Majra

1
Majražošanas (Partikas amatniecibas) nozares loma
lauku teritoriju un regionu sociali-ekonomiskaja
attistiba

• Ligita Melece, Dr. oec.
• Latvijas Valsts Agraras ekonomikas instituta nod.
  vad., vadoša petniece
• Vidzemes augstskolas docente
• Ligita.Melece_at_lvaei.lv

Kegums 2011. gada 13. oktobris
2
Saturs

• Nozares nozimiba lauku teritoriju
  sociali-ekonomiskaja attistiba (uznemejdarbibas
  vides aktivizešana pievienotas vertibas un darba
  iespeju radišana sadarbibas veidošana un
  vietejas kopienas stiprinašana u.tml.)
• Globalizacijas, zalas energijas un partikas
  rupnieciskas ražošanas ietekme uz partikas
  ražošanu nelielos apjomos, t.sk. vietejo partiku
• Partikas majražotaja vieta un iespejas tirgu
  (turisms iknedelas tirdzini viesu majas un
  mitnes klubini kulinarie celojumi
  sabiedriska edinašana u.tml.)
• Klasteri (puduri, kopas), formala un neformala
  sadarbiba

3
Saturs

• Majražošanas uzsakšanas un sekmigas darbibas
  butiskakie aspekti (biznesa plans finanšu
  lidzekli prasmes PVD atlauja tirgus izpete
  pateretajs marketings sadarbibas partneri
  mentori u.c.)
• Majražotaju savstarpeja sadarbiba un iespejamie
  risinajumi interešu aizstavibai (jomu kavejošo
  apstaklu noveršanas iespejas Latvija)
• Majražošanas attistiba sadarbiba (Vietejas
  ricibas grupas loma jomas attistibas strategijas
  izstrade un ieviešana).

4
Lauksaimnieciskas ražošanas un lauku vides
izmainas
Celoni Jaunas tehnologijas Intensifikacija Saimniecibu platibu palielinašanas Partuksnešošanas un augsnes noplicinašanas (augsnes auglibas samazinašanas) LAP vides pasakumi Urbanizacijas procesi (Eiropa 75 cilveku dzivo pilsetas un lidz 2020.g. bus 80 ) Ekonomiska un finansiala krize. Sekas Agraraja sektora nodarbinato skaita samazinašanas Iedzivotaju novecošanas un skaita samazinašanas Darba speka aizplušana Ienakumu samazinašanas Iespejas Jaunu nozaru un uznemejdarbibas veidu attistiba Lauku vide ka dzives telpa radošajas un citas nozares nodarbinatajiem ka ari pensionariem u.tml.
5
Partikas cenu kapuma celoni

• Klimata izmainas un nelabveligi laika apstakli
• Partikas paterina palielinašanas Indija un Kina
• Bioenergija (zemes platibu samazinašanas un
  cenas graudu cenas, t.sk. lopbaribai)
• Spekulacijas partikas tirgu
• Dažas eksportetajvalstis ierobežo eksportu, lai
  samazinatu vieteja paterina cenas (Kina riss
  Krievija, Ukraina un Kazahstana labiba)
• Valutas vertibas samazinašanas
• Degvielas cenu pieaugums
• Subsidijas lauksaimniekiem u.c.

6
Partikas ražošanas divi virzieni

• Pirmais ir partikas ražošana videjos un lielos
  uznemumos (industrializacija un efektiva
  ražošana) galvenokart starptautiskajiem un
  regionalajiem (ES, bijušas PSRS valstis u.c.)
  tirgiem. Lai nodrošinatu šada veida ražošanu,
  uznemumiem nepieciešams istenot sekojošus
  pasakumus
• industrializacija
• uznemumu apvienošana un modernizacija
• konkuretspejas paaugstinašana un inovaciju
  ieviešana
• orientacija uz regionalo un pasaules tirgu
• kvalitates (ISO 9000 ISO 22 000) un vides (ISO
  14 001, EMAS) vadibas sistemu ieviešana
• partikas kvalitates zimolu izmantošana.

7
Partikas ražošanas divi virzieni

• Otrs virziens turpmakai partikas sektora
  attistibai ir partikas ražošana saimniecibas,
  mazos un mikro-uznemumos, kas ievero ilgtspejigas
  un videi draudzigas partikas aprites principus un
  ražo partikas produktus ar pievienoto vertibu
  galvenokart vietejam tirgum.
• Galvenie nosacijumi šadai partikas ražošanai ir
• vietejas un amatnieku (majas apstaklos) ražotas
  partikas ražošana
• biologiskas partikas un tirgus attistiba
• vietejais partikas tirgus un izplatišana
• kulinarais turisms
• Slow food kustiba
• brivpratigas kvalitates shemas.

8
Vietejas jeb lokalas partikas tendences pasaule
un Eiropa

• Partikas judzes (food miles)
• 2003. gada The Guardian publiceja petijumu, kur
  20 svaigie produkti, kas iegadati AK
  lielveikalos, transporteti 5000 judzes katrs. ZA
  katrs svaigais produkts tiek videji transportets
  1000-1500 judzes.
• Partikas kvalitate
• Vietejas partikas garša un kvalitativas ipašibas
  ir labakas, jo svaigie produkti ir gatavi un nav
  kimiski apstradati transportešanai un
  uzglabašanai.
• Ilgtspejiga agro-industriala attistiba
• Augstaks vietejas partikas pieprasijums palielina
  lauku saimniekošanas dažadošanu un palidz
  saglabat augsnes auglibu un biologisko
  daudzveidibu.
• Vieteja ekonomika
• Stiprina vietejo ekonomiku, dodot darbu mazajiem
  lauksaimniekiem, radot vai saglabajot darba
  vietas, saglabajot mazos veikalus un radot
  nodrošinajumu ar partiku.

9
Vietejas jeb lokalas partikas tendences pasaule
un Eiropa

• Vieteja (lokala) vai regionala partika (ES
  ierosme par logo un 30-50 km izplatišanas
  ierobežojumu)
• Amatniecibas jeb amatnieku partika (artisan
  food) un ipaša partika (speciality food)
• Zemnieku tirgu (Farmer market) kustiba.
• 2009. gada
• 70 siera ražotaju Irija
• 100 siera ražotaju Holande
• 2000 ipašas partikas ražotaju Jaunzelande
• Katras 10 izdotas par vietejo partiku 25
  vieteja teritorija
• Katras 10 izdotas lielveikala 14 vieteja
  teritorija

10
Zemnieku tirgi

• Praga

11
Zemnieku tirgi

• Praga

12
Zemnieku tirgi Cirihe dz-cela stacija
13
Zemnieku tirgi Cirihe dz-cela stacija
14
Amatnieku partika Irija
Rural Tourism Artisan Food Know the
Opportunities Artisan / Speciality Food
Amatnieku partikai piemit vienreizigums jeb unikalitate tradicionalitate individualitate pirmškiriga garša meistarigi pagatavota/ražota (craft) - amatnieka izstradajums. 70 ražotaji Ipaša partika augstakas kvalitates produkts cena ar uzcenojumu vienreizigums jeb unikalitate regionalitate nosaukumam plašaks pielietojums neka amatnieku partikai. 320 ražotaji 3000 stradajošo 0.5 miljardi vertiba
Avots http//www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisa
n_food/artisan_food_in_ireland.asp
15
Amatnieku partika Irija

• Iru partikas apskatnieks rakstnieks Džon
  McKenna amatnieku partiku apraksta šadi ta ir 4
  P sinteze
• Personality ražotaja personiba
• Place vieta, kur ta tiek ražota
• Product produkts
• Passion aizrautiba jeb kaisle ar kadu ta tiek
  gatavota.

Avots http//www.teagasc.ie/ruraldev/progs/artisa
n_food/artisan_food_in_ireland.asp
16
Amatnieku partika

• Amatnieku partika ir partika, kas netiek ražota
  rupnieciska veida, bieži ta ir tikusi
  gatavota/ražota vairaku paaudžu garuma, bet tagad
  tai draud izzušana. Garša un procesi ir atškirigi
  no masu produkcijas, piemeram, fermentacija noris
  leni un dabigi.
• Amatnieku partikai nav vienotas definicijas, bet
  ražotajam ir jazina izejvielas, ar kuram tie
  strada, no kurienes tas nak un, kas tajas ir
  labs. Vinam ir japilnveido savs arods, ka ari
  vesturiska, praktiska, intuitiva un zinatniska
  izpratne par notiekošajiem procesiem, lai sekmigi
  tos realizetu. Ražotajam jazina, kas labi garšo
  un jabut uzmanigam, novertejot savas produkcijas
  ietekmi uz cilvekiem un vidi.
• Amatnieciskas partikas ražotajam nepartraukti
  japilnveido savas prasmes, macoties no citiem un
  savam kludam.

