Pudelu%20kariess

1
Pudelu kariess

• Dana Romane
• Bernu zobarste
• 2009. gada 9. maijs

2
Pudelu karies

• Piena zobu bojajums agrina vecuma.
• Pudelu kariess
• Piena zobu agrinais kariess
• Baby Bottle Tooth Decay
• Nursing Bottle Syndrom

3
Pudelu kariess

• Sekas nepareizai barošanai.
• Visbiežak sastopamais kariesa veids berniem lidz
  3 gadu vecumam.
• Izplatiba ASV 5, Rietumeiropa 3-5.
• Par Latviju statistikas datu nav.

4
Kapec attistas pudelu kariess?

• Ja vecaki bernam starp edienreizem manekliša
  vieta dod pudeliti, kura ir cukura saturošs
  dzeriens.
• Ja nepareizi baro ar kruti.

5
Pudelu kariesa lokalizacija

• Pudelites saturs sakrajas ap zobiniem.
• Rada strauju incisivu, kaninu, smagakos gadijumos
  ari augšžokla un apakšžokla molaru destrukciju.
• Tiek skarti zobu kaklini.
• Sakuma gingivalaja trešdala paradas baltas
  demineralizacijas linijas.
• Kariesam progresejot tas klust brunas.

6
Pudelu kariesa lokalizacija

• Bojajums var but cirkulari ap zoba kaklinu.
• Visbiežak zoba kronis lust un paliek tikai sakne
  ar atvertu pulpas kameru
• Pudelu kariess neskar apakšžokla incisivus, jo
  tos pasarga mele.

7
Pudelu kariesa stadijas pec Garcia-Godoy

1. Loti viegls pudelu kariess neliela
   demineralizacija, gar smaganam bojajuma vel nav.
2. Viegls pudelu kariess demineralizacija,
   gingivalaja trešdala neliels bojajums.

8
Pudelu kariesa stadijas pec Garcia-Godoy

1. Videjs pudelu kariess bojajumi vairakas zobu
   virsmas.
2. Izteikts pudelu kariess plašs zoba bojajums vai
   pilnigs zoba krona zudums.

9
Piena zobu funkcijas

1. Ešanas funkcija,
2. Runašanas funkcija,
3. Žoklu augšana un nobriešana,
4. Vietas saglabašana pastavigajiem zobiem,
5. Estetika,
6. Intakti piena zobi rada labveligu vidi pastavigo
   zobu attistibai,
7. Vispareja veseliba bojati zobi ir infekcijas
   ieejas varti.

10
Pudelu kariesa etiologija

• Kariesa attistiba liela loma ir daudzu
  fiziologisko faktoru kopumam. Ari genetiskajam
  faktoram un iedzimtibai ir nozime.
• Izškir 4 galvenos faktorus, kuriem
  mijiedarbojoties attistas kariess
• Bakterijas,
• Fermentejamie oglhidrati,
• Zobs,
• Laiks.

11
Bakterijas

• Kariesa ierosinatajs ir kariogenas bakterijas,
  galvenokart, Str.Mutans.
• Str.Mutans ražo lipigus ekstracelularus
  polisaharidus dekstranus.
• Str.Mutans izraisa gan gludo virsmu, gan fisuru
  kariesu.
• Str.Mutans kolonizacijai nepieciešama regulara un
  bieža fermentejamo oglhidratu uznemšana.

12
Bakterijas

• Kariess ir infekciozi transmisiva slimiba.
• Berni ar bakterijam tiek inficeti no vecakiem ar
  skupstu, ediena dališanu, knupiša nolaizišanu.
• Bakterialais genotips parada, ka bernu biežak
  infice mate vecuma no 11.-31.menesim.

13
Bakterijas

• Jo vairak zobu izškilies, jo lielaks koloniju
  skaits.
• Jo augstaks Str.Mutans limenis siekalas, jo
  lielaks kariesa risks.
• Jo agrak inficejas, jo lielaks kariesa risks.
• Berniem, kuriem vecaki dod pudeliti, kas nesatur
  fermentejamos oglhidratus, Str.Mutans titrs ir
  zemaks.

14
Fermentejamie oglhidrati

• Str.Mutans un L.Acidophilus saviem metabolisma
  procesiem izmanto fermentejamos oglhidratus.
• Rezultata tiek ražota skabe, kas rada strauju pH
  kritumu uz zobu virsmas kariesu.

15
Fermentejamie oglhidrati

• Monosaharidi
• Glikoze (graudu un kukuruzas cukurs),
• Fruktoze (auglu cukurs),
• Galaktoze,
• Mannoze.
• Disaharidi
• Laktoze (piena),
• Maltoze (medu),
• Saharoze (cukurbiešu cukurs).
• Polisaharidi
• Ciete.

