LEKCIJAS PLANS

1

• LEKCIJAS PLANS
• 1. Sakotneja (aquisitio originaria) un atvasinata
  (aquisitio derivativa) ipašuma iegušana
• 2. Lietas iegušana par ipašumu ar piegušanu
  (occupatio)
• uz savvalas dzivniekiem
• Atrastas lietas
• Apslepta manta
• 3. Augli
• 4. Bezipašnieka lieta
• 5. Pieaugums (accessio)
• Jaunuzceltas ekas
• sešana un stadišana
• savienošana vai parstrade
• 6. Ipašuma iegušana ar ieilgumu (iesedejums)
• Priekšmets, ko var iegut ar ieilgumu
• Valdijuma tiesiskais pamats (iustus titulus)
• Valditaja labticigums
• Nepartraukts valdijums
• Ieilguma terminš
• Ieilguma partraukšana

2
Literatura ATSEVIŠKIEM TEMATIEM
5. temats Vinzarajs, N. Civiltiesibu problemas.
Ieilguma nozime civiltiesibu sistema (83.
94.lpp.) Raksti (1932. 1939.) Riga 2000 43.
94.lpp. Rozenfelds J.1939.gada ligums par vacu
tautibas Latvijas pilsonu parvietošanu uz Vaciju
un daži ta izpildes mantiskie aspekti. //
Latvijas Vesture. Jaunie un jaunakie laiki. 2004,
3(55), 23.-29.lpp.
3
Tiesu prakse 12-0103(05)

• Par Ministru kabineta 2005. gada 11. janvara
  noteikumu Nr. 17 Grozijumi likuma Par nekustama
  ipašuma piespiedu atsavinašanu valsts vai
  sabiedriskajam vajadzibam un 2005. gada
  9. junija likuma Grozijumi likuma Par nekustama
  ipašuma piespiedu atsavinašanu valsts vai
  sabiedriskajam vajadzibam atbilstibu Latvijas
  Republikas Satversmes 1. un 105. pantam.

4
Sakotnejas ipašuma tiesibas nav atkarigas ne no
viena cita. To pieradišanai pietiek noradit uz to
juridisko faktu, kas pamato ipašuma iegušanu.
Turpretim atvasinato ipašuma iegušanu nevar
pieradit tikai ar to, ka ipašums ieguts no citas
personas.
5
sakotnejie

• Piegušana
• Iegušana
• Pieaugums

6
piegušana
7
Iegušana
8
Pieaugums
9
Ar piegušanu par ipašumu var iegut tikai
bezipašnieka lietas (930.p.). VLK attieciga norma
ieviesta ka 713. p. piezime 1925. g. 27. oktobri.

Nevienam nepiederošas kustamas bezipašnieka
lietas var pariet jauna ieguveja ipašuma
sagrabšanas (occupatio) cela. (879., 881.,
883. p.).
Iegušanas tiesiskais pamats ir tas, ka lieta tas
sagrabšanas bridi nevienam nepieder.
10
29_01_2007

• GRABJ, KAS VAR! kravas kugis Napoli tas
  sagazies un zaudejis dalu kravas Lamanša juras
  šauruma pusotru kilometru no Anglijas krasta.
  apvidus auto, sieviešu kurpes, Bibeles un
  autinbiksites

11
kravas kugis Napoli
12
GRABJ, KAS VAR!
13
Trešdiena, 2007. gada 3. janvaris

• Niderlandes iedzivotajs piesakas uz Liepajas nama
  atrastajam zeltlietam Nora Drike Niderlandes
  iedzivotajam Jakobam Feinmanam apnicis, ka visi
  prasot "ka tad tev ar to zeltu". Tapec vinš
  pieteicies Liepajas policija, ludzot atdot pern
  vina ipašuma Kuginieku iela 9 kada zena atrastas
  zeltlietas.

14
Tuesday, 15 August, 2000, Hunt for sunken Jewish
gold
15
coins and jewellery - valued at 2.4bn

• The search was undertaken after a man known only
  as Phantom X, who claimed to have shared a cell
  with a Nazi officer,
• The gold coins and jewels were taken by Max
  Merten, the German administrator of the city of
  Thessaloniki, who had apparently hoped to recover
  the loot for himself after the war.

