Basidiomycota

1
Basidiomycota
Bazidiomicetes jeb bazidijsenes ir plaša augstako
senu grupa.
2
Starp bazidiomicetem sastopami

• augu paraziti (piemeram, rusas senes),

• augsnes saprofiti - visiem labi zinamas cepurišu
  senes šampinjoni,

• mikorizu veidojošas cepurišu senes,

• neskaitamas piepes, kuras aktivi noarda koksni.

3
Askomicetem jeb askusenem ( Ascomycota ) sporas
veidojas sominas jeb askos.
Bazidijsenem sporas veidojošais organs ir
bazidija
Basidiomycota
Šada bazidija veidojas no divkodolu šunam.
Uz bazidijas veidojas eksogenas sporas
4
Bazidijsporas ir haploidalas, vienkodola šunas,
kuras pec nobriešanas noraisas no tieviem
katiniem - sterigmam. Bazidijsporas ir senu
haploidala paaudze, un no tam attistas
haploidalais jeb pirmejais micelijs, kura šunas
ir viens kodols.
Basidiomycota
5
One Sex, Two Sexes, Many Sexes
Bipolaritate - divi parošanas tipi.
Tetrapolaritate - cetri parošanas tipi.
Askomicetem parasti ir divi parošanas tipi
Sacharomyces cerevisae - a un ?, Neurospora
crassa - A un a. Parošanas tips kontrole
izmainas viena gena alele.
Basidiomycota
Sarežgitaka dzimumnesaderibas sistema atrasta
bazidiomicetem, par to atbild divu genu A un B
aleles.
6
Starp 230 himenomicetu un gasteromicetu veidiem
ir sastopams 10 - 15 - homotallisms 35 -
bipolarais heterotallisms 55 - tetrapolarais
heterotallisms Dažam bazidijsenem katram genam
konstatetas daudz dažadas aleles.

Bija paradits, ka Shizophyllum commune iespejamas
apmeram 340 A gena aleles un 64 dažadas B gena
aleles dažam bazidiomicetem atrasts apmeram 100
dažadu alelu katra lokusa, bet Cyanthus striatus
un Crubibulum vulgare ir apmeram 10 aleles katram.
7
Divu monokarionu saplušana iespejama tikai tad,
ja katra gena aleles ir dažadas. Mejozes
rezultata formejas 4 veidu bazidijsporas A1B1,
A2B2 , A2B1 , A1B2 . Katra no tam veidos
genetiski atškirigu monokariotisku miceliju.
Katra spora ir fertila tikai ar 1 no 4
radniecigam sporam.
Basidiomycota
Tas samazina dikarionu veidošanas varbutibu no
tuvi radniecigam sporam.
8
No katras bazidijas var izolet sporas. Šada
veida darbi paradija, ka dažas bazidijas produce
divu veidu sporas ( A1B1 un A2B2, vai ari A2B1
un A1B2), pa divam no katra tipa, bet citas -
produce visu cetru tipu sporas (A1B1, A2B2 ,
A2B1 , A1B2).
Basidiomycota
9
Dažkart dikarioni veidojas ari ta saucamas
nelikumigas parošanas rezultata, t.i., saplustot
monokarioniem, kas veidojušies no viena
dzimumtipa sporam.
Basidiomycota
10
Šads dikarions nespej veidot auglkermenus un
bazidijsporas. Nelikumiga parošanas ir janem vera
selekcionejot celmus. Visam jaunajam
dikariotiskajam kulturam japarbauda speja veidot
auglkermenus.
Basidiomycota
11
ŠITAKE
12
ir Japanu nosaukums, kas celies no japanu varda
Shii- kas apzime vienu no koka sugam,uz kuras
aug šis senes daba un no varda take-sene japanu
valoda.
ŠITAKE
13
Austrumos Shitake senes ir pazistamas un
izplatitas jau loti sen. Gadsimtiem ilgi tas tiek
kultivetas Kina, kur pazistamas ar nosaukumu.
Shiang-gu
vai
Hoang-mo
14
Sakara ar to, ka Japana ir lideris Shitake
ražošana, šis senes pasaule ir plaši pazistamas
ar nosaukumu
Shiitake
Pateicoties izcilajai garšai un labveligajai
ietekmei uz cilveka organismu, pašlaik Shitake ir
ieguvusi popularitati ari Rietumu valstis.
Rietumos šo seni pazist ari ar nosaukumu
Melna meža sene
Black Forest Mushroom
15
Palielinoties pieprasijumam pec svaigam senem,
tas saka kultivet ari arpus to dabiska augšanas
areala.
Jau 1996. gada 13. Baltijas valstu mikologu un
lihenologu simpozija mes iesniedzam materialus
par iespeju audzet
ŠITAKE
Latvija
16
Tradicionali Shitake audze uz nozagetiem lapu
kokiem ara apstaklos.
17
Lai visu gadu nodrošinatu tirgus pieprasijumu pec
svaigam senem, ir izstradatas ari metodes senu
audzešanai telpas uz balkiem vai
18
substratiem.
19
Šitake zinatniskais nosaukums
Lentinula edodes
(lentis -lecveida cepurites forma un edodes
-edama )
Šitake pieder pie bazidijsenu nodalijuma, himenijs
enu klases, pukainu dzimtas.
20
Šitake sporas veidojošais organs ir
BAZIDIJA
21
Bazidijas ir tetrapolaras, t.i., uz tam veidojas
4 haploidalas sporas.
1935. gada genetisko petijumu veikšanai šitake
senes saka kultivet zagu skaidas. Šitake
vegetativa dikariotiska micelija kodoli satur 8
hromosomas, tatad haploidalais hromosomu skaits
ir 8, bet diploidalais 16
22
Šitake
dzives cikls
23
Dzives cikls sakas ar momentu, kad nobriedušas
senes sporas izbirst no auglkermena.
Daudzas no tam iet boja, bet sporas, kuras
noklust uz piemerota substrata, sak digt un veido
primaro miceliju.
24
Ja primarajam micelijam pietiek baribas vielu,
tad micelija apjoms palielinas.
Jaatceras, ka primarais micelijs nevar veidot
senes, jo tas ir haploids (lidzigs cilveka un
dzivnieka dzimumšunai ).
25
Lielako cikla dalu Shitake atrodas diploida
micelija forma. Tieši šaja stadija micelijs ieaug
koksne un uzkraj no koksnes nepieciešamas baribas
vielas, lai varetu notikt auglkermenu veidošanas.
Tieši diploida micelija augšanas rezultata
veidojas senu auglkermeni
26
Kamer micelijs nav uzkrajis pietiekami daudz
baribas vielu, senu auglkermeni nevar veidoties.
Senes veidošanas sakas ar mazu mezglinu
-primordiju paradišanos uz micelija bloka vai
balkiša virsmas.
27
Ja apstakli ir pietiekoši labi-pietiek mitruma un
baribas vielu, primordiji turpina augt un eidojas
auglkermeni.
28
Sene aug, nobriest, sporas izbirst un ar to ari
beidzas senes dzives cikls.
29
Šitake
Dzives cikls
30
Parasti micelija audzešanai
laboratorijas apstaklos
ir sekojošas fazes
1.Sakotneja micelija augšana uz Petri plates no
auglkermena gabalina vai sporas.
31
2.Micelija talaka augšana notiek skaidu saturoša
substrata-burkas.
32
3.Miceliju bloki
33
4. Ar miceliju inokuletu alkšnu balkišu
škersgriezumi.
34
Laboratories micelija bloka un balkiša
škersgriezuma
uzdevums
ir
nodrošinat kvalitates kontroli ražošanas procesa
Pirmkart,
selekcionet efektivakus šitake senes celmes.
Otrkart,
35
Turpmakais darba iznakums bus atkarigs no
fermera- senu audzetaja