Avots http//www.schoolofartisanfood.org/about-us
/artisan-food
17
Amatnieku partika

• The School of Artisan Food is especially keen to
  provide opportunities for the local community as
  well as to teach enthusiasts, existing and
  aspiring producers and complete newcomers.
• The School of Artisan Food is a registered
  charity and as a not-for-profit institution is
  committed to providing the widest possible access
  to its facilities.
• Advanced Diploma Courses
• Short Courses for
• Praktikiem, kuri grib pilnveidot savas zinašanas
  un prasmes (Existing practitioners who wish to
  develop their knowledge and skills)
• Personam, kuras ir ieinteresetas uzsakt
  amatnieku partikas uznemuma darbibu (People who
  are interested in starting an artisan food
  enterprise)
• Amatierus entuziastus (Enthusiastic amateurs)
• Iesaceji (Absolute beginners).

18
Amatnieku partika

• Skola piedava isas programmas, kas paredzeta no
  puses dienas lidz vienai nedelai par šadam temam
• Maiznieciba un konditoreja
• Alus bruvešana
• Miesnieks un galas kulinarija
• Siers un piena produkti
• Konservešana un ievarijumi
• Šokolade.

19
Iekarta amatnieku partikai
KITCHENAID 5KWB100EOB Artisan Waffle Iron -
black 190.00 Ls Noliktava 1 Virtuves tehnika gtgt
Taukvares, tvaikvares katli Piegade Riga 4Ls
http//www.salidzini.lv/search.php?qWAFcn190cl
395
20
Iekarta amatnieku partikai
Mikseris KITCHENAID Artisan 5KSM150PSEBU Virtuves
tehnika gt Mikseri
http//www.kurpirkt.lv/rus/result.php?qartisanmi
kserispage2
21
ES iniciativas Lenija Dvarhoisa Brisele, 2011.
gada 28. janvari
Atbalsts komisara Cološa izteiktajai prasibai par
Komitejas ieguldijumu un ieteikums nemt vera
ierosinajumus, lai lauksaimniekiem un partikas
ražotajiem atvieglotu piekluvi vietejam tirgum.
Lauksaimniecibas un partikas ražošanas nozares
nav speku lidzsvara, kas apdraud lauksaimniecibas
izdzivošanu. Aptuveni 80 pasaules partikas
ražošanas produktu pardod vietejos tirgos, bet
rietumos šis raditajs ir tikai 20 tapec, ka
galvena uzmaniba ir pieversta lielapjoma
industrializetai partikas ražošanai. Jaunas
problemas, ar ko mes saskaramies, piemeram,
partikas, lopbaribas un energijas globala
deficita noveršana un partikas ražošanas radita
kaitejuma videi samazinašana, pastiprina
argumentus, lai atkartoti izvertetu partikas
produktu vietejo ražošanu ka kopejas
lauksaimniecibas politikas sastavdalu. Avots
http//europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?refe
renceCOR/11/3typeHTML
22
ES iniciativas Dacans Cološs Brisele, 2011.
gada 12. maija

• Konsultacijas par KLP nakotni, ir uzsverta
  vietejo partikas ražošanas sistemu labveliga
  ietekme uz lauku attistibu.
• Šadas sistemas nodrošina ne tikai ieverojamu
  saimniecisku ieguvumu isa kede starp ražotaju
  un pateretajiem veicina darba vietu izveidi
  vieteja limeni un palidz vietejiem uznemejiem
  ieklut lielaka tirgu isaki piegades kanali
  veicina lauksaimnieku un pateretaju mijiedarbibu,
  tadejadi dodot iespeju partikas ražotajiem
  efektivak reaget uz pieprasijumu pec ilgtspejigam
  ražošanas metodem.
• Partikas kilometru samazinašana dod iespeju
  samazinat emisijas, tadejadi palidzot Eiropai
  sasniegt tas merkus cina pret klimata parmainam.
• Ierosme
• izstradat Eiropas pamatnostadnu kopumu, kurš
  palidzetu vietejam un regionalajam pašvaldibam,
  kas velas ieklaut vietejas partikas ražošanas
  sistemas savas regionalas attistibas programmas,
  veikt to pietiekami efektivi
• izstradat regionala limena uzraudzibas planu,
  nosakot par pienakumu vietejam un regionalajam
  pašvaldibam registret un novertet vietejos
  partikas produktus un pieškirt tiem vietejas
  partikas logotipu.

23
Partikas majražošana (amatnieciba) Latvija

• Ieguta izejviela (piens, gala, graudi u.c.)
  zemnieku saimniecibas tiek parstradata dažados
  partikas produktos gan pašpaterinam, gan
  pardošanai.
• Dažada veida partikas produkti Latvija ir
  tradicionali un no seniem laikiem ražoti.
• Pateretaju interese par zemnieku un citu
  majražotaju ražotiem partikas produktiem ir
  pieaugusi.
• Rada pievienoto vertibu un darba iespejas lauku
  teritorijas.

24
Partikas majražošanas produktu izplatišanas
iespejas

• Izplatišanas veidi
• Neformali (bieži bez pardošanas fakta)
• savstarpeja apmaina
• klubini ar dažadu merki.
• Formali jeb legali
• tieša tirdznieciba
• mazumtirdznieciba (nepieciešamas izmainas
  Latvijas likumdošana, lai varetu pardot visos
  veikalos, sabiedriskaja un publiskaja edinašana)
• zemnieku tirgi
• kulinarais turisms
• e-tirdznieciba
• eksporta iespejas, izpildot visas higienas
  prasibas.

25
Ražošanas strategiju attistiba jeb
konkuretspejigu sasniegumu virziba
Avots Milbergs, 2010
26
Inovacija
Inovacija (innovation) - process, kura jaunas
zinatniskas, tehniskas, socialas, kulturas vai
citas jomas idejas, izstradnes un tehnologijas
tiek istenotas tirgu pieprasita un
konkuretspejiga produkta vai pakalpojuma. Inovaci
jas gala rezultats ir jaunievedumi, produktu un
procesu kvalitates un efektivitates uzlabojumi,
ka ari jaunievedumi darba organizacija un jaunu
piegadataju un pateretaju attiecibu veidošana.
Avots LR MK, 2003 (Inovaciju programma
2003.-2006.gadam)
27
Inovacijas

• Produkta inovacija
• Procesa inovacija
• Marketinga inovacija
• Organizatoriska inovacija.
• Avots OECD, 2002
• Sociala inovacija
• Avots Quesado, 2010

28
Inovacijas

29
Inovaciju iespejas partikas sektora

Avots Leis, M. et al., 2009. Sectoral
Innovation Foresight Food and Beverages Sector
30
Partikas kvalitate
31
Partikas kvalitate

• drošiba jeb nekaitigums
• izskats un organoleptiskas ipašibas (garša,
  smarža, struktura u.c.)
• uzturvertiba (energetiska vertiba
  škiedrvielas, mineralvielas, vitamini u.c.)
• precizs, skaidrs un saprotams markejums
• sastavdalas
• cena - kvalitatei atbilstoša un pateretajiem
  pienemama
• uznemuma precu zimes reputacija
• viendabigums vai nemainiba
• lietošanas veids un piemerotiba noteiktai
  izmantošanai
• izcelsme (ražotaja un/vai parstradataja
  valsts)
• produkta izsekojamiba
• etiskie aspekti (stradajošo darba apstakli,
  dzivnieku labturiba u.c.)
• apkartejas vides apsverumi (videi saudzigas
  tehnologijas un iepakojums, dabas resursu
  taupišana u.c.).

32
ES partikas kvalitates shemas

• ES ir izplatita kvalitativas partikas ražošana
  aizsargatu geografiskas izcelsmes noražu,
  aizsargatu cilmes vietas nosaukumu un garantetu
  tradicionalo ipatnibu shemu ietvaros, kuru
  galvenie uzdevumi ir
• aizsargat produktu nosaukumus no launpratigas
  izmantošanas
• informet pateretajus par produktu geografisko
  izcelsmi, kvalitati, ražošanas tradicijam
• veicinat produktu ražošanas dažadibu
• radit produktiem ar ipašam iezimem lielaku
  konkuretspeju tirgus aprite salidzinot ar lidziga
  veida produktiem.