16
The treasure was loaded onto a fishing vessel and
deliberately sunk off the Peloponnese in 1943.

• Merten was briefly jailed when he returned to
  Greece in 1957 posing as a tourist, presumably to
  try and remove the gold. But he was allowed to
  return to Germany, where he practised law until
  his death in 1976.

17
Phantom X

• Last year, mystery informant Phantom X told the
  Jewish Council that he had shared a cell with
  Merten, who had given him maps showing where the
  treasure lay.

18
Greek Government

• The Greek Government is claiming rights to half
  of what may be discovered, on top of as much as
  25 going to Phantom X.

19
Civilie augli ir ienakumi, ko gust sakara ar
lietas iznomašanu u. tml. izmantošanu, seviškam
tiesiskam attiecibam (855.p.).
Ar atdališanas bridi no ražojošas lietas augli
klust par patstavigu lietu (856.p.),
20
Ipašuma iegušana uz savvalas dzivniekiem
(932. p.) Par savvalas dzivniekiem neuzskata
nomaldijušos majdzivniekus (934. p.) un
pieradinatus dzivniekus (933. p. 3. d.).
Savvalas dzivnieki ir bezsaimnieka manta.
21
Net trade threatens rare animals

• The world's most endangered species are being
  driven to the brink of extinction because people
  are selling them on the internet - even though
  it's illegal. A three-month inquiry showed that
  in just one week more than 9,000 animals were
  advertised for sale on the web.

22
Kontrabandas upuri
23
Vašingtonas konvencija

• Par 1973.gada Vašingtonas konvenciju par
  starptautisko tirdzniecibu arapdraudetajam
  savvalas dzivnieku un augu sugamSpeka no
  03.01.1997 Vestnesis , 03.01.1997, nr. 1

24
Bonnas konvencija

• Par 1979.gada Bonnas konvenciju par migrejošo
  savvalas dzivnieku sugu aizsardzibu
• Speka no 25.03.1999 Vestnesis , 25.03.1999, nr.
  96/97

25
Dzivnieku aizsardzibas likums

• Speka no 01.01.2000 Vestnesis , 29.12.1999, nr.
  444/445

26
3.pants. Dzivniekus iedala pec to faktiska
stavokla vai izmantošanas veida šadi

• 1) lauksaimniecibas dzivnieki
• 2) majas (istabas) dzivnieki
• 3) sporta un darba dzivnieki
• 4) eksperimentos un zinatniskos nolukos
  izmantojamie dzivnieki
• 5) savvalas dzivnieki likuma nav definets
• 6) atrakciju dzivnieki.

27
13.pants.

• (1) Lauksaimniecibas dzivniekus izmanto
  dzivnieku izcelsmes produktu ieguvei vai darbam.
• (2) Par lauksaimniecibas dzivniekiem uzskatami
  ari savvalas dzivnieki, kurus tur iežogotas
  platibas dzivnieku izcelsmes produktu ieguvei vai
  sugas selekcijas nolukos.
• (2001.gada 6.decembra likuma redakcija)