16
Fermentejamie oglhidrati

• Saharoze ir visbistamakais cukurs zobiem.
• To partika lieto visbiežak.
• Tai ir speja veicinat ekstracelularo polisaharidu
  ražošanu aplikuma.

17
Fermentejamie oglhidrati

• Saharozei, glikozei, fruktozei un maltozei ir
  lidzigas acidogenitates ipašibas.
• Laktoze un galaktoze rada mazaku pH kritumu.

18
Zobs

• Ja piena zobs ir
• hipoplastisks
• hipomineralizets
• priekšlaicigi izškilies
• tam ir lielaks risks kariesam.

19
Laiks

• Kariesu ietekme nevis fermentejamo oglhidratu
  daudzums, bet gan to lietošanas biežums un
  konsistence.
• Starp kariesa izplatibu un fermentejamo
  oglhidratu lietošanas biežumu starp edienreizem
  ir tieša sakritiba.

20
Pudelu kariess

• Tipiska barošanas kluda
• Rada nopietnas sekas
• Var paleninat vai noverst
• savlaicigi diagnosticejot
• informejot
• motivejot
• instruejot vecakus.

21
Visbiežak bernam dotie dzerieni

• Mates piens vislabakais ediens un dzeriens
  zidainim lidz viena gada vecumam!
• Kruts barošana ir loti svariga berna pirmajos
  dzives menešos.
• Mates piens satur
• antialergiskos faktorus,
• antivielas,
• biofilas bakterijas.

22
Mates piens

• Var but par iemeslu pudelu kariesa attistibai.
• Mates piena kariogenais potencials atkarigs no
• augstas laktozes koncentracijas
• Mates piena laktozes koncentracija (7) ir divas
  reizes lielaka neka govs piena (4).
• Mates piens izraisa straujaku pH kritumu neka
  govs piens.
• nepareizas kruts barošanas.

23
Mates piens

• Kruts barošana nedrikst ieilgt par edienreizi.
• Nav ieteicams kaprizu vai raudošu bernu atstat
  pie kruts iemigšanai.
• Mates piena esoša laktoze nav tik bistama ka citi
  cukuri.
• Berniem, kas nav baroti ar kruti vai baroti mazak
  par 3 menešiem, kariesa izplatiba ir lielaka,
  neka berniem, kas baroti ar kruti ilgaku laiku.

24
Piens

• Ideals barojošs dzeriens.
• Var lietot papildus mates pienam un putrinu
  gatavošanai.
• Govs, kazas un aitas pienu ka galveno dzerienu
  iesaka lietot tikai pec viena gada vecuma.
• Satur laktozi.

25
Zidainu maisijumi

• Zidainu maisijumus dod gan pirms, gan pec pirma
  dzives gada.
• Satur fermentejamos oglhidratus.

26
Udens

• Starp edienreizem udens ir labaka alternativa
  pienam.
• Mineraludens nav tik labs, jo satur dažas
  mineralvielas augsta koncentracija.
• Gazetais mineraludens satur skabi.

27
Sulas

• Sulas bernam dod pec 6. dzives meneša.
• Sulas ir labs C vitamina avots, bet satur
• cukuru,
• skabi.

28
Teja, kafija

• Teja un kafija nav labakie dzerieni maziem
  berniem.
• Teja ar cukuru, ja to dod manekliša vieta, rada
  pudelu kariesu.
• Veikala noperkamas bernu tejas satur cukuru.
• Lietojot manekliša vieta, var izraisit kariesu.

29
Knupitis ar medu vai cukuru

• Daži vecaki iecienijuši berna nomierinašanai dot
  saldinatu knupiti, iemerktu medu, cukura vai
  sirupa.
• Medus satur cukuru.
• Medus nav ieteicams lidz gada vecumam.

30
Siekalas

• Siekalas zobiem ir tas pats, kas asinis kermena
  šunam.
• Siekalas aizsarga zobu emalju.
• Siekalas kopa ar fluoridiem neitralize skabes.
• Siekalas nomac kariesa attistibu.

31
Siekalu funkcijas

• Pasarga mikstos un cietos audus no izžušanas.
• Palidz samitrinat un sakošlat baribu.
• Attira muti.
• Siekalu enzimi neitralize fermentejamos
  oglhidratus.
• Neitralize bakteriju ražoto skabi.

32
Siekalu funkcijas

• Siekalas esošas mineralvielas nomac
  demineralizaciju.
• Veicina remineralizaciju.
• Veido fluoridu depo mute.
• Trauce bakteriju augšanu.
• Nomac mineralvielu zudumu un bakteriju adheziju.