33
ES partikas kvalitates shemas

• Lai registretu produktu ka Aizsargatu
  geografiskas izcelsmes norades produktu (PGI) vai
  Aizsargatu cilmes vietas nosaukuma produktu
  (PDO), vai produktu ar Garantetam tradicionalam
  ipatnibam (TSG) (turpmak geografiskas norades
  shemas), ir jaizpilda nosacijumi, kas noteikti
  Eiropas Savienibas un Latvijas tiesibu aktos.
• Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 ( 2009. gada
  26. februaris) par Kopienas precu zimi
  (Kodificeta versija)
• Ministru kabineta 2009.gada 10.februara
  noteikumi Nr.126 Lauksaimniecibas un partikas
  produktu geografiskas izcelsmes noražu
  registracijas un aizsardzibas kartiba.

34
ES partikas kvalitates shemas
Aizsargatas geografiskas izcelsmes norades
produkts AGIN (PGI) aizsargatas geografiskas
izcelsmes norades attiecas uz lauksaimniecibas un
partikas produktiem, kuri ir cieši saistiti ar
kadu geografisko apgabalu. Vismaz vienam no
ražošanas posmiem, parstradei vai pagatavošanai,
janorisinas konkretaja vieta

35
ES partikas kvalitates shemas
Aizsargatas cilmes vietas nosaukuma produkts -
ACVN (PDO) aizsargati cilmes vietas nosaukumi
attiecas uz lauksaimniecibas un partikas
produktiem, kas parstradati un pagatavoti kada
konkreta geografiskaja apgabala un pec
visparatzitas metodes

36
ES partikas kvalitates shemas
Garantetas tradicionalas ipatnibas - GTI
(TSG) garantetas tradicionalas ipatnibas tas
garante kada ražojuma tradicionalas ipatnibas
šaja ražojuma ietilpstošo sastavdalu vai
pagatavošanas metodes zina.

37
ES biologiskas lauksaimniecibas logotips
ES biologiskas lauksaimniecibas logotips sniedz
pateretajiem parliecibu par partikas un dzerienu
izcelsmi un ipašibam, un ta klatbutne uz jebkura
produkta apliecina atbilstibu ES biologiskas
lauksaimniecibas Regulas prasibam. Ar 2010. gada
1. juliju jaunais Eiropas biologiskas
lauksaimniecibas logotips ir obligats visiem
fasetajiem biologiskajiem partikas produktiem
Eiropas Savieniba. Logotipu var pec izveles
izmantot ari nefasetajiem biologiskajiem
produktiem, kas ražoti ES, ka ari visiem
biologiskajiem produktiem, kas importeti no
trešajam valstim. Iepriekšejais logo
Pašreizejais
logo
http//ec.europa.eu/agriculture/organic/eu-policy/
logo_lv

38
Klasteri jeb puduri

Avots Porter, M.E. (2008). Clusters, Innovation,
and Competitiveness New Findings and
Implications for Policy
39
Klasteri

• Klasteri ir
• regionali koncentreta nozare jeb industrija
• sektori vai sektoru grupas
• ražošanas kede.

40
Klasters turisma nozare
Avots modificets Porter, M.E. (2008). Clusters,
Innovation, and Competitiveness New Findings and
Implications for Policy
41
Ilgtspejigais turisms

• Jarosina gimenes piedavat šadus pakalpojumus
• Nakšnošana un edinašana
• Izglitošanas aktivitates berniem, nodarbes ar
  lauku dzivniekiem u.tml.
• Savvalas dzivnieku un putnu verošana
• Atraktivi pasakumi (piem., Tervetes dabas parka
  saimniekos pasaku lugas Sikstulis vai vina
  Kalpone un cienas apmekletajus ar trekno zupu.
  Visu vasaru Pasaku meža saimnieko jautra Sila
  raganina, savukart Rukišu meža Ruku gimenes
  parstavis)
• Makškerešana, izjades, izbraukumi ar
  velosipedu, pargajieni u.tml.
• Pirts, SPA u.c. ar atveselošanu saistiti
  pakalpojumi
• Biologiskie produkti
• Roku darinajumi (eko ziepes, zalu tejas,
  garšaugi, dekorejumi u.tml.)
• Tradicionalo vertibu, kulturas un vestures
  vertibu apzinašana (stasts ar attiecigiem
  suveniriem un maltitem)
• u.c.

42
Potencialo turistu apraksts un piedavajamie
pakalpojumi
43
Ierosmes
Juris Smalinskis Parskats. Vides, socialie un
ekonomiskie aspekti lauku turisma ilgtspejigas
attistibas nodrošinašana. Situacija, analize,
priekšlikumi. Latvijas Lauku turisma asociacija
Lauku celotajs, 2006. http//www.macies.celotaj
s.lv/publ/research/LT_ilgtspejiba.pdf Jaunu
turisma produktu veidošanas pieredze Latvija.
LLTA Lauku celotajs pieredze Ko varam darit
katrs pats!? http//www.kekava.lv/uploads/filedir/
Turisms/Seminari/2010_11_29/jauni_turisma_produkti
_js_29112010.pdf

44
Sadarbiba un iesaistitas puses

• Formala sadarbiba - sadarbiba, kura balstas uz
  formalizetam, bieži vien valstiski registretam
  attiecibam, piemeram, biedribas, nodibinajumi,
  arodbiedribas.
• Neformala sadarbiba - sadarbiba, kura parasti
  balstas uz mutvardu vienošanos un kura netiek
  registreta, piemeram, interešu grupas, interneta
  kopienas, briva laika pavadišanas grupas, pazinu
  grupas u.tml.
• Nevalstiskas organizacijas (NVO) jeb
  sabiedriskas organizacijas nevaldibas
  organizacijas, kas apvieno biedrus pec
  brivpratibas principa, kopigu merku sasniegšanai,
  ieverojot organizacijas ideologiju un darbojas
  pec brivpratibas un pelnas negušanas principa.
  Saskana ar Latvijas Republikas normativajiem
  aktiem biedribas, nodibinajumi, arodbiedribas
  un religiskas organizacijas.
• Nevalstiskais sektors (ari trešais sektors) -
  sabiedribas sfera, kuru veido gan formalie, gan
  neformalie sabiedriskie tikli un kura pastav
  arpus publiskas varas un biznesa sektora
• ari - nevalstiska sektora dala, kuru veido
  sabiedriskas (nevalstiskas) organizacijas ar
  saviem sabiedriskajiem tikliem.

45
Sadarbiba un iesaistitas puses

• Kopiena - geografiski vienota individu grupa,
  kuru vieno kada sociala identitate vai kopigas
  intereses.
• Profesionalas organizacijas ir organizacijas,
  kas apvieno vienas profesijas biedrus un darbojas
  konkretas profesijas parstavju laba.
• Sabiedriskie tikli - formali un neformali
  starppersonu kontakti un attiecibas, kuri pastav
  sabiedriba.

46
Sociala uznemejdarbiba jeb socialais bizness

• Nobela premijas laureats prof. Muhammads Junuss
  (Muhammad Yunus) mikrofinansešanas guru, sociala
  biznesa pamatotajs
• 2006. gada sanema Nobela miera premiju
• Bangladešas nabadzibas noveršanas programma
  (1971.)
• mikrokrediti (1976.)
• Grameen banka
• mobilais telefons laukos (GrameenPhone, NO)
  bernu partika (Grameen Danone Food, FR) u.tml.

47
Sociala uznemejdarbiba jeb socialais bizness

• Septini pamatprincipi
• Biznesa merkis ir nevis maksimala pelna, bet
  noverst nabadzibu, vai ari kadu vai kadas
  problemas (piem., izglitiba, veseliba,
  tehnologiju pieejamiba, vide u.tml.), kas apdraud
  cilveku un sabiedribu
• Finansiala un ekonomiska ilgtspeja
• Investori sanem atpakal tikai savu ieguldijumu
  bez procentiem
• Kad investicijas ir atmaksatas, uznemuma pelna
  tiek izmantota ta paplašinašanai un uzlabojumiem
• Atbildiba pret vidi
• Darbaspeks sanem darba tirgus atalgojumu un
  labakus darba apstaklus
• ...dari to ar prieku!

