošanu
  mantojuma lietas).

33
Laulato mantiskas attiecibas

• CL 89.pants Katrs laulatais patur mantu, kas
  piederejusi vinam pirms laulibas, tapat ari to
  mantu, ko vinš iegust laulibas laika (91.p.).
• Viss, ko laulibas laika laulatie iegust kopigi
  vai viens no viniem, bet ar abu laulato
  lidzekliem vai ar otra laulata darbibas
  palidzibu, ir abu laulato kopiga manta šaubu
  gadijuma japienem, ka ši manta pieder abiem
  lidzigas dalas.
• Ja kadas vienam laulatajam piederošas mantiskas
  vertibas laulibas laika atvieto ar citam, pedejas
  ir ša laulata manta.
•  
• CL 90.pants Katram laulatajam visa laulibas
  pastavešanas laika ir tiesiba parvaldit un lietot
  visu savu mantu ka pirms laulibas piederejušo,
  ta ari laulibas laika ieguto.
• Abu laulato kopigo mantu (89.p. 2.d.) laulatie
  parvalda un ar to rikojas kopigi, bet, abiem
  laulatajiem vienojoties, to var parvaldit ari
  viens no viniem. Viena laulata ricibai ar šo
  mantu nepieciešama otra laulata piekrišana.
• Trešo personu intereses pienemams, ka ricibai ar
  kustamo mantu šada piekrišana bijusi, iznemot
  gadijumus, kad trešas personas zinaja vai tam
  vajadzeja zinat, ka piekrišanas nav bijis vai ka
  manta, ar kuru viens laulatais rikojies, ir tada,
  kas acimredzami pieder otram laulatajam.
• (Ar grozijumiem, kas izdariti ar 12.12.2002.
  likumu, kas stajas speka no 01.01.2003.)
•  

34

• CL 91.pants Katra laulata atseviška manta ir
• 1) manta, kas laulatajam piederejusi pirms
  laulibas vai ko laulatie liguma noteikuši par
  atsevišku mantu
• 2) priekšmeti, kas noder tikai viena laulata
  personigai lietošanai vai vajadzigi vina
  patstaviga darba
• 3) manta, ko viens laulatais ieguvis bez
  atlidzibas laulibas laika
• 4) laulata atseviškas mantas ienakumi, kas nav
  nodoti gimenes un kopigas majsaimniecibas
  vajadzibam
• 5) manta, ar ko atvietota iepriekšejos (1.-4.)
  punktos mineta manta.
• Tas, ka zinama manta ir atseviška, japierada tam
  laulatajam, kas to apgalvo. Tas, ka nekustamais
  ipašums ir viena laulata atseviška manta,
  ierakstams zemes gramatas.
•  
• CL 93.pants Laulatais savu mantu vai savu dalu
  laulato kopigaja manta var nodot parvaldiba otram
  laulatajam, kam ši manta ar visiem lidzekliem
  jasarga un jaglaba. Ja laulato kopigais
  nekustamais ipašums ierakstits zemesgramata uz
  viena laulata varda, pienemams, ka otrs laulatais
  savu dalu šaja ipašuma nodevis vina parvaldiba.
• (2002.gada 12.decembra likuma redakcija, kas
  stajas speka no 01.01.2003.)

35

• Pie 4.1.temas 2.kazusa
• CL 1922.pants Ja davinajums izdarits tada
  apmera, ka davinataja neatraidamiem mantiniekiem
  neatliek pat vinu neatnemamas dalas (422. un
  turpm.p.), tad vini var prasit no apdavinata, lai
  izdod viniem šis dalas.
• Aprekinot neatnemamo dalu, janem par pamatu
  davinataja mantas stavoklis davinašanas laika.
  Bet ja ši manta velak pavairojusies, tad jaievero
  tiklab šis pavairojums, ka ari tas, kas
  neatraidamam mantiniekam novelets rikojuma naves
  gadijumam.
• CL 1923.pants Ja bezbernu davinatajam velak
  piedzimst berni, tad vinš var atsaukt savu
  davinajumu tiktal, cik tas vajadzigs velak
  dzimušo bernu neatnemamam dalam.
• (Ar grozijumiem, kas izdariti ar 12.12.2002.
  likumu, kas stajas speka no 01.01.2003.)

36
(No Transcript)