33
Siekalas

• Siekalu sastavs un plusma ap zidaina augšžokla
  incisiviem rada labveligu vidi bakteriju
  kolonizacijai.
• Siekalu plusma apkart augšžokla incisiviem ir
  lena un maza.
• Siekalu tecešanas atrums ir daudz lenaks bukali
  neka lingvali.

34
Siekalas

• Kruts vai pudelites zišanas laika siekalu plusma
  ir trauceta.
• Berna augšžokla incisivu bukalas virsmas ir
  sausas, jo lupu mazie siekalu dziedzeri izdala
  viskozas siekalas, kuram ir maz mineralvielas un
  zema buferkapacitate.
• Zidainu lupu muskulatura vel nav pietiekami
  attistita, lai samitrinatu augšžokla incisivus,
  kad tie kluvuši sausi.

35
Siekalas

• Berni gul vairak neka pieaugušie, bet miega laika
  siekalu produkcija samazinas.
• Bernu siekalas satur tikai pusi pieaugušo
  sekretora IgA koncentraciju.
• Ta ka antivielu titrs ir zems, tad
  mikroorganismiem ir labveliga vide vairoties.

36
Pudelu kariesa riska faktori

• Socialekonomiskais faktors.
• Risks turpmakajam kariesam.
• Grutnieciba un dzemdibas.

37
Izmeklešana un diagnostika

• Pirmo reizi berns pie zobarsta javed ne velak ka
  12 menešu vecuma.
• Zobarsts
• noverte berna mutes veselibu,
• nosaka kariesa risku,
• noverš iespejamas patologijas,
• izglito un motive vecakus mutes dobuma higienas
  pasakumos.

38
Izmeklešana un diagnostika

• Biografiskie dati, gimenes dati, socialie dati.
• Prenatala, natala un neonatala vesture.
• Berna attistiba.
• Vispareja veselibas anamneze.

39
Izmeklešana un diagnostika

• Dentala anamneze
• iepriekšejas zobu traumas,
• škilšanas problemas,
• pirkstu zišana,
• mutes dobuma higienas pasakumi.

40
Izmeklešana un diagnostika

• Uzturs
• Ka un ar ko berns barots.
• Cik bieži un cik ilgi.
• Vai lieto pudeliti nakts laika vai pa dienu
  manekliša vieta.
• Pudelites saturs.

41
Izmeklešana un diagnostika

• Nedrikst aizmirst apskatit augšžokla incisivu no
  lingvalas puses, jo tieši tur var sakt veidoties
  pudelu kariess.
• Nedrikst aizmirst pacelt augšlupu, jo tad var
  nepamanit fistulas.

42
Izmeklešana un diagnostika

• Apskatot mazu bernu janem vera
• Berns spej koncentreties isu bridi.
• Bernam ir slikti attistita sensora aktivitate.
• Bernam ir samazinata manuala veikliba.
• Jauzslave laba uzvediba, jaignore slikta.
• Jaiesaista vecaki.
• Jasak ar isam manipulacijam.

43
Arstešana

• Informešana un motivešana
• Profilakses pasakumi
• Arstešanas metodes

44
Informešana un motivešana

• Jauzsver un jaizskaidro šadi jautajumi
• Kada nozime uzturam, dietai, ešanas ieradumiem
  kariesa riska mazinašanai?
• Ka un cik bieži tirit zobus?
• Kada ir F nozime? F devas?
• Kapec nepieciešama vizite pie higienista?
• Cik bieži janak uz parbaudi pie zobarsta?

45
Profilakses pasakumi

• Zobu tirišana
• Fluora tabletes
• Fluora lakas
• Fluora geli

46
Zobu tirišana

• Nepieciešama aplikuma likvidešanai mutes dobuma,
  lai zobi un smaganas butu veseli.
• Regulara mutes dobuma tirišana jasak vel pirms
  izškilušies pirmie piena zobi.
• Vieglak tirit muti un zobinus, ja berns gul
  vecakam klepi.

47
Zobu tirišana

• Zidainim mutes dobumu iztira ar nedaudz
  samitrinatu ap raditajpirkstu aptitu marliti.
• Mutes dobums jatira 2 reizes diena pec
  brokastim un pirms guletiešanas.
• No gada vecuma bernam jadod zobu birstite.
• Vecakiem japarbauda ka iztiriti zobi lidz 8 gadu
  vecumam.