48
Uznemumu iedalijums Saskana ar Eiropas Komisijas
2003.gada 6.maija Rekomendaciju 2003/361/EK par
mikro, mazo un videjo uznemumu definiciju

Mikro uznemums max nodarbinato skaits 9
gada apgrozijums un/vai gada bilances vertiba
neparsniedz 2 miljonus eiro Mazais uznemums max
nodarbinato skaits 49 gada apgrozijums un/vai
gada bilances vertiba neparsniedz 10 miljonus
eiro Videjais uznemums max nodarbinato skaits
249 gada apgrozijums neparsniedz 50 miljonus
eiro un/vai gada bilances vertiba neparsniedz 43
miljonus eiro
49
Majražošanas attistiba biznesa plans

• Biznesa ideja
• Ideju generešana - Idejas novertešana - Idejas
  definešana - Pirmie aprekini
• Unikala ideja Aizguta ideja Franšize
• Tradicionalie biznesi Netradicionalie biznesi
• Biznesa veidi atkariba no pieejama finansejuma
• E-komercija
• Ražošana
• Pakalpojumi
• Starpnieciba
• Tirdznieciba
• Turisms

50
Majražošanas attistiba biznesa plans

• Biznesa plans ir dokuments, kura ieplano
  uznemejdarbibu noteiktam laika posmam.
• Biznesa planam ir jabut konkretam, pardomatam,
  jaatspogulo pašreizeja situacija un nakotnes
  perspektivas, ka ari jauzsver uznemejdarbibas
  stipras un vajas puses.
• Biznesa plans lauj parliecinaties par to, cik
  realas ir bijušas ambicijas attieciba uz
  izvirzito ideju. Pec satura tas var atškirties
  (var but gan pašu izdomats, gan bankas vai
  partneru pieprasits), jo biznesa plani ir
  atškirigi atkariba no to pielietošanas veida,
  tacu sakotneji var izmantot LIAA aprakstito
  biznesa plana uzbuves paraugu, kas sastav no
  šadam galvenajam sadalam

51
Majražošanas attistiba biznesa plans
Uznemuma nosaukums, juridiska adrese, telefons,
fakss, e-pasts dibinašanas gads, registracijas
numurs, bankas rekviziti planota uznemejdarbibas
vieta Uznemuma dalibnieki, personas kodi un
dzivesvietas adreses un organizatoriska
shema Pamatkapitala lielums un ta sadalijums
starp dibinatajiem Nozares raksturojums (tirgus
izpete) Produkta/pakalpojuma apraksts Ipašuma
esošs nekustamais ipašums, iekartas vai
tehnika Uznemuma apraksts. Ka radas ideja par
uznemuma dibinašanu, kada ir projekta iesniedzeja
lidzšineja darba vai biznesa pieredze, vai
izveleta darbibas sfera ir atbilstoša izglitibai,
pieredzei. http//www.liaa.gov.lv/lv/biznesa_abc/b
iznesa_plans/

52
Majražošanas attistiba biznesa plans

• Eksperti iesaka, ka
• Laba biznesa plana garums ir 15-25 lapas ar
  visiem finansu prognožu pielikumiem.
• Biznesa plans nav akmeni iekalts un nav
  sagaidams, ka uznemums turpmakos 5 gadus pec ta
  vadisies. Biznesa plans atspogulo patreizejos
  darbibas pienemumus, balstoties uz idejam un
  informaciju, kas uznemejam ir pieejama uz ta
  rakstišanas bridi.
• Formatešana un pareizrakstiba ir 50 no biznesa
  plana kopeja iespaida, parlasiet savu biznesa
  planu pirms iesniegšanas vai paludziet to izdarit
  kadam citam.

53
Talmacibas programma Uznemejdarbibas uzsakšana
Atbalsts uznemejdarbibas uzsakšanai

http//www.llkc.lv/talmaciba/course/category.php?i
d2
54
Majražošanas attistiba finanses, PVD, tirgus
izpete, pateretajs

• Finanses, t.sk. ES fondu projekti
• PVD registracija (telpas, higiena, dzeramais
  udens darbinieki, iepakojums, markešana jeb
  etiketešana, uzglabašana, transportešana u.tml.)
• Tirgus izpete
• Pateretaja identificešana un pateretaju velmju
  izzinašana

55
Majražošanas attistiba marketings, mentorings

• Marketings (pateretaju velmju izzinašana,
  reklama, izplatišana vai piedavašana un
  pardošana)
• 2004. gads. Marketings ir organizacijas funkcija
  un procesu kopums, lai raditu, daritu zinamu un
  nogadatu vertibu klientiem, ka ari, lai vaditu
  klientu attiecibas veida, kas dod labumu
  organizacijai un tas ieinteresetajam pusem.
• 2007. gads. Marketings ir aktivitate,
  instituciju un procesu kopums, lai raditu, daritu
  zinamu, nogadatu un mainitu piedavajumus, kam ir
  vertiba pateretajiem, klientiem, partneriem un
  sabiedribai kopuma.
• Sadarbibas partneri (izejvielas, materiali,
  izplatišanas iespeja u.tml.)

56
Majražošanas attistiba marketings, mentorings

• Mentors. Mentorings uznemejdarbiba pieredzejis
  uznemejs (mentors) dalas sava pieredze, zinašanas
  un kontaktos ar jauno vai topošo uznemeju
  (pieredzes parnemeju).
• Mentors dalas praktiskas biznesa zinašanas,
  kompetences, pieredze, kontaktos un sniedz
  padomus uznemumam.
• Uznemums macas un attista biznesa darbibu un
  savas uznemejspejas.
• Nakama Mentoringa programma uznemejiem saksies
  2012. gada marta/aprili. Pieteikties var lidz
  2011. gada 23. decembrim.
• http//www.lidere.lv/lv_mentorings.html
• Iespejas iesaistit vietejos uznemejus jauno
  uznemeju stimulešana neformalos sadarbibas veidos
  uznemeju klubinos

57
Majražošanas attistiba marketings, mentorings

• Mentori pieredzejuši biznesa vaditaji, uznemeji
  un specialisti
• veiksmiga biznesa pieredze, uzkratas zinašanas,
  kontakti
• iespeja brivpratigi iesaistities un atbalstit
  perspektivu uznemumu attistibu
• velešanas ieguldit un atbalstit ekonomikas
  izaugsmi.

58
Majražošanas attistiba - prasmes

• Prasmes (amata prasmju apgušana izglitibas
  iestades un amata apmaciba macekla statusa)
• Higienas prasmes (izglitiba, kursi, apmaciba
  darba vieta vai maceklu statusa).

59
HACCP(Hazard Analysis and Critical Control
Point)

• HACCP (Riska celonu analize un kritiskie
  kontroles punkti ) ir partikas nekaitiguma
  nodrošinašanas sistema, kas balstas uz
  preventivam darbibam.
• Partikas uznemumos obligati jaievieš paškontroles
  sistema, kas balstita uz HACCP principiem.

60
Partikas nekaitiguma nodrošinašana
HACCP partikas uznemuma paškontroles sistema,
drošas un nekaitigas partikas apritei, kura
ieklauj sevi katra partikas aprites posma
uzraudzibu un analizi, nosaka posmus partikas
aprite, kuri ir kritiski (bistami) partikas
drošibai un nekaitigumam un ievieš efektivas
kontroles un uzraudzibas proceduras šajos posmos.

61
HACCP principi

• 1. Veic riska celonu analizi.
• 2. Nosaka kritiskos kontroles punktus (KKP).
• 3. Nosaka kritiskas robežas kritiskajos kontroles
  punktos.
• 4. Veic monitoringu katra KKP.
• 5. Paredz un izstrada katram KKP iespejamas
  korektivas darbibas.
• 6. Izstrada pierakstu uzglabašanas un
  dokumentacijas sistemu.
• 7. Veic ieviesta HACCP plana verifikaciju
  (parbaudi).
• Papildu principi
• 1. HACCP sistemu parskats un interpretešana.
• 2. HACCP izglitiba un apmaciba.
• 3. Validacija HACCP sistemas parbaude ar noluku
  konstatet, vai nav nepieciešamas izmainas jau
  ieviestaja plana, t.i., HACCP sistema.

62
Termini
Dezinfekcija - pasakumi, kas veicina
mikroorganismu skaita samazinašanos apkarteja
vide lidz tadam limenim, kas nerada draudus
partikas nekaitigumam, izmantojot kimiskas vai
fizikalas (karstu gaisu, tvaiku vai udeni)
metodes, ka ari partikas produktu saskares virsmu
apstrade ar dezinfekcijas lidzekliem, lai
iznicinatu mikroorganismus. Grafiks - detalizets
tirišanas un/vai dezinfekcijas plans. Higienas
prasibas - prasibu kopums, kas raksturo visus
apstaklus un pasakumus, kuri nepieciešami, lai
partikas aprites posmos tiktu nodrošinats
partikas nekaitigums cilveku uztura. Kaitekli -
insekti jeb kukaini un grauzeji, kas spejigi
tieša vai netieša veida piesarnot
partiku. Kalibret - merit, parbaudit
precizitati. Laba ražošanas prakse - ražošanas un
kvalitates kontroles proceduru savienojums, lai
nodrošinatu pastavigu produkta ražošanu,
atbilstoši ta specifikacijam.