28
Baskervilu suns
29
Majas kustoni nav uzskatami par bezipašnieka
kustoniem (934. p.). Pieradinatie savvalas
dzivnieki (899. p.). Ipašuma tiesibas rodas ar
bridi, kad nokertais dzivnieks vairs nevar izklut
no sprosta (933. p.).
Saskana ar 23.07.2003. Medibu likuma (Latvijas
Vestnesis. - 2003. - 23. jul. - nr. 107) 4. p.
medijamie dzivnieki klust par fizisko vai
juridisko personu ipašumu pec to
nomedišanas. Vardu savienojums "medibu platibas
klejojoši bezipašnieka majdzivnieki" satur divus
nesavienojamus jedzienus, attieciba pret
Civillikuma 934. pantu
934. pants Majas kustoni nav uzskatami par
bezipašnieka kustoniem pat ari tad, ja tie aizbeg
vai nomaldas. Tadu kustonu pieguvejs neiegust
ipašuma tiesibu uz tiem, tapat ka uz
pieradinatiem savvalas dzivniekiem.
30
Uz citai personai piederošas zemes preteji
ipašnieka aizliegumam ieguts savvalas dzivnieks
(935. p.). (936. p.). (937.p.). (938. p.).
Prasiba noilgst meneša laika, skaitot no
spietošanas dienas (939. p.). Par auglu
ipašnieku klust ražojošas lietas ipašnieks vai
cita persona.
955. pants Galvenas lietas ipašnieks klust
ari par tas auglu ipašnieku, tiklidz tie rodas.
956. pants Kam ir tiesiba lietot svešu lietu,
tas iegust šas lietas auglus tiem atdaloties, ja
vinš auglu atdališanas laika šo lietu valda vai
tur.
959. pants Svešas lietas labticigs valditajs
iegust tas auglus taja bridi, kad tie atdalas no
galvenas lietas, neatkarigi no tam, kada karta
tie atdaliti un kas, iznemot ipašnieku, tos
atdalijis.
31
Rupnieciskos auglus lietotajs iegust, kad
pabeigti to ražošanai vajadzigie darbi,
957. pants Kam ir tiesiba lietot svešu
lietu, tas iegust tas rupnieciskos auglus jau
taja bridi, kad pabeigti to ražošanai vajadzigie
darbi. bet svešas lietas civilos auglus - no to
samaksas termina.
958. pants Svešas lietas civilos auglus dabu
tas, kam pieder tiesiba šo lietu lietot, no ta
laika, no kura iestajas to samaksas terminš. Bet
ja civilie augli, pec sava rakstura, ienak
tekoši katru gadu, bet lietošanas tiesiba
izbeidzas pirms gada notecejuma, tad tadi
civilie augli dalami starp lietotaju un to,
kas vinam pieškiris lietošanas tiesibu,
samera ar to laiku, pa kuru ši tiesiba
turpinajusies pedeja lietošanas gada.
32
Ipašuma iegušana ar pieaugumu Pieauguma
(accessio) plašaku jedzienu, ar kuru saprot ne
tikai kermenisko lietu pieaugumu, bet ari
juridisko attiecibu paplašinašanu ar papildu
(akcesoro) tiesibu pievienojumu, Civillikums
neatzist. Pieaugums ar viena zemes gabala
pievienošanos otram 960.pants Pieaugums ar
viena zemes gabala pievienošanos otram var
rasties izceloties upes salai, mainot upei
gultni un ka pieskalojums. Sala (961.p.)
33
Dec 20th 2005

• the Principality of Sealand occupies an abandoned
  anti-aircraft tower in the English Channel.
  Prince Roy asserts that because the tower was
  derelict and lay outside British territorial
  waters when it was occupied, the British
  government has no claim. the tennis-court-sized
  tower

34
Kingdom of Talossa

• Virtual royalty
• Founded by a schoolboy, Robert Ben Madison, in
  1979, Talossa migrated from his bedroom to the
  internet, where it now exists in the form of a
  number of rival websites. With its own language,
  government, written history, laws, constitution
  and citizens, Talossa looks surprisingly like a
  real place.