• Pareiza koku sagatavošana

• Balkišu potešana-tas ir inficešana ar Šitake
  miceliju

• Koku uzraudziba micelija augšanas laika.

36
Ak tad ta tu esi slavena Šitake!
37
Raugu parošanas tipu genetika
Kaut gan raugiem ir
a
a
vai
parošanas tips, haploidas šunas dažreiz spej
parslegt vienu parošanas tipu uz otro parošanas
tipu ( switch their mating types )
a ? ?
38
Tadas parslegšanas rezultata šunas ar vienu
parošanas tipu var veidot diploidu.
Parslegšanas notiek pec ta saucama kasešu
mehanisma kas tika atklats 70. gados.
39
(No Transcript)
40
MAT promotors kontrole vienu no parošanas tipu
transkripcijam, atkariba no ta, kads gens
atrodas šaja lokusa. ja lokusa ir gens a - tad
šunam ir a parošanas tips.
Ja lokusa ir gens ?,
tad šunam ir ? parošanas tips,
ja lokusa ir gens a - tad šunam ir a parošanas
tips
41
Reize ar parošanas tipa lokusu ( MAT ) netalu no
III hromosomas centromeras raugiem atrodas divas
klusejošas kasetes , kuras satur
neekspresejamas alleles (HML? - ? parošanas tipa
- alele hromosomas kreisaja pleca un HMRa - a
parošanas tipa alele - tas pašas hromosomas
labaja pleca ).
Šajas kasetes ieslegta informacija neekspresejas
tapec, ka katra no tam ir flanketa ar nukleotidu
para secibu -
klusinatajiem.
42
Klusinataji ietekme hromatinu kompaktizaciju
kasetes. Klusinataju darbibu kontrole vairaki
geni, kurus sauc par SIR (silent information
regulators ). Tie ir lokalizçti citas hromosomas.
43
(No Transcript)
44
Dažos gadijumos askosporam pirmo reizi daloties
parošanas tips parsledzas uz pretejo tipu gena HO
kontrole ( homothallism ).
Gens HO kontrole endonukleazi, kas specifiski
griež divpavedienu DNS MAT lokusa.
45
Divu pavedienu griezums inice HML ? virzito
konversiju, kuras rezultata kasetes genetiska
informacija aizvieto informaciju, kuru satur
lokuss MATa .
46
Bet taja paša laika kasetes genetiskais materials
saglabajas, bet genetiskais materials, kurš
atrodas lokusa MAT, nesaglabajas.
47
Šada parslegšanas notiek tikai divas šunas
mikrokoloniju stadija, kura sastav no cetram
šunam.
48
Pec tam a parošanas tipa šunas kopule ar ?
parošanas tipa šunam. Veidojas diploidas šunas,
kas ir heterozigotas pec MATa / MAT? gçniem un
gens HO izslçdzas. Talak heterozigotais diploids
stabili vairojas lidz jaunai mejozei un
sporulacijai.
49
Homotalliskiem raugiem pec askosporu izolacijas
viss process atkartojas sporu augšanas laika.
50
Pec kasešu modela autoru domam tads daudzpakapju
regulacijas mehanisms, kurš pamatojas uz
strukturu un regulacijas genu savstarpeju
iedarbibu, nodrošina sarežgitu determinacijas
procesu norisi daudzšunu organismu ontogeneze.
Raugi S. cerevisiae ir loti labs modelis
ontogenetisku izmainu petišanai šunu limeni.