63
Termini
Partika - jebkura apstradata, daleji apstradata
vai neapstradata viela vai produkts, kas
paredzets cilveku uzturam vai ko sapratigi
paredzamos apstaklos cilveki varetu lietot
uztura. Pie partikas pieder dzerieni, košlajamas
gumijas un jebkura viela, tostarp udens, kas
apzinati pievienota partikai tas ražošanas,
sagatavošanas vai apstrades laika. Potenciali
augsta riska partika - partika, kura iespejama
patogeno mikroorganismu augšana vai toksinu
veidošanas. Programma - paredzetais darbibas
plans jeb galveno izvirzito uzdevumu
kopums. Škerspiesarnošana - partikas piesarnošana
vai potenciala piesarnošana, ko izraisa saskare
ar potenciali bistamu partiku vai vielam (jelas
galas sula), vai saskare ar netiram virsmam vai
rokam. Termiska apstrade - cepšana, varišana,
sautešana, grilešana u. tml. darbibas, kas
saistitas ar augstas temperaturas
izmantošanu. Tirišana- netirumu, partikas
atlieku, tauku un citu nevelamu vielu
aizvakšana. Tirs - nav netirumu, puteklu, tauku,
atkritumu, partikas palieku un citu redzamu
materialu vai nevelamu aromatu.

64
Partikas higienas priekšnoteikumu prasibas

• infrastrukturas un aprikojuma prasibas
• prasibas attieciba uz izejvielam
• droša partikas apstrade (ari sainošana un
  parvadašana jeb transportešana)
• riciba ar partikas atkritumiem
• kaiteklu apkarošanas proceduras
• sanitaras proceduras (tirišana un dezinfekcija)
• udens kvalitate
• aukstuma kedes uzturešana
• personala veseliba
• personiga higiena
• apmaciba.

65
Partikas nekaitiguma nodrošinašana

• Paškontroles sistema paredz noverst jebkuru
  darbibu vai procesu, kas nelabveligi ietekme
  partikas nekaitigumu, un nodrošina attiecigas
  partikas drošibas proceduras. Paškontroles pamata
  laba higienas un laba ražošanas prakse.
• Paškontroles pasakumi sastav no
• standarta operaciju proceduram katram uznemuma
  partikas aprites posmam (izejvielu/produktu
  pienemšana, uzglabašana, parstrade, apstrade,
  gatavošana, fasešana, realizacija/pasniegšana
  u.c. Proceduras nosaka katra uznemuma darbinieka
  funkcijas, atbildibu un ricibu piesardzibas
  pasakumu veikšana
• izejvielu/produktu rotacijas principa
  ieverošanas (pirmais iekša pirmais ara)
• izejvielu/produktu aprites posmu temperaturas
  regularas kontroles un registracijas
• uznemuma tirišanas un dezinfekcijas režimu
  ieverošanas (t.sk. kaiteklu apkarošana, atkritumu
  savakšana u.c.)
• personala ricibas kontroles (t.sk. personala
  veselibas, kompetences un ricibas kontrole).

66
Partikas apdraudejums jeb piesarnojums
Izškir tris potencialos partikas apdraudejumus
jeb piesarnojuma veidus Biologiskais - partikas
produktu piesarnošana ar mikroorganismiem
(bakterijas, virusi, paraziti vai augsnes
mikroorganismi) Kimiskais - partikas produktu
tieša vai netieša piesarnošana ar dažadam
kimiskajam vielam vai to atliekam (pesticidu
atliekas, smagie metali un to savienojumi,
partikas piedevas, tirišanas un dezinfekcijas
lidzekli u. tml.) Fiziskais jeb fizikalais -
partikas produktu tieša vai netieša piesarnošana
ar dažadiem sveškermeniem (kaitigie organismi vai
to atliekas, augsne, mati, iepakojama materiala,
stikla un papira gabalini u. tml.). Visbistamakais
un visbiežak sastopamais ir biologiskais
piesarnojums, bet no biologiskajiem
piesarnotajiem - mikroorganismu (bakteriju)
izraisitais.

67
Augu valsts produkcijas nekaitigums

68
Dzivnieku valsts produkcijas nekaitigums

69
Partikas apdraudejums jeb piesarnojums
Partikas produktu biologiskais piesarnojums ir
dažadi mikroorganismi, t. i., bakterijas, virusi,
senites un paraziti. Šo mikroorganismu
piesarnojums var rasties galvenokart ar cilveku
un partikas produktu starpniecibu. Daudzi no
mikroorganismiem ir brivi sastopami apkarteja
vide. Lielako dalu šo mikroorganismu likvide vai
ierobežo partikas produktu termiskas apstrades
vai saldešanas procesa, ka ari, izmantojot
atbilstošas kontroles jeb vadibas metodes
(higiena, temperatura, laiks). Partikas izraisito
saslimšanu iemesls ir galvenokart tieši patogenas
bakterijas. Bakteriju dališanas atrumu ietekme
bakterijas tips baribas vielu daudzums
temperatura (lielakai dalai mikroorganismu
8-60C) pieejamais jeb nesaistitais udens pH
vertiba (vide) skabeklis.

70
Paškontrole

• Uz HACCP principiem balstitas paškontroles
  sistemas proceduras un dokumentacija
  majražotajiem varetu but
• ražota produkta sastavdalu, iepakojama materiala
  u.c. iepirkšanas vai piegades proceduras
• izejvielu un sastavdalu uzglabašanas proceduras
  (laiks, temperatura)
• tirišanas un dezinfekcijas proceduras (tirišanas
  un dezinfekcijas programma un/vai grafiks)
• mikrobiologiskas testešanas plans (piemeram, ja
  tiek gatavotas tortes vai kukas ar atrbojigu
  kremu vai pildijumu, tad vismaz vienu reizi gada
  veic mikrobiologisko testu uz kopejo
  mikroorganismu noteikšanu)
• dzerama udens monitoringa plans
• apliecinajums par higienas apmacibu kursa
  Minimalas higienas prasibas partikas uznemuma
  noklausišanos
• ligums par atkritumu izvešanu un, ja
  nepieciešams, kaiteklu, t.sk. grauzeju,
  iznicinašanu.

71
Tirišanas un dezinfekcijas proceduras

72
Tirišanas un dezinfekcijas proceduras

73
Roku mazgašana

• Svarigi visas dienas laika regulari mazgat rokas.
  It ipaši
• pirms
• darba uzsakšanas un produktu sagatavošanas
• jaunu darba uzdevumu uzsakšanas
• darba ar paterinam gataviem partikas produktiem
• ešanas un smekešanas.
• starp
• jelproduktu (galas, zivs un olu) apstradi un
  pieskaršanos jebkuriem citiem produktiem vai
  piederumiem (aprikojums, darba riki u. tml.).

74
Roku mazgašana

• pec
• jelproduktu, it ipaši galas un zivs, apstrades
• saskares ar termiski neapstradatiem partikas
  produktiem, it ipaši - ar svaigu galu un zivim
• tualetes apmeklejuma
• saskares ar atkritumiem, to aizvakšanas vai
  pieskaršanas atkritumu tvertnem
• tirišanas un dezinfekcijas darbibam
• partraukuma
• klepošanas, škaudišanas vai kabatlakatina
  lietošanas
• tualetes apmeklejuma
• mildzivnieku glaudišanas
• ešanas un smekešanas.

75
Lai uzturetu tiru darba vietu

• pec darba dienas beigam ta ir jauzkopj
• jaatbrivojas no partikas atkritumiem un
  iepakojuma
• jauzslauka atkritumi un partikas druskas, lidzko
  tas paradas
• janotira un jadezinfice darba virsmas, kas nonak
  kontakta ar lietošanai gatavu partiku
• jaizmanto pareizs tirišanas aprikojums
• jaizmanto pareizi tirišanas lidzekli
• ieteicams izmantot vienreizeji lietojamas
  lupatas, dvielus
• katru dienu jatira un jadezinfice trauklupatas
• iespeju robežas jaizmanto vienreizejas
  lietošanas apgerbs
• tirišanas aprikojums un lidzekli pec lietošanas
  pareizi jauzglaba.