35
Salas, kuras veidojušas sabiedriskajos ezeros,
jauzskata par res nullius. No ta izriet, ka
nevienam nepiederošas salas klust par valsts
ipašumu 930. p.
Ja upe atstaj savu agrako gultni (962. p.)
Appludums (963. p.) 963.pants Appludums
negroza ipašuma tiesibu, un pec udens nokrišanas
zem ta bijuša zeme paliek agrakajam ipašniekam.
36
Jauns atzarojums (964. p.) Krastu vai salu
pieaugumi (965. p.) Atškiriba starp sanesumu un
pieskalojumu un to gadijumu, kurš noradits
966.p., izpaužas taja apstakli, ka pieskalojuma
gadijuma zemes dalas nosežas uz sveša krasta un
pievienojas tam pakapeniski un nemanami, ši
iemesla del ari nav iespejams noskaidrot katras
atseviškas zemes dalas izcelsmi. Otraja
gadijuma, ir pilnigi iespejams noteikt, no
kurienes zeme atrauta.
37
(No Transcript)
38
Tiesibas uz zaudejumu atlidzibu nav CL 962. un
965. panta noraditos gadijumos. Turpretim CL
966. panta paredzetaja gadijuma ipašniekam ir
tiesiba prasit no jauna ipašnieka atlidzibu
(967. p.).
39
Uz zemes uzcelta eka klust par zemes sastavdalu
no briža, kad buvmateriali savienoti ar zemi
(968. p.). Jebkuram apbuvetajam ir tiesibas
materialus novakt, ja to var izdarit, nekaitejot
zemei (867. p.).
40
Prasijums par materialu vertibu var but ari
launticigam apbuvetajam, ja eka ietilpst
nepieciešamos izdevumos (865. p.). Tacu gadijumi,
kad eka var ietilpt nepieciešamos izdevumos,
sastopami samera reti. (1209. p.). (1210. p.).
(1215. p.), jaunu eku celtnieciba pati par sevi
nevar tikt kvalificeta ka nepieciešamie izdevumi.
Par tadiem var uzskatit izdevumus, kas radušies,
labojot jau pastavošas ekas. Ari tada gadijuma,
ja lietotajs nepieciešamiem uzlabojumiem izdevis
vairak par lietojuma vertibu, vinš var prasit,
lai vinam atmaksa summu, kas parsniedz vertibu
(1214. p.). Bez tam lauku nekustama ipašuma
lietotajs var izdarit taja visadus uzlabojumus,
ja vien ar to nemainas ta raksturs un nesamazinas
ta uzdevumam atbilstošais ienakums. Ieverojot šo
nosacijumu, lietotajs var ierikot ari jaunas
ietaises un atvert jaunus ienakuma avotus,
paligražošanas nozares u. tml. (1208. p.).
41
Ipašuma tiesibu iegušana uz jaunuzceltam ekam
notiek celtniecibas pabeigšanas bridi. Persona
ir tiesiga sanemt atpakal izdaritos nepieciešamos
izdevumus, ja veikusi celtniecibu uz svešas zemes
(866.p.).
42
Labticigs apbuvetajs var, kad no vina pieprasa šo
zemi tas ipašnieks, neizpildit šo prasijumu lidz
tam laikam, kamer nesanem atlidzibu par savu eku
(970. p.). Ja zemes ipašnieks apbuvei
izlietojis svešus materialus, tad tie klust par
vina ipašumu. (971. p.).
43
Ipašuma iegušana ar sešanu un stadišanu Koki un
citi augi (973. p.). Izseta sekla ir ta ipašums,
kam pieder ar to apseta zeme (976. p.).
(977. p.), (978. p.). Koks, kas aug uz vairaku
zemju robežas, (974. p.). (975. p.).
44
Ipašuma iegušana ar kustamu lietu savienošanu vai
parstradi ir ipašuma iegušana uz jaunu lietu
t. s. specifikacijas (specificatio)
cela. Noteikumi par specificatio piemerojami
tikai tados gadijumos, ja lietu savienojums vai
parstrade ir neatgriezeniska, t. i., lietas
praktiski nav iespejams atdalit, kaut ari
teoretiski tas varbut ir iespejams.
45
Ta ka iepriekšeja lieta, kura tagad savienota ar