48
Fluora tabletes

• Pacienti ar diagnozi pudelu kariess ir ieklauti
  augsta kariesa riska grupa, tapec viniem papildus
  nepieciešams lietot F saturošus preparatus.
• Devas
• 6 meneši - 2 gadi 0,5mg NaF
• 2 gadi - 5 gadi 1,0mg NaF

49
Fluora lakas

• F lakas ir topikali preparati ar augstam
  pretkariesa ipašibam.
• Viegli aplicejas, saciete mitruma klatbutne.
• 1 ml lakas satur 50 mg NaF 22,6 mg Fluora.
• Piena zobiem rekomendejama deva lidz 0,25 ml
  (5,65 mg F).
• Duraphat (Colgate), Profluorid (Voco), Clinpro
  White Varnish (3M Espe)
• Lakas drikst uzklat gan zobarsts, gan higienists.

50
Fluora geli

• Satur 2 natrija fluoridu.
• Ar zobiem kontakta isu bridi.
• Nav tik efektivi ka lakas.

51
Arstešanas metodes

1. Plombešana.
2. Kroni.
3. Endodontija.
4. Ekstrakcija.
5. Ortodontija.

52
Kopsavilkums

• Nedot uz nakti pudeli, kura ir cukuru saturošs
  dzeriens
• Nedot pudeli pa dienu starp edienreizem
• Ja nevar atteikties no pudeles, tad taja jabut
  udenim
• Neatstat bernu pie kruts iemigšanai
• Knupis bez medus vai citiem saldinatajiem
• Sakt lietot kruziti no 6 menešu vecuma
• Tirit muti ari pirms zobu izškilšanas
• Lidzko izškilas zobi, tie jasak tirit
• Zobarsta apmeklejums lidz gada vecumam

53
Paldies par uzmanibu! Ludzu jautajumus

• Izmantota literatura
• Richard J.Mathewson, Robert E.Primosch.
  Fundamentals of Pediatric Dentistry. 1995
  Quintessence Publishing Co, Inc. 79-82, 247-257.
• Norman O.Harris, Franklin Garcia - Godoy. Primary
  Preventive Dentistry. 1999 by AppletonBange.
  383-385, 459-461.
• M.S.Duggal, C.Van Loveren. Dental Considerations
  for Dietary Councelling. Int Dent J (2001) 51,
  408-412.
• Lill-Kari Wendt. On Oral Health in Infants and
  Toddlers. Swed Dent J, Supplement 106, 1995,
  1-62.
• T.Baccetti, V.Minasi, R.D.Avenia, A.Antonini.
  Baby Bottle Caries A Clinical Investigation.
  Italian Journal of Paediatric Dentistry (1999) 3,
  103-106.
• Stephen J.Moss. Growing Up, Cavity Free. 1993 by
  Quintesence Publishing Co,Inc, Carol Stream,
  Illinois, 1-41.
• Baby Bottle Tooth Decay A Professional's Guide.
  Mastering Clinical Pediatric Dentistry. Vol 3, N
  1, 1993, 9-10.
• Malcolm L.Jones, Richard G.Oliver. Orthodontic
  Notes. Reed Educational and Professional
  Publishing Ltd. 2000, 16-32, 49-50.
• Edwina A.M.Kidd, Sally Joyston-Bechal. Essentials
  of Dental Caries. The Disease and Its Management.
  1998, 1-9, 79-102.
• Stephen J.Moss. The Relationship Between Diet,
  Saliva and Baby Bottle Tooth Decay. Int Dent J
  (1996) 46 (supplement 1), 399-402.
• Norman Tinanoff, David M.O'Sullivan. Early
  Childhood Caries Overview and Recent Findings.
  Pediatr Dent 191, 1997, 12-15.
• Laura Mitchell, David A. Mitchell. Oxford
  Handbook of Clinical Dentistry. 1999, 28-29.
• L.Ottolenghi, A.Polimeni. Early Childhood Caries
  Incogruous Reast Feeding as a Peculiar Cause.
  Paediatr Dent 4/1999, 167-171.
• Erik Larsson. Breast - Feeding, Suckling and the
  Suckling Urge. 1-12.
• Constantine J.Ohlis, Elias D.Berdouses. Feeding
  Practices of Constantine J.Ohlis, Elias
  D.Berdouses. Feeding Practices of Greek Children
  With and Without Nursing Caries. Pediatr Dent
  217, 1999, 409-415.
• Norman O.Hariis, Arden G.Christen. Primary
  Preventive Dentistry. 1991 by AppletonLange.
  487-489.
• Mattos-Graner, Zelante F.Association Between
  Caries Prevalence and Clinical, Microbiological
  and Dietary Variables in 1.0 to 2.5 Year Old
  Brazilian Children. Caries Res 1998 32 (5),
  319-323.
• Feeding Your Child From 1-3. Health Education
  Authority, 1998, 18-22.