76
Lai tiktu ieveroti personigas higienas noteikumi,
personalam butu jaievero šadi nosacijumi

• nagiem jabut isiem un tiriem
• velams katru dienu mazgaties vanna vai duša
• javalka aizsargajošs apgerbs
• virsejais darba apgerbs ir janovelk pirms
  tualetes apmeklešanas, darba partraukuma, izejot
  no darba telpam
• matiem jabut tiriem velams nosegtiem un
  sasietiem
• rokas jamazga tik bieži, cik tas ir
  nepieciešams
• nedrikst lietot specigas smaržas, daudz
  dekorativas kosmetikas vai nagu laku
• nedrikst nesat darba telpas rotaslietas
• partikas tuvuma nedrikst est, košlat gumiju,
  urbinat degunu, laizit pirkstus, garšot partiku
  ar pirkstiem, klepot vai škaudit
• japartrauc darbs ar partiku, ja ir vedera sapes,
  vemšana, caureja vai inficeti (sastrutojoši)
  ievainojumi
• nedrikst smeket telpas, kur notiek darbiba ar
  partiku.

77
Škerspiesarnošana un škerspiesarnojuma noveršana

• Lai noverstu partikas škerspiesarnošanu
• janodrošina, lai jelprodukti un lietošanai
  uztura gatavi produkti tiktu noškirti un
  atbilstoši uzglabati
• nedrikst pielaut jelproduktu saskaršanos ar
  lietošanai gataviem produktiem
• ledusskapi nedrikst glabat jelproduktus virs
  gataviem produktiem/edieniem
• produktiem jabut parklatiem
• vienmer jaievero personigas higienas noteikumi
• ražojot vai pagatavojot partiku, jelproduktiem
  un lietošanai uztura gataviem produktiem
  jaizmanto atseviškas darba virsmas, instrumenti
  un aprikojums, savukart, ja tas nav iespejams,
  pec stradašanas ar jelproduktiem, darba virsmas,
  instrumenti un aprikojums rupigi janotira
• pirms produkta/ediena pagatavošanas un pec
  jelproduktu lietošanas rupigi janotira un, ja
  nepieciešams, jadezinfice, darba virsmas un
  aprikojums
• pec pieskaršanas jelproduktiem rupigi janomazga
  rokas
• darba drebem jabut tiram.

78
Saldetu produktu atlaidinašana

• Saldetus produktus (it ipaši - saldetus darzenus)
  var termiski apstradat bez atlaidinašanas,
  savukart lielus galas gabalus vai lielus majputnu
  liemenus pirms gatavošanas nepieciešams
  atlaidinat.
• Ja atlaidinašana ir nodalita no termiskas
  apstrades, to drikst veikt šadi
• ledusskapi vai atlaidinašanas kamera, kur
  temperatura ir 4C vai zemaka
• produktu ievieto slegta udensnecaurlaidiga
  iepakojuma un novieto tekoša udeni, kura
  temperatura nav augstaka par 21C, udeni mainot
  ik pec 15 minutem, atlaidinašanu veic ne ilgak
  par cetram stundam
• mikrovilnu krasni - atbilstoši instrukcijai.
• Nav ieteicams atlaidinat produktus istabas
  temperatura.
• Atlaidinatos produktus nekada gadijuma atkartoti
  nesasalde.

79
Termiska apstrade
Termiskas apstrades procesam javeicina iespejami
lielaka uzturvertibas saglabašana. Lai
nodrošinatu patogeno mikroorganismu iznicinašanu,
jabut pietiekamam termiskas apstrades laikam un
temperaturai. Piemeram, termiski apstradajot
lielus putnu liemenus, lai iznicinatu salmonellas
piesarnojuma risku, produkta iekšejai
temperaturai ir jabut augstakai par 74C.
Termiskas apstrades procesa obligati nodrošina
nepieciešamo produkta iekšejo temperaturu.

80
Gatavojot un pasniedzot edienu, jaievero šadi
pamatnoteikumi

• nedrikst pasniegt edienus, kas nav pienacigi
  termiski apstradats
• pagatavots ediens ir japasniedz uzreiz vai ari
  lidz pasniegšanas bridim tas jatur silts.
  Jaatceras, ka silts ediens ir jauzglaba
  temperatura, kas ir vismaz augstaka par 600C,
  savukart, pasniedzot vai izliekot edienu vitrina,
  tas var tik uzglabats ari temperatura, kas ir
  zemaka par 600C, bet ne ilgak ka divas stundas
• ja ediens tiek gatavots iepriekš, janodrošina ta
  atra atdzesešana un/vai sasaldešana.

81
Atdzeseti edieni
Pasniedzot vai izliekot vitrina atdzesetus
edienus, tos drikst uzglabat temperatura, kas
augstaka par 10C, ne ilgak par cetram stundam.
Ja atdzesetu partikas produktu uzglaba ilgak par
cetram stundam temperatura augstaka par 10C, to
nedrikst lietot uztura, atkartoti atdzeset, t.
i., tas ir jaizmet atkritumos. Uzglabašanas
periods no atdzesetu produktu pagatavošanas lidz
to paterinam nedrikst but ilgaks par piecam
dienam, skaitot gan pagatavošanas, gan lietošanas
dienu.
82
Partikas produktu uzglabašana aukstumkamera/leduss
kapi/saldetava
Partikas produktu uzglabašana aukstumkamera/ledus
skapi (turpmak teksta - ledusskapi), ir efektivs
veids, ka saglabat tos nekaitigus. Zema
temperatura samazinas patogeno jeb kaitigo
bakteriju vairošanas un produkti ilgak saglabajas
svaigi, ka ari nemainas to sensoras jeb
organoleptiskas ipašibas. Ledusskapi nedrikst
parladet. Ja starp produktiem ir maza telpa,
gaiss nespej cirkulet, un tas ietekme vienmerigas
temperaturas nodrošinašanu ledusskapi Vasaras
laika ledusskapja temperatura janoregule zemaka
neka ziema. Vienmer japarliecinas, lai
ledusskapja durvis ir cieši aiztaisitas, bet
jaatver tas tikai tad, kad tas nepieciešams.
83
Partikas produktu uzglabašana aukstumkamera/leduss
kapi/saldetava
Lai samazinatu mitruma un garšas zudumus,
produkti, ko paredzets uzglabat ledusskapi,
japarklaj ar foliju vai partikas plevi.
Ledusskapi nedrikst ievietot karstus vai siltus
produktus, jo tie paaugstina iekartas iekšejo
temperaturu. Glabajot produktus ledusskapi,
jaievero pirmais iekša - pirmais ara princips.
Papildinot produktu krajumus, nesen piegadatie
vai sagatavotie produkti jaliek aiz jau
ledusskapi esošajiem produktiem, tadejadi
nodrošinot produktu paterinu pirms deriguma laika
beigam. Jaatceras, ka, atrodoties ledusskapi,
produkts ir nekaitigs tikai lidz ta deriguma
laika beigam.
84
Partikas nekaitiguma nodrošinašana
Efektiva partikas nekaitiguma nodrošinašanas
sistema nodrošina, ka uznemuma darbinieki izprot
atbildibu par visiem procesu vadibas jautajumiem
- kas, kad, ka, kapec un kur.

85
ES kopejie noteikumi jeb regulas

• Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz
  visparigus partikas aprites tiesibu aktu
  principus un prasibas
• Regula (EK) Nr. 852/2004 par partikas produktu
  higienu
• Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka ipašus
  higienas noteikumus attieciba uz dzivnieku
  izcelsmes partiku.
• ES likumdošana ir virs nacionalas likumdošanas,
  t.i., ja ir pretruna, tad var tiesaties, ka
  nacionala likumdošana neatbilst vienota tirgus
  nosacijumiem.