citu, ka patstaviga lieta parstajusi eksistet,
t.i., saskana ar burtisko likuma tekstu,
cietušais iepriekšejais ipašnieks var vai nu
prasit šo savu ipašumu jauna veida, t.i., ka
modificetu lietu, vai ari atstat to visu
vainigajam, tad jaatzist par pareizaku, ka
ipašuma tiesibas uz savienoto lietu pieder tam,
kurš lietas savienojis vai sajaucis.
46
Ja savienošana vai svešu materialu apstrade
notiek pret ipašnieka gribu, tad ipašuma tiesiba
rodas vai nu parstradatajam, vai ari parstradato
materialu ipašniekam, vai pec parstradato
materialu ipašnieka izveles - parstradatajam.
47
Ipašuma tiesibas rodas parstradatajam, ja vinš
veicis lietu savienošanu labticigi, pie tam vel
nepieciešams viens no diviem šadiem nosacijumiem
vai nu parstradataja pievienotais materials ir
acimredzami vertigaks par svešo, vai ari,
makslinieciski vai amatnieciski apstradajot svešu
materialu, izgatavota tada jauna lieta, kuras
sastava tai izlietotie materiali zaudejuši savu
agrako formu un ieguvuši jaunu veidu. Ipašuma
tiesibas saglabajas parstradata materiala
ipašniekam, ja iepriekš minetas pazimes iztrukst.
48
Ipašuma tiesibas zaudejušai personai ir tiesibas
uz zaudejumu atlidzibu. Jaunraditas lietas
ipašniekam ir pienakums atlidzinat tai personai,
kura parstradašanas rezultata zaudejusi ipašuma
tiesibas.
49
Nozaudeta ir tada lieta, par kuru ipašnieks
nezina, kur to meklet 943. pants Lieta
uzskatama par nozaudetu, kad tas nozaudetajs
nezina, kur to meklet, vai no ka pieprasit, vai
kada karta dabut atpakal savas rokas.
Lietas, ko ipašnieks izlaiž no savas varas areju
apstaklu spiests, nav atzistamas par atmestam
942. pants Lietas, ko ipašnieks izlaiž no
savas varas areju apstaklu spiests, nav
atzistamas par atmestam. Nepieciešama ipašnieka
apzina, ka vinš nespej lietu atrast, un tadel
lieta, kuras pazaudešanu saimnieks neapzinas,
nevar tikt uzskatita par pazaudetu.
50
Ar publikaciju lietas ipašnieks tiek informets
neatkarigi no ta, vai vinš apzinas lietas
pazaudešanu vai ne. Tomer svarigaka ir atradeja
apzina. Tadel ši pazime uzskatama par izškirošo.
51
Apslepta manta ir ar nekustamu lietu savienotas
(zeme ieraktas, iemuretas vai citadi nosleptas)
vertigas lietas, kuru ipašnieks notecejuša laika
ilguma del vairs nav uzzinams (952. p.) Ja
kadas no minetajam trim pazimem trukst, tad lieta
atzistama par atradumu vai nevienam nepiederošu
lietu. Apsleptu mantu uzskata par nevienam
nepiederošu lietu (res nullius). Apsleptas mantas
jedziena ietverta apslepšana nekustama manta.
Atradejs un zemes ipašnieks iegust apslepto mantu
jau atrašanas, nevis tikai valdijuma sagrabšanas
bridi. Ja kads atradis apsleptu mantu un mekle
palidzibu, lai to izceltu, tad apslepta manta jau
ir vina ipašums. Kas apsleptu mantu atrod uz
bezsaimnieka zemes, tas to iegust viens pats.
52
Ipašuma iegušanai uz apsleptu mantu vienlidz
svarigs gan pats atrašanas fakts, gan ari tas,
kadas ir atradeja attiecibas ar nekustamo
ipašumu, ar kuru lieta bijusi savienota, jo ta
ipašnieka tiesibas uz apslepto mantu balstas uz
lidzigu principu ka ipašuma iegušana, savienojot
kustamu lietu ar nekustamu (968.- 972. p.), tapec
aizliegts meklet apsleptu mantu uz svešas zemes.
53