86
Regula Nr. 852/2004 par partikas produktu higienu

• HACCP prasibam jabut pietiekami elastigam, lai
  tas varetu piemerot jebkados apstaklos, ari
  mazajiem uznemumiem
• Attiecigos partikas uznemumos nav iespejams
  identificet kritiskos kontrolpunktus un dažos
  gadijumos laba higienas prakse var aizstat
  kritisko kontrolpunktu uzraudzibu
• Prasiba izveidot kritisko robežu nenozime, ka
  vienmer nepieciešams noteikt skaitlisko robežu
• Prasibai saglabat dokumentaciju jabut elastigai,
  lai izvairitos no loti mazu uznemumu nevajadzigas
  apgrutinašanas

87
Regula Nr. 852/2004 par partikas produktu higienu

• 1.pants Regula neattiecas uz
• Primaro ražošanu, kas paredzeta paterinam sava
  uztura
• Partikas sagatavošanu, apstradi vai glabašanu
  majas paterinam sava uztura
• Ražotaja veiktu pamatproduktu tiešo piegadi
  nelielos daudzumos galapateretajam vai vietejiem
  mazumtirdzniecibas uznemumiem, kas tieši apgada
  galapateretaju

88
Regula Nr. 852/2004 par partikas produktu higienu

• 1.pants Regula neattiecas uz
• Primaro ražošanu, kas paredzeta paterinam sava
  uztura
• Partikas sagatavošanu, apstradi vai glabašanu
  majas paterinam sava uztura
• Ražotaja veiktu pamatproduktu tiešo piegadi
  nelielos daudzumos galapateretajam vai vietejiem
  mazumtirdzniecibas uznemumiem, kas tieši apgada
  galapateretaju

89
ES pamatnostadnes

• Mazumtirdznieciba nozime partikas apstradi
  un/vai parstradi un tas uzglabašanu tirdzniecibas
  vai piegades vieta gala pateretajam, un ietver
  izplatišanas galapunktus, edinašanas darbibas,
  ednicas, restoranus un lidzigas edinašanas
  iestades, veikalus, lielveikalus.
• Jedziens minimala, lokalizeta un ierobežota
  darbiba ir radies noverojumu rezultata, kad
  mazumtirdzniecibas uznemumi savu produkciju gala
  pateretajam piegada nelielos attalumos. Apsverums
  ir saistits ar to, ka tirdzniecibai, t.i.
  partikas parvadašanai lielos attalumos ir
  nepieciešama lielaka uzmaniba un uzraudziba.

90
ES pamatnostadnes

• Mazi daudzumi
• ES Regula ir skaidrots, ka, ja šada piegade ir
  tikai neliela dala no uznemuma darbibas jomas un
  piegades uznemums atrodas tuveja apkartne, kur
  piegade saistita ar noteiktiem produktu veidiem.
• Ta ka mazumtirdznieciba (darbibas, kas ietver
  dzivnieku izcelsmes partikas tiešu tirdzniecibu
  vai piegadi gala pateretajam) neietilpst Regulas
  (EK) Nr. 853/2004 pielietojuma joma, saskana ar
  šo regulu mazumtirdzniecibas uznemumiem nav
  nepieciešama apstiprinašana jeb atzišana.

91
ES vadlinijas Metodiski noradijumi par to, ka
istenot atseviškus Regulas (EK) Nr. 852/2004
noteikumus par partikas higienu

• Regula nav piemerojama pamatproduktiem neliela
  daudzuma, ko ražotajs tieši piegada
  galapateretajam vai vietejiem mazumtirdzniecibas
  uznemumiem, kas produktus tieši piegada
  galapateretajiem.
• Vispar jedzienu neliela daudzuma jasaprot
  pietiekami plaši, attiecinot to inter alia uz
• lauksaimniekiem, kas pamatproduktus (darzenus,
  auglus, olas, svaigpienu utt.) tieši pardod
  galapateretajam, piemeram, pie saimniecibas
  vartiem vai vieteja tirdzina, vietejiem
  mazumtirgotajiem tiešai pardošanai
  galapateretajam un vietejiem restoraniem
• personam, kas vac savvala augošus produktus,
  tadus ka senes un ogas, to tiešai piegadei
  galapateretajam vai vietejam mazumtirdzniecibas
  uznemumiem, kuri produktus tieši piegada
  galapateretajiem, un vietejiem restoraniem.

92
ES vadlinijas Metodiski noradijumi par to, ka
istenot atseviškus Regulas (EK) Nr. 852/2004
noteikumus par partikas higienu
Registracijas merkis ir dalibvalstu kompetentajam
iestadem darit zinamu partikas uznemumu atrašanas
vietu un darbibas veidu, kas lautu veikt oficialo
kontroli, kad valsts kompetenta iestade to
uzskata par nepieciešamu saskana ar Regulas (EK)
Nr. 882/2004 31. panta paredzetajiem
visparigajiem principiem, saskana ar kuriem
dalibvalstim ir janosaka kartiba, kada
registracijai piesakami partikas un dzivnieku
baribas aprite iesaistitie tirgus dalibnieki.
Registracijas kartibai vajadzetu but vienkaršai,
kuras gaita kompetentai iestadei tiek sniegtas
zinas par uznemuma atrašanas vietu un veikto
darbibu. Ja šis zinas jau ir pieejamas no citiem
avotiem, piemeram, saistiba ar vides aizsardzibu
vai dzivnieku veselibu vai citiem
administrativiem merkiem, tas var izmantot ari
partikas higienas nolukiem.

93
ES vadlinijas Metodiski noradijumi par to, ka
istenot atseviškus Regulas (EK) Nr. 852/2004
noteikumus par partikas higienu
Regulas (EK) Nr. 852/2004 1. panta 3. punkta
dalibvalstim ir pienakums saskana ar saviem
tiesibu aktiem pienemt noteikumus, kas reglamente
pamatproduktu tiešu piegadi nelielos daudzumos no
ražotaja galapateretajam vai vietejiem
mazumtirdzniecibas uznemumiem.

94
ES vadlinijas Jedzieni vajadzibas gadijuma,
attieciga gadijuma, atbilstoši un pietiekami
Kur regulas pielikumos ir lietoti izteicieni
vajadzibas gadijuma, attieciga gadijuma,
atbilstoši un pietiekami, partikas aprite
iesaistitajiem pirmas instances tirgus
dalibniekiem pašiem ir janosaka, vai prasiba ir
vajadziga, attieciga, atbilstoša vai pietiekama
Regulas (EK) Nr. 852/2004 merku sasniegšanai.
Nosakot, vai prasiba ir vajadziga, attieciga,
atbilstoša vai pietiekama Regulas (EK) Nr.
852/2004 merku sasniegšanai, janem vera partikas
raksturs un tas izmantošanas noluks. Uznemejs
var pamatot savu izveli saskana ar kartibu, kuras
pamata ir HACCP principi, vai saskana ar sava
uznemuma darba kartibu. Ari labas prakses
noradijumos var but derigi ieteikumi un
noradijumi par to, ka saprotama labaka prakse
attieciba uz gadijumiem, kad lietoti izteicieni
vajadzibas gadijuma, attieciga gadijuma,
atbilstoši un pietiekami.

95
ES vadlinijas -Elastiba

• Lai nodrošinatu, ka ipašam situacijam ir
  pieejami risinajumi, kam nav negativas ietekmes
  uz partikas drošibu, regula paredz elastibu.
• Valsts pasakumus var raksturot šadi
• to merkis ir laut turpinat tradicionalo metožu
  izmantošanu partikas ražošana, apstrade un
  izplatišana vai
• to merkis ir apmierinat partikas uznemumu
  vajadzibas, kuri atrodas regionos, kur ir ipaši
  geografiski škeršli
• citos gadijumos tie attiecas tikai uz uznemumu
  buvniecibu, konstrukcijam un iekartam.

96
ES vadlinijas -Tradicionalas ražošanas metodes
Dalibvalstis partikas ražošana var notikt saskana
ar ilgstošam tradicijam, kuru nekaitigums ir
pieradijies, lai gan ne vienmer tas ir pilniba
saskanotas ar regula noteiktam tehniskajam
prasibam. Regula ir atzita vajadziba saglabat
šis tradicionalas ražošanas metodes, kas pierada
Eiropas kulturas dažadibu, un lidz ar to ir
paredzeta partikas uznemumiem nepieciešama
elastiba. Dokumenta merkis nav uzskaitit
dalibvalstu tradicionalas ražošanas metodes.
Kompetento iestažu zina ir uznemties vajadzigo
iniciativu vai uzsakt darbibu saskana ar
iespejamiem partikas uznemumu lugumiem pec
lielakas elastibas.

97
ES vadlinijas Tradicionalas ražošanas metodes
Lai nodrošinatu ražošanu saimniecibas un
saglabatu tradicionalas ražošanas metodes,
dalibvalstis var ieviest valsts pasakumus butisko
infrastrukturas prasibu pielagošanai saskana ar
Regulas (EK) Nr. 852/2004 13. panta un Regulas
(EK) Nr. 853/2004 10. panta šim nolukam paredzeto
kartibu, ja tradicionalas metodes nevar
nodrošinat, pamatojoties uz regula noteiktajam
prasibam.

98
ES vadlinijas

• Jaunajas regulas par partikas higienu ir
  noteiktas vairakas prasibas, saskana ar kuram
• galigo lemumu pienem partikas aprite
  iesaistitais tirgus dalibnieks šim nolukam
  regula ir ieviesti izteicieni vajadzibas
  gadijuma, attieciga gadijuma, atbilstoši un
  pietiekami (piemeram, jabut pieejamam
  atbilstošam skaitam izlietnu vai tirišanai un
  dezinfekcijai janotiek pietiekami bieži, lai
  noverstu jebkadu piesarnojuma risku) vai
• tas ir izteiktas ka merki, par kuru sasniegšanas
  celiem gada partikas aprite iesaistitais tirgus
  dalibnieks (piemeram, attieciba uz termisko
  apstradi hermetiski noslegtos traukos visi
  apstrades procesi ir tadel, lai nepielautu
  produkta piesarnošanu procesa laika).

99
ES vadlinijas

• Labas prakses noradijumi ir labs instruments, kas
  var palidzet partikas aprite iesaistitajiem
  tirgus dalibniekiem
• spriest par kadas prasibas vajadzibu, atbilstibu
  vai pietiekamibu, piemeram, noradit, kads butu
  atbilstošais izlietnu skaits un
• noteikt regula defineto merku sasniegšanas
  celus, piemeram, noradit, cik bieži janotiek
  aprikojuma tirišanai un dezinfekcijai.

100
ES vadlinijasApmaciba
Apmaciba ir svarigs instruments, kas nodrošina
efektivu labas higienas prakses piemerošanu.
Apmacibai ir jabut samerigai ar attieciga
partikas uznemuma personala uzdevumiem un
atbilstigai veicamajam darbam. Apmacibu var
panakt dažada cela. Tas ietver apmacibu pašu
vajadzibam, macibu kursu organizešanu,
profesionalo organizaciju un kompetento iestažu
informaciju kampanu rikošanu, labas prakses
noradijumus u. tml. Attieciba uz HACPP apmacibu
mazu uznemumu personalam janem vera, ka šadai
apmacibai ir jabut samerigai ar uznemuma lielumu
un raksturu un jaattiecas uz to, ka HACCP piemero
partikas uznemumos. Ja izmanto labas prakses
noradijumus higienas joma un HACCP principu
piemerošanas joma, apmacibas merkis butu
iepazistinat personalu ar šo noradijumu saturu.
Ja atzist, ka noteikta partikas uznemuma
partikas drošibu var sasniegt, istenojot
priekšnoteikumu prasibas, apmacibu vajadzetu
pielagot konkretajai situacijai.

101
Eiropas Komisija. Veselibas un Pateretaju
Generaldirektorats. Metodiski noradijumi par to,
ka istenot atseviškus noteikumus Regula (EK) Nr.
853/2004 par dzivnieku izcelsmes partikas
higienu. Brisele, 2009. gada 16. februari
Regulas (EK) Nr. 853/2004 1. panta 5. punkta b)
apakšpunkta ii) punkta minetais jedziens par
papildu, vieteja meroga un ierobežotu darbibu.
Pamatojoties uz šo jedzienu, isti
mazumtirdzniecibas veikali, kas apgada
galapateretajus, var piegadat dzivnieku izcelsmes
partiku citam vietejam mazumtirdzniecibas
uznemumam tikai, ja ir ieverotas Regulas (EK) Nr.
852/2004 prasibas. Regulas (EK) Nr. 853/2004
noteikumi (piemeram, par uznemuma apstiprinašanu
jeb atzišanu, pieteikumu par identifikacijas
markejumu) uz šo gadijumu neattiecas. Jedziena
papildu, vieteja meroga un ierobežota darbiba
pamata ir noverojums, ka mazumtirdzniecibas
uznemumi, kuru pamatdarbiba ir apgadat
galapateretajus, faktiski pardod savus produktus
vieteja meroga (pat, ja galamerkis ir cita
dalibvalsti), un tapec tie nenodarbojas ar
tirdzniecibu, kas paredz produktu parvadašanu
lielos attalumos, kas prasa lielaku uzmanibu un
uzraudzibu ipaši attieciba uz transportu un
aukstuma kedes nosacijumiem.

102
Eiropas Komisija. Veselibas un Pateretaju
Generaldirektorats. Metodiski noradijumi par to,
ka istenot atseviškus noteikumus Regula (EK) Nr.
853/2004 par dzivnieku izcelsmes partikas
higienu. Brisele, 2009. gada 16. februari
Šada piegade drikst but tikai maza piegades
uznemuma darbibas dala, ka apgadajamam uznemumam
ir jaatrodas tieša attieciga mazumtirdzniecibas
uznemuma tuvuma un piegade drikst attiekties
tikai uz noteiktiem produktu vai uznemumu
veidiem. Dažos gadijumos mazumtirgotaji
(piemeram, miesnieki) var ražot partiku neliela
daudzuma (absolutos skaitlos), kuras lielako dalu
piegada edinašanas uznemumiem un/vai citiem
mazumtirgotajiem. Šados gadijumos saskana ar
regulu butu atbilstigi atlaut turpmaku
tradicionalo izplatišanas metožu izmantošanu,
nemot vera, ka varda papildu ir ietverts
jedziens par maziem daudzumiem. Vards
papildu jasaprot ka mazs dzivnieku izcelsmes
partikas daudzums absolutos skaitlos vai ka maza
dala no uznemuma saimnieciskas darbibas.

103
Eiropas Komisija. Veselibas un Pateretaju
Generaldirektorats. Metodiski noradijumi par to,
ka istenot atseviškus noteikumus Regula (EK) Nr.
853/2004 par dzivnieku izcelsmes partikas
higienu. Brisele, 2009. gada 16. februari
Lai galu nogadatu uz galas izciršanas uznemumiem
vai galas veikaliem, kas atrodas tieši blakus
kautuvei, kompetenta iestade, izvertejot katru
gadijumu atseviški, tehnisku iemeslu del saistiba
ar galas nogatavinašanu var pieškirt atkapes no
šim prasibam, ja parvadašana neaiznem vairak ka
divas stundas.

104
Eiropas Komisija. Veselibas un Pateretaju
Generaldirektorats. Metodiski noradijumi par to,
ka istenot atseviškus noteikumus Regula (EK) Nr.
853/2004 par dzivnieku izcelsmes partikas
higienu. Brisele, 2009. gada 16. februari
HACCP prasibas janem vera Partikas kodeksa (Codex
Alimentarius) ietvertie principi. Prasibam jabut
pietiekami elastigam, lai tas varetu piemerot
jebkados apstaklos, ari mazajos uznemumos. Jo
ipaši ir jaatzist, ka attiecigos partikas
uznemumos nav iespejams identificet kritiskos
kontrolpunktus un dažos gadijumos laba higienas
prakse var aizstat kritisko kontrolpunktu
uzraudzibu. Ari prasiba izveidot kritisko
robežu nenozime, ka vienmer nepieciešams noteikt
skaitlisko robežu. Turklat prasibai saglabat
dokumentus jabut elastigai, lai izvairitos no
loti mazu uznemumu nevajadzigas apgrutinašanas.

105
Eiropas Komisija. Veselibas un Pateretaju
Generaldirektorats. Metodiski noradijumi par to,
ka istenot atseviškus noteikumus Regula (EK) Nr.
853/2004 par dzivnieku izcelsmes partikas
higienu. Brisele, 2009. gada 16. februari

• Kritiskas robežas
• Kritiskas robežas ir kritiskie kontrolpunkti,
  kurus var noteikt, pamatojoties uz
• pieredzi (labako praksi)
• starptautiskajiem dokumentiem par vairakam
  darbibam, piem., partikas konservešanu, škidrumu
  pasterizaciju utt., kuram ir noteikti
  starptautiskie standarti (Partikas kodekss
  Codex Alimentarius).
• Kritiskas robežas var noteikt ari labas prakses
  noradijumos.

106
Eiropas Komisija. Veselibas un Pateretaju
Generaldirektorats. Metodiski noradijumi par to,
ka istenot atseviškus noteikumus Regula (EK) Nr.
853/2004 par dzivnieku izcelsmes partikas
higienu. Brisele, 2009. gada 16. februari

• Prasiba par kritiskas robežas noteikšanu kritiska
  kontrolpunkta ne vienmer nozime, ka janosaka
  skaitliska vertiba.
• Tas ipaši attiecas uz gadijumiem, kad uzraudzibas
  proceduras pamatojas uz vizualo noverošanu,
  piemeram
• kautkermenu fekalais piesarnojums kautuve
• škidras partikas varišanas temperatura
• partikas fizisko ipašibu maina apstrades procesa
  (piemeram, termiski apstradajot partiku).

107
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.
178/2002 (2002. gada 28. janvaris), ar ko paredz
partikas aprites tiesibu aktu visparigus
principus un prasibas, izveido Eiropas Partikas
nekaitiguma iestadi un paredz proceduras saistiba
ar partikas nekaitigumu