• Ipašuma iegušana ar ieilgumu (iesedejumu)
• Iegušanai nepieciešamie fakti
• priekšmets, ko var iegut ar ieilgumu (1000.-
  1005. p.)
• iegušanas tiesiskais pamats (1006.--1012. p.)
• valditaja labticiba (1013.--1017. p.)
• valdijuma nepartrauktiba (1018.--1022. p.)
• laika notecejums (1023.--1024. p.)
• lietas ipašnieka, pret kuru tek ieilgums,
  tiesiska iespeja izlietot savu tiesibu uz lietu
  (1025.--1029. p.).

54
Valdijuma tiesiskais pamats (iustus titulus)
Valdijumam nepieciešams tiesisks pamats, kas
butu pietiekams, lai nodibinatu ipašuma tiesibu
(1006. p.). Tacu valdijuma tiesiska pamata
pieradišana nepieciešama tikai tada gadijuma, ja
izcelas strids. Tad tam, kas iegust ipašumu ar
ieilgumu, japierada sava valdijuma tiesiskais
pamats (1031. p.).
55
Valditaja labticigums Lai iegutu lietu ar
ieilgumu, ta javalda labticigi, t. i., nezinot
škeršlus ipašuma iegušanai. Valditaja maldiba
var attiekties tikai uz faktiem, nevis uz
tiesibam. Ja valditajam ir bijis iemesls
šaubities par sava valdijuma tiesigumu
(1013. p.), pat ja šada objektiva iemesla nav,
tomer vinš savu valdijumu neuzskata par tiesisku
(1014. p.), vinš nav atzistams par labticigu
valditaju.
56
Nepartraukts valdijums Lai iegutu lietu ar
ieilgumu, ta visu likuma noteikto laiku javalda
nepartraukti un netrauceti (1018. p.), t. i.,
jabut ipašuma tiesibai atbilstošai varai
(876. p.).
57
Ieilguma terminš Kustamas lietas iegušanai
ieilgums iestajas pec viena gada (1023. p.), bet
nekustamas - pec desmit gadu notecejuma, pie tam
ieguveja tiesiba uz nekustamu ipašumu rodas tikai
ar ta ierakstu zemesgramatas uz ieguveja varda,
ko izdara uz vina pieprasijumu (1024. p.).
58
Accessio temporis (iepriekšejais valdijums)
Likums paredz iespeju pievienot iepriekšejo
personu (mantojuma atstajeja, atsavinataja)
valdijuma laiku valditaja paša valdijuma laikam,
ja vien iegušanas pamats ir tiesisks un valdijums
nav partraukts. Par nepartrauktu uzskata
valdijumu, kas nodots citai personai, bet velak
atguts (1021. p.).
59
Ipašnieka iespeja izlietot savu tiesibu Ja
lietas ipašniekam, pret kuru ieilgums tek, kadu
tiesisku škeršlu del nav iespejams izlietot savu
tiesibu, ieilgums pret vinu apstajas lidz šo
škeršlu noveršanai (1025. p.).
60
Ieilguma apturešana nozime, ka iepriekšejais
laiks nak par labu tai personai, kurai par labu
ieilgums tek. Ieilgumu aptur pret nepilngadigo
vai gara slimo ipašnieku, kurš atrodas
aizbildniba, - aizbildnibas pastavešanas laika,
pret karaviru - kamer vinš atrodas kara gaitas,
ja pie tam tiesu darbiba kara apstaklu del
partraukta (1898.p.) pret promesošo, respektivi,
valsti atstajušo ipašnieku - visa prombutnes
laika, ja vina prombutnei ir svarigs iemesls, pie
tam svariga iemesla del vinš nav iecelis sev
vietnieku vai ari pedejais atkritis bez ipašnieka
zinas (1502.p.).
61
Ieilguma partraukšana Atškiriba no ieilguma
apturešanas, kad terminš it ka apstajas, bet pec
attiecigo apstaklu noveršanas turpina tecet no
tas vietas, kura tas bija apturets, pieskaitot
ari iepriekšejo terminu, partraukšanas gadijuma,
ja tomer izraditos, ka partraukumu izraisošie
apstakli noversti, ieilguma termina tecejums
sakas no sakuma.
62
Ieilguma pieradišana Personai, kas lietas
iegušanu pamato ar ieilgumu, japierada gan
valdijuma uzsakšana (iegušana), respektivi, ari
valdijuma tiesiskais pamats, gan ari tas, ka,
ieilgumam notekot, valdijums vel pastav. Ja
persona, pret kuru ieilgums tek, nepierada
pretejo, japienem, ka valdijums pastavejis
nepartraukti un ka tas bijis labticigs (1030.,
1031. p.).
63
Ieilguma iestašanas sekas Ieilguma cela ipašuma
iegušana notiek, pamatojoties uz likumu.
Ieguvejam ir ne tikai tiesiba, bet ari pienakums
prasit nekustama ipašuma iegušanas titula
ievešanu zemesgramatas.
64
UK Adverse Possession 20.000 squoteru
iesniegumu gada, no tiem 15.000 sekmigi, tacu
ar Land Registration Act 2002 speka stašanos
2003. gada 13. oktobri ieilguma valdijuma
instituts klus liela mera par vesturiskas
intereses objektu (Stephen Jourdan, Adverse
Possession, 2003, Preface, p. V, Definitions and
overview, p.3- 4)